FOTO: Publicitātes foto

Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka apdzīšana ir braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā vai brauktuves pusē un pēc tam atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā vai brauktuves pusē.

Apdzīšana ir viens no bīstamākajiem tomēr arī visplašāk izmantotajiem braukšanas manevriem ceļu satiksmē, un ir pat brīži, kad šo manevru var traktēt kā agresīvu braukšanu. Tomēr ir brīži, kad bez apdzīšanas neiztikt. Tieši tāpēc ir svarīgi zināt, kā veikt drošu apdzīšana manevru, it īpaši, ja vadītāja apliecība iegūta pavisam nesen.

Ārējo ietekmējošo faktoru apzināšanās

Veicot apdzīšanu, jāņem vērā vairāki ārēji faktori, kuri būs visbūtiskākie, apdzenot garākus transportlīdzekļu sastāvus, piemēram, auto kolonnas, smagās automašīnas un autobusus. Šajā gadījumā ārējais ietekmējošais faktors ir apdzenamo transportlīdzekļu sastāvu kopējais garums.

Vēl viens svarīgs apdzīšanas manevra parametrs ir autovadītāju izvēlētais braukšanas ātrums un starpība starp apdzenošā un apdzenamā auto braukšanas ātrumu. Kā ārējos ietekmējošos faktorus apdzīšanas manevram var minēt arī ceļa segumu, tā stāvokli un laikapstākļus.

Sagatavošanās apdzīšanai

Pirms uzsākt apdzīšanu, vispirms jau jāpārliecinās, vai tas maz ir iespējams un vai tas ir droši. Attiecīgi vispirms jānovērtē apkārt esošā situācija, piemēram, jāpārliecinās, vai aiz viņa braucošais jau nav uzsācis apdzīšanas manevru. Ja ir, tad jāatceras, ka nedrīkst palielināt savu braukšanas ātrumu.

Vēl jāpārliecinās, ka priekšā braucošais transportlīdzeklis nav ieslēdzis kreiso pagrieziena rādītāju, lai norādītu uz sava auto virziena vai joslas maiņu. Kā arī jāraugās, vai ir brīvs apdzīšanas ceļš un apdzīšanas laikā netiks traucēti pretī braucošie satiksmes dalībnieki.

Un pirms uzsākt apdzīšanu, jābūt drošam, ka pēc manevra pabeigšanas būs iespējams atgriezties atpakaļ savā sākotnējā braukšanas joslā. Ja apdzīšana tiek veikta diennakts tumšajā laikā, jāpārslēdz tālās gaismas uz tuvajām, lai netiktu apžilbināti pretī braucošie.

Drošas distances ievērošana

Gan pirms apdzīšanas, gan arī apdzīšanas laikā autovadītājam jābūt ļoti uzmanīgam un jāievēro droša distance gan no apdzenamās automašīnas, gan arī no citiem satiksmes dalībniekiem. Piemēram, ja tiek apdzīts velosipēds vai gājēju kolonna, distance nedrīkst būt mazāka par vienu metru. Tomēr, ja iespējams, labāk ievērot vismaz divu līdz trīs metru distanci. Tas pasargās arī no tā, ka apdzenamo manevra beigās varētu aizķert.

Droša distance jāievēro arī saistībā ar pretim braucošām automašīnām, lai izvairītos no frontālas sadursmes, kur sekas var būt pat letālas.  Protams, OCTA polise segs zaudējumus, kas nodarīti cietušajai personai un transportlīdzeklim, tomēr izraisot ceļu satiksmes negadījumu pasliktinās bonus malus klase, un tas var sadārdzināt turpmāko auto apdrošināšanu, jo autovadītājs tiek iekļauts augstāka riska klasē.

Rūpīgi kontrolēts ātrums

Lai arī apdzīšanas laikā ātrumu gribas palielināt pēc iespējas vairāk, jāatceras, ka nedrīkst pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu. Drošai apdzīšanai jau pirms manevra uzsākšanas pārnesumkārba jāpārslēdz zemākā pārnesumā un tikai pēc tam ātrumu var kāpināt.

Apdzīšana pa pareizo brauktuves pusi

Gandrīz visiem zināms, ka transportlīdzekļus apdzen no kreisās puses. Tomēr ir kāds izņēmums - sliežu transportlīdzekļus uz divvirzienu ielas var apdzīt tikai no labās puses, ja vien sliežu novietojums nav atšķirīgs.

Uz vienvirziena ielas sliežu transportu var apdzīt gan no kreisās, gan no labās puses. Uz vienvirziena ceļa no labās puses drīkst apdzīt arī tad, ja tam ir paredzētas noteiktas joslas.

Apdzīšana no labās puses ir atļauta arī uz ceļa, kas sastāv no divām vai vairākām vienvirziena joslām, no kurām katra ir paredzēta pretējam braukšanas virzienam (piemēram, automaģistrāles vai ātrgaitas ceļi), bet tikai tad, ja šīs joslas ir atdalītas.

Jāpatur prātā vietas, kur nedrīkst apdzīt

Jāatceras, ka apdzīt aizliegts regulējamos krustojumos, neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu, uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuvāk par 100 m pirms tām, kā arī augšupceļu beigās, bīstamos pagriezienos un citos ceļa posmos, kur redzamību ierobežo apturēti transportlīdzekļi, ēkas, apstādījumi vai kādi citi nepārredzami šķēršļi. Apdzīšanas manevru arī nedrīkst veikt uz gājēju pārejām un tuneļos.