"21. gadsimta zelta bums" var izrādīties ar bīstamām sekām

FOTO: Reuters / Scanpix

Līdz šim straujais zelta cenas pieaugums ir rosinājis vairāk investīciju šajā dārgmetālā, nemaz nerunājot par zelta fiziskā apjoma samazināšanos vai rūpnieciskās izmantošanas pieaugumu. Tomēr šāds investīciju - "21. gadsimta zelta bums" var izrādīties ar visai bīstamām sekām, vēsta “Financial Times”.

Pašlaik izskatās, ka zelts var piedāvāt kaut ko katram. Tas ir vēl viens neparedzēts gadījums, kad valstu centrālās bankas var veikt ārkārtas iesaisti funkcionējošos finanšu tirgos.

Centrālo banku izvērstā darbība pandēmijas seku likvidēšanai ir iepriecinājusi daudzus. Taču šāda intervence radīs problēmas centrālajām bankām un ekonomikai kopumā, ja ekonomika strauji neatlabs.

Kopš gada pirmās puses zelta cenas ir pieaugušas par 17%, un pagājušajā nedēļā tā pārsniedza pat 2000 dolāru par unci atzīmi. Šajā laikā zelts sevi ir pierādījis kā daudzsološu investīciju objektu, kas var veiksmīgi atmaksāties ne tikai īstermiņā, bet arī ilgākā periodā. Daudzas valstis, ņemot vērā pieaugošo zelta cenu, cenšas tirgoties ar valsts obligācijām un pielāgoties inflācijai, tāpat arī investori iepērk zelta aktīvus kā ilgtermiņa peļņas avotu.

Zelts tiek uzskatīts par drošāku aktīvu nekā valsts obligācijas. Tāpat zelts potenciāli ir drošāks investīciju avots nekā kādi citi aktīvi.

9

Zelts investoru acīs ir pārliecinošāks ieguldījumu avots arī citu iemeslu dēļ - papildus parastajām problēmām, kas ir saistītas ar valūtu kursu samazināšanos un ģeopolitiskiem satricinājumiem, zelts parasti ir stabils arī krīžu laikā.

Pašlaik daudzi uzskata, ka zelts būs daudz noturīgāks par ASV dolāru. Citi ar zelta aktīvu iegādi vēlas cīnīties pret ekonomisko depresiju un iespējamo finanšu tirgu sabrukumu, kas mūsdienās ir visai nodalīts no kopējās ekonomikas. Tāpat šodienas zelta drudzis ir saistīts ar tādu ekonomisko parādību kā inflācija un deflācija, jo ar to varot stabilizēt savas pozīcijas konkurences apstākļos.

Zelts gan nav vienīgais aktīvs, kas ir attīstījies par daudzpusīgu finanšu instrumentu. Lielo tehnoloģiju uzņēmumu akcijas ir līdzīgas – arī tās var daudz ko piedāvāt katram interesentam. Tās sola izaugsmi pandēmijas laikā, kā arī aizsargā no lielas naudas zaudēšanas. Arvien pieaugošais pieprasījums pēc tehnoloģijām, nodrošina lielāku vai mazāku, taču pozitīvu naudas plūsmu. Tieši tāpēc investori vairāk interesējas tieši par zelta vai tehnoloģiju uzņēmumu aktīviem, nevis, piemēram, valstu obligācijām, kas vairs netiek uzskatītas par pietiekami drošu vietu, kur ieguldīt naudu.

Zelts šodien ir kļuvis par “must have” (obligāti nepieciešamu) aktīvu, kā dēļ tā cena turpina kāpt, un potenciālo zelta pircēju kļūst arvien vairāk. Taču jāatceras, ka šāds intereses kāpums var radīt zināmu burbuli, kas kādā brīdī var arī pārsprāgt.

Taču investoriem ir nepieciešams domāt plašākos mērogos. Arvien vairāk investori pieaugošo tradicionāli riskanto aktīvu skaitu uzskata par zema riska aktīviem vai pat nodrošinājumu pret risku.

Īstermiņā tas palielina zelta cenas, pastiprinot attieksmes maiņu, kā arī liek politiķiem un centrālajām bankām uzskatīt, ka tirgus cikls ir uzvarēts. Bet viņi, visticamāk, kļūdīsies – līdzīgi kā tie, kuri pirms 2008. gada finanšu krīzes kļūdaini uzskatīja, ka ir uzvarējuši biznesa cikliskumu.

Uz augšu
Back