Valdība tomēr neskatīs jautājumu par "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldīšanas nodošanu EDzL

Jautājums bija iekļauts otrdienas valdības sēdes darba kārtībā, bet pašreiz jautājuma izskatīšana ir atlikta.

SM skaidro, ka kopš EDzL dibināšanas 2014.gadā tā ir uzkrājusi pieredzi un ekspertīzi "Rail Baltica" projekta jautājumos un faktiski veic funkcijas, kas atbilst dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja kompetencei. 

"Ņemot vērā uzņēmuma uzkrāto pieredzi un izpratni dzelzceļa infrastruktūras jautājumos, kā arī apsvērumus attiecībā uz infrastruktūras pārvaldītāja neatkarību un infrastruktūras pārvaldītāju pārrobežu sadarbību Baltijas valstu līmenī, EDzL ir atbilstoša institūcija, kurā attīstīt "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldības kapacitāti," pauž SM.

Ministrijas plāns paredz, ka "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldības modeļa izveide pilnībā noslēgsies, kad būs uzbūvēta un atbilstoši verificēta dzelzceļa infrastruktūra un sāksies tās ekspluatācija.

SM ieskatā šim procesam jānotiek trijos posmos. Pirmais posms ir konceptuāla lēmuma pieņemšana par neatkarīga infrastruktūras pārvaldītāja izveidi, definējot veicamos uzdevumus tā institucionālā ietvara un funkciju nostiprināšanai tiesību aktos. Otrais posms paredz nepieciešamo normatīvu grozījumu projektu sagatavošanu un darbības stratēģijas izstrādi, ietverot detalizētus finanšu aprēķinus, to apstiprināšanu un spēkā stāšanos. Trešajā posmā tiks izveidota skaidra, līgumos un ārējos un iekšējos tiesību aktos balstīta sistēma, kas nosaka kopīgo Baltijas valstu "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldības modeli un tā funkcionalitāti, institucionālo un juridisko mehānismu funkciju veikšanai ar pārrobežu ietekmi, kā arī "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldības nacionālā līmeņa kompetenci.

SM skaidro, ka, apstiprinot konceptuālajā ziņojumā piedāvāto risinājumu, EDzL astoņu mēnešu laikā sagatavos nepieciešamo normatīvu grozījumu projektus par "Rail Baltica" publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijām un kompetenci un izstrādās "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldītāja darbības stratēģiju, ietverot detalizētus finanšu aprēķinus. 

Paralēli minētajiem uzdevumiem notiks darbs ekspertu līmenī Baltijas valstu darba grupā attiecībā uz vienoto "Rail Baltica" pārvaldītāja funkcionalitāti, tas ir kopīgajām procedūrām un institucionālo ietvaru konkrētu funkciju veikšanai pārrobežu režīmā. 

EDzL finansējuma nodrošināšanai tuvākajiem trim gadiem SM piedāvā iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu apropriācijas palielināšanai SM resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 425 400 eiro apmērā, lai veiktu iemaksu EDzL pamatkapitālā svarīgu valstisku funkciju nodrošināšanai.

SM skaidro, ka līdz ar atbildīgās institūcijas par infrastruktūras pārvaldītāja funkcijām pamatkapitāla palielināšanu, tiks novērsts risks attiecībā uz tiesisko nenoteiktību, kas var rasties "Rail Baltica" ieviešanas gaitā. Dzelzceļa likums, kurā noteiktas infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību, attiecas gan uz esošo dzelzceļa tīklu, gan "Rail Baltica" dzelzceļa līniju. Tā kā projekta īstenošana atrodas projektēšanas fāzē un tuvojas būvniecības fāzei, ir jānosaka atbildīgā institūcija un veicamie uzdevumi "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldības modeļa un kapacitātes sagatavošanai Latvijā.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.