Zemkopības ministrija (ZM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem prasa piešķirt papildu 125 085 eiro finansējumu pastiprinātai Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu kontrolei šogad, paredz Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas", ko otrdien, 9.jūnijā. skatīs valdība.,
ZM noteikumu projekta anotācijā skaidro, ka līdz pat 2019.gada nogalei nebija apstiprināta Ukrainas visaptverošā stratēģija normatīvo aktu tuvināšanai sanitāro un fitosanitāro pasākumu un dzīvnieku labturības jomā, kā to paredzēja ES ar Ukrainu 2014.gadā noslēgtais Asociācijas nolīgums. Vienlaikus Asociācijas nolīgums jau no spēkā stāšanās brīža paredzēja apjomīgus importa atvieglojumus gan Ukrainas olām un olu produktiem, gan arī virknei citu pārtikas produktu, tostarp mājputnu gaļai. Tādējādi nolīgums Eiropas Savienības (ES) ražotājus tiem izvirzīto augsto standartu un labturības prasību dēļ nostāda nevienlīdzīgas konkurences pozīcijās.
Latvija atkārtoti ir vērsusi Eiropas Komisijas (EK) uzmanību uz pieaugošo olu importu no Ukrainas, jo tas apdraud Latvijas putnkopības uzņēmumu spēju izdzīvot un pastāvēt. Tas rada spriedzi sektorā, īpaši tādēļ, ka ES, tostarp Latvijas, ražotāji ir nostādīti nevienlīdzīgās pozīcijās Ukrainas produkcijas nozīmīgo salīdzinošo priekšrocību dēļ - zemākām ražošanas izmaksām, mazāk ierobežojošu regulējumu attiecībā uz vidi, kā arī ne tik stingriem dzīvnieku labturības standartiem.
Tikmēr ES Ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF) PVD pērn reģistrēja četrus gadījumus, kad Ukrainas izcelsmes olu baltuma pulverī un šķidrajā olu masā "Ovomix" ir konstatētas salmonellas, kas pārsniedz ES pieļaujamo normu. 2019.gada 15.oktobrī Ukraina RASFF ir ziņojusi par salmonellu klātbūtni putnu gaļā un produktos.
ZM norāda, ka PVD plāno uzsākt pastiprinātu no Ukrainas importēto olu un olu produktu kontroli saistībā ar pieaugošo importēto olu un olu produktu apjomu no Ukrainas, ņemot vērā konstatētos salmonellas piesārņojuma gadījumus, kā arī lai nepakļautu patērētājus bīstamās pārtikas infekcijas - salmonelozes - draudiem. Pastiprināto kontroli atbalsta arī Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija. PVD, pamatojoties uz riska analīzi, nepieciešams izvērtēt arī kokcidiostatisko līdzekļu un nitrozamīnu izmantošanu Ukrainas izcelsmes olās un olu produktos, noņemot paraugus uz veterināro zāļu atliekvielām.
2019.gada 11.septembra EK vēstulē Zemkopības ministrijai norādījusi, ka tās dienesti turpinās cieši uzraudzīt situāciju, rēķinoties ar to, ka Latvija un pārējās dalībvalstis turpinās atbalstīt pasākumus, lai kontrolētu no Ukrainas importēto produktu nekaitīgumu patērētāju veselībai un par pārkāpumiem ziņotu RASFF.
Tādējādi PVD turpmākos sešus mēnešus pastiprināti jākontrolē visas importētās Ukrainas izcelsmes olas un to produktus attiecībā uz salmonellas mikroorganismiem, kā arī veterināro zāļu atliekvielām, lai nepieļautu Latvijas patērētāju veselības apdraudējumu. Šā gada turpmākajos sešos mēnešos PVD plāno veikt 640 kontroļu. Paraugus laboratoriski izmeklēs Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR". Pamatojoties uz iegūtajiem laboratorisko analīžu rezultātiem un riska analīzi, tiks izvērtēta turpmāko pasākumu nepieciešamība.
ZM informatīvajā ziņojumā "Par nepieciešamo papildu finansējumu Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu uzraudzībai un kontrolei" teikts, ka saskaņā ar "Eurostat" un Agroresursu un ekonomikas institūta datiem galvenā Ukrainas vistas olu importētājvalsts ES ir Latvija. Līdz 2017.gada oktobrim Latvija no Ukrainas olas neimportēja. Pašlaik no trešajām valstīm Ukraina ir vienīgā vistu olu importētāja Latvijā. Pārējo importa olu apmēru Latvijā ieved no ES dalībvalstīm - Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Polijas, Dānijas un Somijas.
2019.gadā Latvijā no Ukrainas tika importēti 3620 tonnas olu 3,06 miljonu eiro vērtībā, kas ir 33% no Latvijas kopējā olu importa apjoma. Attīstoties olu importam no Ukrainas 2017., 2018. un 2019.gadā, Latvijā lielā apjomā tika ievesta produkcija par daudz mazāku cenu.
