KP: Godīgas konkurences saglabāšanai atkritumu nozarē jāparedz brīvā tirgus principa piemērošana

Atkritumu poligons "Getliņi". Ilustratīvs attēls.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Lai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē lielākajās pilsētās saglabātu un attīstītu brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci, likumā ir jāparedz brīvā tirgus principa piemērošana nevis jāļauj pašvaldībai pašai izvēlēties sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējus, uzskata Konkurences padome (KP).

KP Komunikācijas nodaļas vadītāja Zane Gorškova aģentūrai LETA atgādināja, ka 29. janvārī, kad Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skatīja grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, KP atbalstīja rosinājumu, kas paredzēja, ka pašvaldība ar iedzīvotāju skaitu virs 100 000 sadzīves atkritumu apsaimniekošanu var uzticēt savstarpēji konkurējošiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri atbilst Ministru kabineta (MK) noteiktiem kritērijiem.

Lai brīvā tirgus apstākļos sadzīves atkritumu apsaimniekotāji varētu noslēgt līgumu ar pašvaldību par pakalpojuma sniegšanu, KP ieskatā, tiem jāatbilst noteiktiem kvalifikācijas kritērijiem. Piemēram, apsaimniekotāja rīcībā ir jābūt dažāda veida transportlīdzekļiem, kas piemēroti šķiroto un nešķiroto sadzīves atkritumu, lielgabarīta un citu atkritumu savākšanai un pārvadāšanai, vai jāsniedz atbilstošs apliecinājums par šādu transportlīdzekļu pieejamību. Tāpat apsaimniekotājam jābūt arī noteiktam atkritumu savākšanas konteineru skaitam, personālam un citai nepieciešamajai pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrai. 

Tāpat MK noteiktajos kritērijos būtu jāparedz konkrētas prasības attiecībā uz atkritumu dalīto vākšanu, kā arī atbilstoši atkritumu apsaimniekotāju kontroles un atbildības mehānismi, norāda KP.

Pēc Gorškovas sacītā, KP ieskatā, pašvaldības identificētās problēmas ir risināmas ar brīvā tirgus modeļa ieviešana atkritumu apsaimniekošanas nozarē, par ko jādomā likumdevēju līmenī.

TVNET jau ziņoja, ka KP jau iepriekš norādīja, ka spēkā esošais Atkritumu apsaimniekošanas regulējums ierobežo brīvu konkurenci šajā tirgū.

Gorškova norādīja, ka Saeima, šī gada sākumā skatot likumprojektu, ir noraidījusi KP atbalstīto rosinājumu tik lielā pilsētā kā Rīga atkritumu apsaimniekošanu nodrošināt pēc brīvā tirgus principa. Šāds princips nozīmētu, ka visā Rīgas teritorijā varētu darboties esošie un, iespējams, jauni pakalpojumu sniedzēji, kuri, izpildot noteiktus kritērijus, saņemtu licenci. Tādējādi tirgū pastāvētu iespēja nepārtraukti iesaistīties cīņā par klientu ar pakalpojuma kvalitāti un lētāko cenu.

Lai arī Rīga atkritumu apsaimniekotājus pašlaik ir izvēlējusies iepirkuma rezultātā, Atkritumu apsaimniekošanas likums joprojām nenodrošina pietiekamu apsaimniekotāju konkurenci un iedzīvotājiem un juridiskām personām labāko rezultātu, uzsvēra Gorškova. 

KP 2019.gada beigās Rīgas pašvaldībai, kas bija izstrādājusi nolikuma projektu iepirkumam par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu pilsētas četrās zonās, jau izteica bažas par vairākiem iepirkuma nolikuma punktiem, tostarp par neskaidrajiem zonu veidošanas kritērijiem, jo zonas būtiski atšķīrās pēc lieluma, savācamo atkritumu apjoma, apdzīvotības blīvuma un citiem rādītājiem.

Tāpat ziņots, ka Rīgā no 20.maija stājusies spēkā jauna atkritumu apsaimniekošanas kārtība - pilsēta sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošina uzņēmumi "Clean R", "Eco Baltia vide" un pilnsabiedrība "Lautus vide", kuru veido atkritumu apsaimniekotāji "Lautus" un "Pilsētvides serviss".

Uzņēmums "Clean R" nodrošina sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pirmajā un otrajā zonā - Centra rajona un Latgales priekšpilsētas administratīvajā teritorijā, kā arī Kurzemes rajona administratīvajā teritorijā. "Eco Baltia vide" šos pakalpojumus sniedz ceturtajā zonā - Vidzemes priekšpilsētas un Ziemeļu rajona administratīvajā teritorijā, savukārt "Lautus" un "Pilsētvides serviss" apsaimnieko trešo zonu - Zemgales priekšpilsētas administratīvajā teritoriju.

Uz augšu
Back