Lindas un Muhameda stāsts: Mēs esam parasti cilvēki, kas atraduši kopīgu valodu (27)

Lindai ir 37 gadi un viņa ir dzimusi un augusi Vidzemē, viņas vīram Muhamedam ir 44 gadi, viņš nāk no Alžīrijas metropoles Alžīras. Pašlaik pāris ar bērniem dzīvo Lielbritānijā, taču, kā stāsta pati Linda:

"Doma par atgriešanos mājās nav zudusi."

Pāris iepazinušies Lielbritānijā pirms vairāk nekā 10 gadiem, pavisam nejauši sabiedriskā vietā. "Grūti atteikt puisim, kurš vēlējās uzcienāt ar karsto šokolādi. Nu jau pagājuši daudzi gadi..." stāsta sieviete.

"Kad sapratu, ka esmu iepazinusies ar musulmani, jau zināju, ka visiem tik ierastie randiņi mūsu vidū nebūs iespējami. Islāmā nav pieņemts, ka sieviete ar puisi regulāri tiekas vai dzīvo kopā pirms laulībām," atceras Linda.

Pāris attiecību sākumā lielākoties laiku pavadījis, runājot pa telefonu. "Kādam varbūt šķitīs ļoti vecmodīgi un garlaicīgi, bet kādam pieņemami un saprotami."

Linda atzīst, ka tikušies reti, bet tradīcijas ieturējuši un kopā ik pa laikam baudījuši pa karstai šokolādei. Latviete atceras, ka vienu reizi ar viņu kopā bijusi viņas ģimene. "Man šķita jauki iepazīstināt ģimeni ar Muhamedu vēl ilgi pirms kāzām."

Pāris gredzenus mija pusotru gadu vēlāk, kad "jau bija pārrunāti un apspriesti visi par un pret". Viņi salaulājušies divreiz - pirmā bijusi tradicionālā musulmaņu ceremonija, otrā bijusi "citiem vairāk saprotamā ar baltu kleitu un līgavas pušķi".

Jautājumam, vai kāds no viņiem kādreiz ir izvirzījuši reliģisko piederību priekšplānā savai nākotnes otrajai pusītei, atbilde ir noraidoša.

"Nekad iepriekš nebiju uzstādījusi sev mērķi apprecēt noteikta tipāža cilvēku. Es vēlējos saistīt savu dzīvi ar kādu, kurš mani cienītu un novērtētu. Vēlēšanās piepildījās," stāsta Linda. "Un nē, es nepavadu visu dienu tikai virtuvē vai tikai pieskatot bērnus.

Es nepazīstu aklu, bezierunu pakļaušanos savam vīram."

Pāris apgalvo, ka allaž viens otru ciena, uzklausa un vienmēr cenšas atrast kopsaucēju.

"Redzot islāmu ikdienā, izvēle bija pašsaprotama"

Linda pārgājusi islāmā daudzus gadus pēc laulībām. Sieviete uzsver, ka viņai to neviens nespieda. "Daudz lasot, uzzinot un redzot islāmu ikdienā, izvēle bija pašsaprotama. Šī reliģija atbilda manam raksturam, principiem un dzīves uzskatiem."

Latviete stāsta, ka viņa islāmā "radusi atbildes uz daudziem jautājumiem". Dzīve esot mainījušies tikai nedaudz - sieviete sākusi skaitīt lūgšanas un svinēt Ramadānu.

"Viss pārējais ir tieši tāpat kā pirms tam... Un vēl labāk. Manī ir vairāk līdzcietības, cieņas, es vēl vairāk mīlu savus tuvākos," Linda uzsver, ka no pāriešanas islāmā guvusi daudz ko pozitīvu.

"Mēs esam absolūti dažādi, bet tomēr tik līdzīgi"

Pāris uzsver savas atšķirības, kas esot pulka - valoda, ādas krāsa, reliģiskie uzskati pirms kāzām, kultūra, tradicionālā virtuve un pat kontinenti.

"Neskatoties uz to visu, mēs esam tik ļoti līdzīgi. 10 gadu laikā esam iemācījušies viens otram ļoti pielāgoties."

"Esam atklājuši viens otra nacionālo virtuvi, paražas, kas starp citu Alžīrijā ir ļoti kolorītas," uzsver Linda. Laulātie biedri ikkatru gadu brauc ciemos pie saviem radiem - gan uz Alžīriju, gan Latviju. "Alžīrija ir pilnīgs pretstats Latvijai. Ļoti daudz cilvēku un citādāka kultūra," Linda atminas skatus, ka nepazīstami cilvēki uz ielas vai veikalā savā starpā brīvi sarunājas, "it kā būtu no vienas ģimenes".

Latviete uzsver, ka alžīrieši ir ļoti laipni un viesmīlīgi, īpaši mīlot bērnus. "Bērniem Alžīrija ir kā sapnis, jo jebkurā veikalā vai kafejnīcā kāds noteikti iedos kādu saldumu vai mantu. Tas notiek teju regulāri."

Muhamedam ļoti patīk Latvija, jo šeit esot "klusums un miers, nav haosa".

Linda ar Muhamedu ikdienā runā angliski, taču bērni tiek audzināti abās valodās. "Bērni saprot un atbild latviski, alžīriešu un angļu valodās." Sieviete uzsver, ka bērniem "dzīve liekoties ļoti laba" - dažādas valodas, daudz zināšanau, radu, "kas apdāvina", tāpat arī "divas valstis, kur pavadīt brīvdienas". Viņa uzsver, ka vecāki cenšas "nepazudināt audzināšanā ne latviešu, ne alžīriešu identitāti".

Latviete savas prasmes alžīriešu valodā raksturo kā apmierinošas, lai "varētu sarunāties gan veikalā, gan ar vīra ģimeni". Muhamedam ar latviešu valodas apgūšanu sokas grūtāk, bet ar katru gadu esot aizvien lielāks progress.

Ģimenes lielākais atbalsts ir radi un tuvākie draugi.

"Ne viena, ne otra ģimene nav iebildusi vai nosodījusi mūs. Mēs esam parasti cilvēki, kas atraduši kopīgu valodu," uzsver Linda.

Pāris tāpat uzsver, ka līdz šim nav izjutuši negatīvus komentārus vai nosodošus skatienus savā virzienā, bet viņi nešaubās, ka stigmas sabiedrībā vēl aizvien eksistē un, iespējams, kādu dienu, ar tām nākšoties stāties aci pret aci.

"Ja runājam par Latviju, tad mums ir pietiekami daudz jaukto laulību. Gribētos, lai šie cilvēki nekautrētos par to un dalītos ar savu pieredzi. Jo vairāk citiem būs iespēja redzēt, lasīt vai dzirdēt citu pieredzi, īpaši pozitīvo, jo vairāk būs zināšanu!" izsakās Linda.

"Pa lielam - laulība ar cittautieti ir un paliek laulība... Ar saviem plusiem un mīnusiem, kā visas citas," uzsver latviete.

Raksts tapis projekta Nr. PMIF/7/2019/2/01 ietvaros, ko īsteno Rīgas Stradiņa universitāte.