Paradoksāli: Par īpaši zemām algām prasīs lielāku nodokli

Nauda. Ilustratīvs attēls

FOTO: Pixabay

Valdībā apspriestās nodokļu izmaiņas pozitīvāko efektu varētu atstāt uz vidējām algām, jo mazāks būs sociālais nodoklis un neapliekamo minimumu attiecinās uz lielākām algām, ziņo LTV raidījums “de facto”. 

Latvija arī apsteigs Lietuvu sacensībā par zemāku nodokļu slogu lielajām algām. Taču par mazo algu saņēmējiem un tiem, kas strādā kādā no īpašajiem nodokļu režīmiem, prasīs nodokļos maksāt vairāk

Nodokļu izmaiņas paredz tuvināt darbaspēka nodokļus Lietuvas un Igaunijas līmenim, bet vienlaikus ierobežot mikrouzņēmuma un citus alternatīvos nodokļu režīmus. Tajos strādājošie līdz šim nodokļos drīkstējuši maksāt mazāk.

Finanšu ministrija piedāvā atgriezties pie 2016.gadā gandrīz ieviestās ieceres par minimālajām sociālajām iemaksām. Neatkarīgi no nodokļu režīma, par strādājošo būtu jāmaksā vismaz 170 eiro sociālais nodoklis.

“Mēneši [Covid-19] krīzē uzrādīja acīmredzamas problēmas ar sociālo iemaksu veikšanu dažām nodarbināto grupām. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc ministrija virzīja šo minimālo sociālo iemaksu,” skaidro finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis (JV).

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem par katru trešo valstī nodarbināto sociālās iemaksas tagad ir zemākas, nekā tiek maksātas no minimālās algas, un tas nozīmē, ka šai trešdaļai nodoklis pieaugs.

53

Vairums nodarbināto, kas ir sociāli neaizsargātākie, strādā vispārējā nodokļu režīmā. Tie varētu būt, piemēram, nepilnu darba laiku strādājošie.

Sociālās politikas eksperte Ruta Zilvere uzskata, ka ir pareizi izlīdzināt dažādus nodokļu režīmus, tuvinot sociālo iemaksu likmes, taču ačgārni ir likt maksāt lielāku nodokli nekā strādājošais nopelna.

“Ir tomēr cilvēki - zemas kvalifikācijas vai ar zemu atalgojumu -, kuriem nepilna laika darbs ir nepieciešams, tādēļ, ka tuvumā nav pilnas slodzes darba, kas ir diezgan izplatīti laukos, Latgalē īpaši, vai arī cilvēkam kādā savas dzīves posmā vienkārši ir nepieciešams neliekas slodzes darbs,” skaidro Zilvere.

Ja sociālās iemaksas jāmaksā no fiksēta minimuma, tad nodokļu slogs zemo algu sektorā faktiski kļūst regresīvs, proti, šie strādājošie maksā lielāku procentu no sava ienākuma nekā labāk atalgotie.

53

Zilvere prognozē, ka šādi darbi izzudīs vai arī kļūs nereģistrēti, ja nodoklis būs augstāks par darbā nopelnīto: “Kāpēc šādā ekonomikas nenoteiktības brīdī, kad mēs nezinām, vai mums būs Covid-19 vai nebūs, vai mums izdosies ātri atkopties vai lēni atkopties, kāpēc mēs mēģinām izstumt no darba tirgus šos cilvēkus un izstumt šos darbus?”

Koalīcijas partiju pārstāvji izmaiņas virza, sakot, ka rūpējas par zemu atalgoto nākotni

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) min, ka strādājošajiem arī pašiem būtu jācīnās par savām tiesībām, taču valdība šajā gadījumā vēlas nodrošināt visiem vienādus noteikumus.

“Šobrīd tie, kas maksā sociālo nodrošinājumu, viņi uztur tos, kuri nemaksā. Jūs, protams, sakāt, ka tur ir kurpnieks, es nezinu, Alūksnē, kuram būs slikti. Es diemžēl neko nevaru pateikt par kurpnieku Alūksnē, tāpēc, ka valsts veido visiem nodokļu sistēmu vienādu, kas attiecas uz valsti kopumā,” saka Zakatistovs.

Politiķi nesniedz skaidru atbildi, kā nomaksāt obligāti prasīto sociālo nodokli, ja gadījuma darbos ienākumi nav tik lieli.

53

“Mūsu kaimiņvalstīs, kas arī nesen ieviesušas šādas lietas, tās darbavietas ir konsolidētas tā, lai katra darba vieta būtu tik vērta, lai viņa vismaz minimālo algu var izmaksāt. Tas jau ir tīri darba organizācijas jautājums,” saka Dālderis.

“Es ļoti ceru, ka valdībai būs kādi risinājumi,” par zemu atalgoto sociālajām iemaksām atbild Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (A/P) un piebilst, ka viņam par to grūti spriest, kamēr izmaiņas nav iesniegtas Saeimā.

Labklājības ministrija pašlaik vēl domā, kam ļaut nemaksāt ikmēneša minimālo sociālo nodokli 170 eiro apmērā. Gandrīz droši, ka no tā izbēgs studenti, pensionāri un ieslodzītie.

Valdības partiju starpā pagaidām vēl nav pilnīgas vienprātības par visām nodokļu izmaiņām. Neskaidrības ir, piemēram, par ģimeņu atbalsta pasākumiem. Par tiem tikai nesen uzstājīgi sāka runāt Jaunā konservatīvā partija, atsakoties no 500 eiro neapliekamā minimuma, ko solīja vēlēšanās.

“Mēs vēl neredzam neko uz ģimenēm ar bērniem [orientētu], un tam būs jābūt budžetā, pat ja tas nozīmē, ka tas budžeta deficīts ir nevis 3,9%, bet 4,1%,”

53

saka Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP).

Apspriestā ģimenes valsts pabalsta celšana varētu prasīt vairāk nekā 80 miljonus eiro, atzīmē Zakatistovs. Tādēļ vēl notiek diskusijas, vai šīs izmaksas nekompensēt, atsakoties no kādiem ienākuma nodokļa atvieglojumiem.

Fiskālās disciplīnas padomē, kas uzrauga, lai valsts netērētu daudz vairāk kā iekasē nodokļos, atzīmē, ka jābūt uzmanīgiem ar valsts parāda audzēšanu. Tas jau pašlaik no trešdaļas pret iekšzemes kopproduktu pieaudzis līdz 50%.

“Tas nenozīmē, ka mēs momentā aicinām atteikties no parāda pieauguma, tikai jāpatur prātā, ka valsts atbalsts, kas veidojas uz deficīta rēķina, tam jābūt efektīvi ieguldītam,” saka fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka.

Par jaunā nodokļu piedāvājuma trūkumu Fiskālās disciplīnas padome uzskata, ka tas tāpat kā iepriekšējās reformas nepalielina budžeta ieņēmumus kopumā. Un šajā ziņā Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm.

Uz augšu
Back