LIAA: Vairums tūrisma uzņēmumu spētu mobilizēties sekmīgai sezonai (2)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns. Foto: Ieva Leiniša/LETA

Atjaunojot vismaz daļēju tūristu plūsmu, vairums Latvijas tūrisma kompāniju spētu mobilizēties sekmīgai sezonai, aģentūrai LETA atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzīmēja, ka pēdējie vairāk nekā divi dīkstāves mēneši ir būtiski skāruši tūrisma nozari - vieni no pirmajiem Covid-19 krīzi izjuta tūrisma pakalpojumu sniedzēji, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas. Tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") aizdevumus.

Rožkalns informēja, ka līdz maija vidum dīkstāves pabalstus tūrisma nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumi. Pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā astoņi miljoni eiro, kas ir 37% no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši piecus miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". 

Vienlaikus LIAA direktors uzsvēra, ka nozīmīgākais atbalsts tūrisma nozares "restartēšanai" būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi tā spēs piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk. 

Tāpat Rožkalns informēja, ka tūrisma nozarē ir dažāds noskaņojums. Ir uzņēmumi, kuri šajos vairāk nekā divos mēnešos "no spēles" ir izstājušies, un ir tādi, kas, spītējot grūtībām, ir pilni apņēmības uzņēmumu saglabāt un strādāt pie strauja apgrozījuma pieauguma. 

Tostarp LIAA kampaņā "Atklāj Latviju droši" aicina iedzīvotājus izvēlēties vienas vai vairāku dienu ceļojumus uz mazāk zināmiem tūrisma galamērķiem tepat Latvijā, lai palīdzētu pēc iespējas plašākam tūrisma pakalpojumu sniedzēju lokam. 

Tāpat LIAA sadarbībā ar Ekonomikas ministriju strādā pie vairākiem jauniem atbalsta mehānismiem tūrisma nozarei. Tostarp ar nozares asociācijām izskata tādus atbalsta instrumentus kā daļēji subsidētas darba algas, eksporta menedžeru piesaiste tūrisma uzņēmumu mērķa valstīs, atbalsts darījumu tūrisma veicināšanas pasākumiem, atbalsts mārketinga pasākumiem un "Altum" aizdevumi ar pārskatītiem atbalsta nosacījumiem. 

Ir panākta vienošanās starp nozari un lēmumu pieņēmējiem, ka turpmāk darbs pie konkrētu atbalsta instrumentu izstrādes notiks ciešā sadarbībā. Valdībā šobrīd tiek vērtēta iespēja, ievērojot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas, atvērt robežas ar atsevišķām vīrusa mazāk skartajām valstīm, piemēram, Norvēģiju, Islandi, Slovēniju, Slovākiju, Grieķiju, Lihtenšteinu, Horvātiju, Kipru, Ungāriju, Šveici, Čehiju, Austriju, Bulgāriju un Franciju, kur kumulatīvā saslimstība 14 dienu periodā uz 100 000 iedzīvotāju šobrīd nepārsniedz 10 gadījumu.

LIAA direktors pauda pārliecību, ka jebkura krīze paver ceļu jaunām iespējām. 

"Jau tagad ir skaidrs, ka, atverot Baltijas valstu iekšējās robežas, konkurence starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem būs liela. Tieši tāpat kā mēs labprāt uzņemtu viesus no Lietuvas vai Igaunijas, mūsu kaimiņi cīnīsies par tūristiem no Latvijas. Tādēļ mums jārīkojas ātri un jāizceļ vietējo pakalpojumu sniedzēju stiprākās īpašības. Šobrīd krīzes ietekmē nozare iekšēji ir saliedējusies, radot iespēju piedāvāt ceļotājiem vairāku dienu tūrisma produktus jeb pakas, līdzīgi tām, kādas tūroperatori pirms krīzes piedāvāja, fokusējoties uz tālākiem galamērķiem un garākiem ceļojumiem," pauda Rožkalns.

Viņš arī atzīmēja, ka šobrīd ar portāla Latvia.travel palīdzību ikviens var ieplānot interesantu vietu apmeklējumu, izveidojot individuālo ceļojuma paku, izvēloties restorānus un naktsmītnes un laužot stereotipu, ka Latvija ir piemērota tikai vienas dienas tūrismam. 

"No Rīgas līdz vairākām Lietuvas pilsētām ir tikpat tālu, cik līdz Liepājai vai Daugavpilij. Taču, ja nakšņošana Lietuvā šķiet pašsaprotama, Latvijā tikpat pašsaprotami ir doties mājās pat pēc garas, nogurdinošas dienas. Krīzes ietekmē mainās domāšana, un šī var kļūt par vasaru, kad ne tikai no jauna iepazīstam Latviju, bet arī mainām savus paradumus un priekšstatus par vietējo tūrismu kopumā," teica Rožkalns.

Viņš arī norādīja - tas, kādus lēmumus pieņems ceļotāji, ietekmēs uzņēmējdarbības vidi un valsts kopējo labklājību. Ja ir vēlme doties piecu dienu ceļojumā un apmeklēt Lietuvu vai Igauniju, tad vēlams trīs dienas no tām pavadīt Latvijā, atbalstot ne tikai pašmāju ražotājus, bet arī pašmāju pakalpojumu sniedzējus, tostarp tūrisma nozari. 

Kampaņā "Atklāj Latviju droši" LIAA aicina ceļotājus iepazīt mazāk zināmus objektus, ieraudzīt un piedzīvot ko jaunu, vienlaikus izvairoties no pūļa.

LIAA kopā ar SPKC gatavo un ar Ekonomikas ministriju un Veselības ministriju saskaņo 11 dažādu tūrisma pakalpojumu veidu vadlīnijas, kas ļaus katram pakalpojumu sniedzējam sagatavoties viesu uzņemšanai.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu