Lai cik maģisks būtu Jāņu vakars, kad kopā sadziedam, lecam un līksmojam, šajā naktī īpaši jāpievērš uzmanība savai un bērnu drošībai, jo statistika rāda, ka Jāņos būtiski pieaug gūto traumu skaits.
Līgotājiem tā ir gada īsākā, bet mediķiem – gada garākā nakts, kad darba ir vairāk nekā citkārt, jo, plīstot pudelēm, tiek gūtas grieztas brūces, dejojot un lecot lauztas vai mežģītas potītes, kā arī traumēta mugurkaula krustu daļa un astes kauls, savukārt, neaprēķinot lēcienu pāri ugunskuram, cilvēki gūst apdegumus. Īpaša riska grupa ir bērni, kurus vecāki, aizrāvušies ar Jāņu svinēšanu, nereti atstāj novārtā.
Kā rāda konkrēti "Swedbank" apdrošināšanas statistika (skat. attēlu), biežākās traumas Līgosvētku laikā ir saistītas ne tikai ar sportiskām aktivitātēm, bet tieši ar dažādām sadzīviskām situācijām.
Piemēram, pirkstu lūzumi visbiežāk tiek gūti, uzmetot grilu vai kādu citu smagu priekšmetu. Savukārt sasitumi un locītavu sastiepumi – paklūpot uz nelīdzenumiem pļavā vai paslīdot slapjā zālē. Tāpat ir bijuši gadījumi, kad, piemēram, tiek lauzta pēda, krītot no koka, kurā bija uzkāpts, lai iegūtu kuplākos ozola zarus vainagam.
Arī dzīvībai bīstami
Tāpat savainojumi gūti, gan nevērīgi un neuzmanīgi apejoties ar nazi, gan no alus kausiem un pudelēm, kurus cilvēki skraidot saplēš un savaino sev rokas.
Mediķi uzsver, ka, saplēšot rokā alus kausu, var gūt tik smagus savainojumus, ka ievainotajam ir jāveic sarežģīta operācija, sašujot asinsvadus, nervus un pārplēstās cīpslas.
Jāņos bieži izplatīta ir sagriešanās ar stikliem peldvietās, tādēļ ārsti iesaka nelēkt nezināmās peldvietās, kurās var būt sasisti stikli un citi asi priekšmeti. Diemžēl šajos svētkos izplatīti ir arī no lēkšanas ūdenī gūtie spranda lūzumi. Bet dzīvībai bīstama var izrādīties sēšanās pie stūres dzērumā.
Atveseļošanās pēc Jāņos gūtajām traumām dažkārt var prasīt arī ilgāku ārstēšanos, darba kavēšanu un neplānotus izdevumus.
“Neviens no mums nav pasargāts no dažādām dzīves likstām, un teiciens “ar mani jau tā nenotiks” nebūt neatbrīvo no atbildīgas rīcības jeb risku apzināšanās,” norāda Jānis Skujiņš, bankas riska apdrošināšanas eksperts, uzsverot, ka darba nespēja slimības un traumas dēļ ir otra izplatītākā riska situācija, kas cilvēkiem rada pēkšņus finansiālus zaudējumus. Diemžēl dati liecina, ka mazāk nekā piektā daļa iedzīvotāju ir bijuši apdrošināti gadījumos, kad viņus skārusi slimība vai trauma, kas radījusi ilgstošu darba nespēju, tāpēc finansiālos zaudējumus nācies segt pašiem vai meklēt aizdevumu.
"Bankas apkopotie dati par 2019. gadā izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām rāda, ka summas var svārstīties no dažiem simtiem līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro. Piemēram, traumu gadījumā izmaksātās atlīdzības ir bijušas, sākot no 125 eiro par salīdzinoši vieglu kājas traumu līdz 9000 eiro par traumu, kas gūta, nokrītot no liela augstuma," skaidro Skujiņš.
Tāpat šogad bez traumām jāatceras par drošības pasākumu ievērošanu Covid-19 vīrusa sakarā. Lai arī valstī ir atcelts ārkārtas stāvoklis un gada īsāko nakti varēsim sagaidīt plašākā lokā, tas neizslēdz epidemiologu noteiktos piesardzības pasākumus.
Līgosim prātīgi un droši, rūpēs gan par sevi, gan saviem tuvajiem!
Raksts tapis sadarbībā ar "Swedbank".