Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) otrā ceturkšņa ātrā novērtējuma dati uzrāda nedaudz optimistiskāku ekonomiskās attīstības ainu, nekā gaidīts, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" atzīmē centrālās bankas ekonomiste Daina Paula.
"Pieejamie dati par atsevišķu Eiropas Savienības (ES) valstu izaugsmi šā gada otrajā ceturksnī saskaņā ar ātrajiem novērtējumiem Latviju ierindo starp valstīm ar mazāko IKP kritumu, rādot nedaudz optimistiskāku ekonomiskās attīstības ainu, nekā gaidīts," norāda Paula.
Viņa arī atzīmē, ka valdība lēmusi par labu būtiskiem tautsaimniecības atbalsta pasākumiem. Vienlaikus cīņa ar Covid-19 vēl nav galā ne Latvijā, ne pasaulē, atsevišķiem reģioniem liekot no jauna ķerties pie sociālajiem ierobežojumiem. Tādējādi savā ziņā lejupvērstie šā gada izaugsmes prognozes riski nav nozuduši no skatuves, tomēr daļa ienākošo datu ļauj raudzīties arī optimistiskākā virzienā.
Tostarp jaunāko ekonomiskā noskaņojuma aptauju rezultāti rāda, ka
Latvijas uzņēmēji attīstību bremzējošo faktoru smagumu izjūt nedaudz mazākā mērā nekā iepriekšējos mēnešos, min Paula.
Tāpat viņa atzīmē, ka prāvo IKP samazinājumu par 7,5% salīdzinājumā ar pirmo ceturksni galvenokārt noteikusi pakalpojumu nozaru attīstība. To vidū mazumtirdzniecībai klājies salīdzinoši labāk, un to varētu skaidrot ar izteiktāku orientēšanos uz iekšzemes tirgu, nekā tas būtu tūrisma vai pārvadājumu jomās, kur pieejamie mēnešu dati vēl arvien nevieš pozitīvu ainu. Apstrādes rūpniecības izlaide pēc strauja krituma aprīlī jau maijā nedaudz uzlabojās un, spriežot pēc rūpnieku noskaņojuma aptaujām, pakāpeniska uzlabojuma tendence varētu būt saglabājusies arī jūnijā un jūlijā. Tomēr otrajā ceturksnī kritums izlaidei un pievienotajai vērtībai vēl bija neizbēgams.
"Ekonomiskās politikas pasākumi tautsaimniecības atbalstam Latvijā un ES kopumā pašlaik ir pieejami iepriekš nebijušā apmērā, tomēr jāņem vērā, ka tie nevar novērst pilnībā visas likstas. Ieguldījumi infrastruktūras būvniecībā un remontdarbos, kā arī pētniecībā un zinātnē tiešā veidā neradīs drīzu ārējā pieprasījuma atgūšanos ne preču ārējā tirdzniecībā, ne tūrismā.
Tāpat jāņem vērā, ka atsevišķu nozaru, piemēram, būvniecības kapacitāte - investīciju absorbēšanai var izrādīties nepietiekama.
Taču ieguldījumu veikšana pētniecībā laikā, kad jaunu produktu virzīšana tirgū ir sarežģīta, atmaksāsies, kad tirgus iespējas uzlabosies," min Paula.
Viņa arī norāda, ka šobrīd redzamas iezīmes gan no vieglākā prognožu scenārija plašu ekonomiskās politikas atbalsta pasākumu veidā, gan no pesimistiskā scenārija: pandēmijas attīstība pasaulē no ārējā pieprasījuma atgūšanās viedokļa vēl neļauj stingri iezīmēt strauju Latvijas tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanos trešajā ceturksnī.
Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu.
Savukārt šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 7,5%.
2020.gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās bija 6,211 miljardu eiro apmērā, kamēr gada pirmajā ceturksnī IKP bija 6,715 miljardu eiro apmērā.
Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām 2020.gada otrajā ceturksnī tiks publicēts 31.augustā.
