Daudziņš par dīvainiem sapņiem un šaušalīgākajiem murgiem
Interesanti!

Vilis Daudziņš

FOTO: Ekrānšāviņš no video

Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš aizrautīgi stāsta par mūsu sapņiem un  arī -  šaušalīgākajiem murgiem. Par to, kāpēc mēs baidāmies no tumsas un kāpēc murgā tik bieži  jūtamies sasaistīti un nespējam no ļaundara aizbēgt.

Vilis Daudziņš raidījumā "Saknes debesīs" runā par savu jauno atklājumu - atrodot vārdabrāļa Viļa Plūdoņa dzejā neirobioloģijas iezīmes.

"Vilis Plūdonis kā talantīgs dzejnieks ir sarakstījis daudz balāžu un poēmu. Tie ir gari dzejas darbi, kurus mūsdienās steidzīgajiem cilvēkiem ir grūti lasīt - nav pacietības. Man radās doma papētīt šo balāžu tēmu.

Un tur izrādījās vesels Eldorado, tieši no neirobioloģijas viedokļa, jo Plūdonis ļoti daudz izmanto bailes no tumsas.

Tumsā mūsu iztēle darbojas pastiprināti un automātiski mūsu smadzenēs pastiprināti sāktu joņot neironu signāli, veidojot iespējamo atbildi. Meklējot glābšanās ceļu. Paātrinātos sirdsdarbība, elpošana, adrenalīna līmenis asinīs, un tas viss notiktu, tikai iedomājoties vien.

Tikai iztēlojoties to, kā nemaz patiesībā tā nav. 

Šo motīvu bieži izmanto Plūdonis. Un vēl viņš bieži ir arī medicīniski precīzs. Piemēram, aprakstot nakts murgus. Domāju, ka katrs kaut reizi un kāds vairākkārt ir piedzīvojis šādu murgu.

Sižets ir šāds: sapnī tu redzi, ka tev tuvojas kaut kas briesmīgs, tu gribi bēgt, bet nevari - tev ir sajūta, ka esi sasaistīts. Un šis kaut kas tevi panāk un sāk tev rāpties virsū.

Tas tevi spiež un smacē. Un tad tu ar ievilktu elpu pamodies aukstos sviedros.

Tas mūdzis, kas tevi smacē, ir pazīstams visās tautās un visos laikos.

Mums tas ir lietuvēns vai kāds ļauns, atriebīgs velis. Spāņiem - pesanta. Krieviem kikī vai domovojs. Vāciešiem elfi ar to nodarbojas, utt. 

Neirobiologi to skaidro tā - mums ir dažādas miega fāzes - dziļais un ātrais miegs. Aktīvajā fāzē smadzenes darbojas tikpat aktīvi kā nomodā esot. Neironi mūsu galvā veido visādas dīvainas bildītes  - sapņus. Tā ir tā fāze, kad mēs sapņojam. Un, lai mūs pasargātu no mums pašiem, lai mēs sapnī, teiksim, nesāktu skriet, ieraudzījuši vilku, vai sist savu blakusgulētāju, motorisko neironu darbība mūsu smadzenēs ir bloķēta. Tas nozīmē, ka signāls no smadzenēm neaiziet līdz muskuļiem un mēs mierīgi guļam. Miegā mēs esam paralizēti, un tas ir ļoti labi. Mēs šādā veidā varam izgulēties.

Bet problēmas sākas, ja īsi pirms pamošanās signāls no smadzenēm tomēr aiziet līdz muskuļiem: tā ir reversīva kustība un signāls nāk arī atpakaļ un ziņo, ka kaut kas nav kārtībā. Ka muskuļus pakustināt nevar, ka iestājusies paralīze.

Un tad smadzenes sāk veidot kaut kādu tēlainu risinājumu tam. Murgu, kāpēc tad nevar pakustināt rokas vai kājas. Un te sākas murgs un tā šaušalīgā sajūta. 

Un šo motīvu Plūdonis bieži apraksta savā dzejā, piemēram poēmā "Veļu nakts". 

Skaties video:

20. septembrī plkst. 13:00 LTV 1 ēterā atjaunotā koncepcijā, veidolā un sastāvā atgriežas raidījums «Saknes debesīs». Pirmajā raidījumā studijā viesosies ārste neiroloģe Sandra Vestermane, savu padziļināto interesi par neirobioloģiju atklās Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš.  

Uz augšu
Back