/nginx/o/2020/06/01/13129889t1h417e.jpg)
Vairākas valstis pasaulē ir šķietami veiksmīgi tikušas galā ar pirmo uzdevumu koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 laikā – slimības izplatība ir ierobežota tiktāl, ka ir iespējams atjaunot atsevišķu ekonomikas sektoru darbību. Tomēr – ir atsevišķas nozares, kas pēc koronavīrusa krīzes neatgūsies, vismaz ne uzreiz, vēsta “MarketWatch”.
Lai ierobežotu vīrusa izplatību, pirms vairāk nekā diviem mēnešiem lielā daļā valstu tika noteikti dažādi piesardzības pasākumi un ierobežojumi – tika slēgtas dažādas iestādes, slēgtas skolas, un cilvēki arvien biežāk sāka strādāt attālināti. Tas faktiski nozīmēja ekonomikas apstāšanos, un vairākām nozarēm, piemēram, viesnīcām un restorāniem tas bija smags trieciens. Tagad, kad slimības izplatību ir izdevies ierobežot, tiek domāts par ekonomikas atjaunošanu un pasākumiem, kā pakāpeniski atdzīvināt “aizmigušos” ekonomikas sektorus.
Potenciālie ekonomikas atlabšanas scenāriji tiek minēti dažādi – gan “U”, gan “W”, gan arī “V” un “L” veida diagrammās. Ekonomisti un ekonomikas stratēģi gan nav vienisprātis, kā ekonomika “uzvedīsies” turpmāk. Visos ASV štatos, kā arī lielākajā daļā Eiropas valstu jau ir sperti soļi, lai pamazām atceltu Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus. Uzņēmumi atsāk darbu, cilvēki atgriežas savās darba vietās, veikali un restorāni ar dažādiem nosacījumiem atkal ver durvis apmeklētājiem, bet lidsabiedrības, kas šajā krīzē cietušas īpaši smagi, pakāpeniski atjauno reisus.
Tiesa gan, “London & Capital” investīciju nodaļas vadītājs Po Morila-Giners norāda, ka ekonomisti savās prognozēs nereti neņem vērā vienkāršu faktoru – daļa ekonomikas sektoru pēc koronavīrusa krīzes neatkopsies. Šeit jārunā par tuvākajiem vismaz pieciem gadiem.
Šo nozaru vidū ir dažādi sektori, kas atkarīgi no patērētāju pieprasījuma. Pretēji iepriekš prognozētajam,
uzreiz netiks atjaunotas daudzas darba vietas, mazināsies komerciālā nekustamā īpašuma noslogojums, pamatīgi tiks bremzēts tūrisms visā pasaulē un mazināsies izdevumi par luksusa precēm, jo cilvēkiem ievērojami mazināsies pirktspēja.
Morila-Giners norādīja, ka riska kapitāla finansētais jaunuzņēmumu bums faktiski apsīks, un maz ticams, ka tuvāko gadu laikā arī ārvalstu studentu apmaiņas programmu apjomi atgriezīsies 2019. gada līmenī.
Eksperts sacīja, ka patērētāju tērēšanas paradumi, it īpaši jaunākiem cilvēkiem, pandēmijas ietekmē neatgriezeniski mainīsies. Īpaši liela uzmanība tiks pievērsta tam faktam, cik lielā tempā valstu ekonomikas atkopsies, bet mazāka uzmanība tiks veltīta tam, kā uzvedīsies patērētāji. Taču jau tagad ir skaidrs, ka cilvēki tērēs mazāk un apdomīgāk, nekā tas bija pirms pandēmijas.
“Daudziem mileniāļiem (no 1980. līdz 2000. gadam dzimušie) un Z paaudzes (no 2001. gada dzimušie) pārstāvjiem tagad patēriņa paradumos dominēs cita mantra, kas skanēs aptuveni tā: “Es vairs nekad nebūšu finansiāli nesagatavojies krīzei!” Neskaidrība radīs bažas. Bažas radīs taupību,” sacīja Morila-Giners.
“Patērētāju tēriņi sastāda aptuveni 70% no kopējā Rietumvalstu iekšzemes kopprodukta, tieši tāpēc tas būs visai nozīmīgs trieciens ekonomikas atjaunošanās procesā, jo cilvēki netērēs naudu tādā apjomā, kā to darīja pirms krīzes,” sacīja eksperts.
Tā, piemēram, pagājušajā nedēļā darbu zaudēja vēl 2,1 miljons cilvēku. Tas ir vairāk, nekā Latvijas iedzīvotāju kopskaits. Kopumā kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma ASV darbu zaudējuši vairāk nekā 40 miljoni cilvēku. Bezdarbnieku skaits pasaules lielākajā ekonomikā 10. nedēļu pēc kārtas palielinājies par vismaz diviem miljoniem cilvēku.
Morila-Giners sacīja, ka šie rādītāji iezīmē “patieso apjomu ekonomiskajām sekām, kas kļūst arvien plašākas, un ļoti ticams, ka koronavīrusa pandēmijas sekām būs ļoti dziļas un ilgstošas sekas.” Eksperts brīdināja, ka no šiem 40 miljoniem cilvēku daļa savas darba vietas neatgūs.
“Protams, lielākā daļa no šīm darba vietām atgriezīsies pēc tam, kad ekonomika atvērsies. Taču galvenais risks ir tajā, ka iespējams liels bankrotu vilnis, kā dēļ daļa bezdarbnieku tā arī paliks bez darba,” teica Morila-Giners.
Ceļošanas un tūrisma sektori Covid-19 krīzē ir cietuši īpaši smagi – vairāku valstu noteiktie ceļošanas un pārvietošanās ierobežojumi, liekot cilvēkiem palikt mājās, ir bijis sāpīgs trieciens nozarei. Lidsabiedrības visā Eiropā un ASV ir meklējušas savu valstu atbalstu, lai tās spētu saglabāt uzņēmējdarbību un krīzes laikā nebankrotētu. Lielākā daļa lidaparātu joprojām atrodas dīkstāvē.
Morila-Giners sacīja, ka tieši tūrisms ir bijis galvenais “Ahileja papēdis” pasaules ekonomikā, un šai nozarei būs nepieciešami vairāki gadi, lai atgūtu 2019. gada apjomus.
“ASV lidsabiedrībām bija nepieciešami aptuveni seši gadi, lai atgrieztos pie peļņas pēc 11. septembra teroraktiem, un astoņi gadi, lai atgrieztos pie tādiem apjomiem, kādi tie bija gadu pirms terorakta. Šobrīd tūrisms un ceļošana nodrošina 10% no globālā IKP, un arī katrs desmitais nodarbinātais visā pasaulē pirms pandēmijas tieši strādāja ar tūrismu saistītajās nozarēs,” teica Morila-Morila Giners.
Pasaules Ceļošanas un Tūrisma padome ir paziņojusi, ka pandēmijas dēļ darbu riskē zaudēt aptuveni 100 miljonu cilvēku, un naudas izteiksmē pasaule varētu zaudēt 2,7 triljonus dolāru, ko izdodas saražot, pateicoties tūrisma sektoram.
