"Latvenergo" noraida Valsts kontroles pārmetumus

Latvenergo logo.

FOTO: Lita Krone/LETA

AS "Latvenergo" koncernā likuma prasības par atkarīgo kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu tiek ievērotas pilnībā, komentējot Valsts kontroles (VK) pārmetumus, ka valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanā ignorēts likums, norādīja "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere.

Viņa skaidroja, ka, slēdzot darba līgumus ar atkarīgo kapitālsabiedrību valdes locekļiem, "Latvenergo" kā akcionārs ir vadījies pēc spēkā esošā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normām, kurās ir izsmeļoši uzskaitīti visi ierobežojumi attiecībā uz atkarīgo kapitālsabiedrību valdes locekļiem, kuri pilnībā arī tika ievēroti.

Noslēdzot darba līgumus un nosakot mēneša atlīdzību, AS "Sadales tīkls", AS "Latvijas elektriskie tīkli" tā valdes locekļiem netika palielināta, bet, tieši otrādi, atlīdzība tika noteikta mazāka nekā tiesību aktos atļauts. Noslēdzot darba līgumus, vidējā apstiprinātā mēneša atlīdzība laika periodā no 2015.gada līdz 2018.gada rudenim "Sadales tīkla" valdes locekļiem bija 73,9%, bet "Latvijas elektrisko tīklu" valdes locekļiem bija 50,3% apmērā no Ministru kabineta (MK) noteikumos maksimāli atļautās mēneša atlīdzības. Nosakot mēneša atlīdzību atkarīgo kapitālsabiedrību valdes locekļiem, tika ņemta vērā faktiskā kopējā atlīdzība, kas darba tirgū atbilstoši darba attiecību tiesiskā regulējuma imperatīvajām prasībām ir jāmaksā atbilstoši Darba likumam un darba koplīgumam.

Bidere norādīja, ka tādēļ, pat ja ar attiecīgo "Sadales tīkla" vai "Latvijas elektrisko tīklu" valdes locekli būtu slēgts pilnvarojuma (nevis darba līgums), lai nodrošinātu atalgojumu atbilstību darba tirgum, pilnvarojuma līgums tiktu slēgts ar augstāku mēneša atalgojumu, un līdz ar to kopējais atalgojums, ko saņemtu valdes loceklis, galarezultātā nebūtu mainījies.

"Kā revīzijas ziņojumā uzsver VK, "Latvenergo" kā kapitāla daļu turētājs jau 2018.gadā pārtrauca ar "Sadales tīkla" un AS "Latvijas elektrisko tīklu" valdes locekļiem darba līgumus un noslēdza pilnvarojuma līgumus neilgi pēc VK revīzijas "Sadales tīklā" slēgšanas," pauda Bidere.

Viņa skaidroja, ka tas tika darīts, lai novērstu turpmākās viedokļu atšķirības un tiesību normu regulējuma interpretācijas atšķirīgo izpratni. Attiecīgi grozījumi "Sadales tīkla" statūtos veikti 2018.gada 26.septembrī un tika noslēgti pilnvarojuma līgumi ar četriem, un 2018.gada 1.oktobrī ar vienu "Sadales tīkla" valdes locekli.

Augstākminētā "Latvenergo" tiesību aktu izpratne par darba līgumiem ar "Latvenergo" atkarīgo kapitālsabiedrību valdes locekļiem pamatota ar to, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums satur detalizētu regulējumu attiecībā uz publiskas personas kapitālsabiedrībām. Savukārt, attiecībā uz publisko personu kapitālsabiedrībām piederošām kapitālsabiedrībām (atkarīgām kapitālsabiedrībām), tai skaitā, uz to valdes locekļiem, ir noteikts atsevišķs, krietni šaurāks regulējums, līdz ar to "Latvenergo" koncernā likuma prasības tika ievērotas pilnā apmērā.

"Sadales tīkla" pārstāve Alīna Kozlovska aģentūrai LETA norādīja, ka, respektējot VK rekomendācijas attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu, jau 2018.gada septembrī tika grozīti "Sadales tīkla" statūti, nosakot, ka ar valdes locekļiem tiek slēgti pilnvarojuma līgumi, nevis darba līgumi.

Viņa skaidroja, ka "Sadales tīkls" organizatoriskā struktūra un valdes locekļu pienākumu apvienošana ar virzienu direktoru amatiem ir veidota pilnībā atbilstoši tiesību aktu regulējumam, tostarp darba tiesisko attiecību regulējumam, kā arī atbilstoši darba koplīguma noteikumiem. "Sadales tīkla" akcionārs ir akceptējis uzņēmuma valdes locekļa amata apvienošanu ar noteikta darbības virziena direktora amatu.

Kā ziņots, valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi VK, veicot likumības revīziju, lai noskaidrotu vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams.

VK uzsver, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā. Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Revīzijā vērtēts, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, vai Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kuram uzdots veidot vienotu praksi un izpratni par normatīvu piemērošanu, ir veicinājis, ka kapitāldaļu turētāji un kapitālsabiedrības to izprot un faktiski ievēro.

VK norādīja, ka virknē kapitālsabiedrību, nevērtējot lietderību un veicamos pienākumus, paralēli pilnvarojuma līgumam ar valžu locekļiem slēgti arī darba līgumi par vadoša amata pildīšanu tai pašā kapitālsabiedrībā. Faktiski šo vadošo amata pienākumu aprakstos ir tās pašas - valdes loceklim uzticētās atbildības, tikai detalizētākā apmērā. VK uzskata, ka ar valdes locekļiem darba līgumi noslēgti ar mērķi palielināt valdes locekļu atlīdzību, kā arī, lai nodrošinātu tiem darba koplīgumos vai citos iekšējos normatīvos paredzētus labumus.

Tā speciāli izveidoti vadoši amati "Latvijas dzelzceļa", "Latvenergo", "Sadales tīkla", "Latvijas elektrisko tīklu" un "Latvijas valsts mežu" valžu locekļiem. No 2015.gada līdz 2019.gada maijam tiem aprēķinātā samaksa par otru amatu sasniegusi 2,7 miljonus eiro, veidojot vidēji 28% gadā no kopējās valdes locekļiem izmaksātās atlīdzības.

Uz augšu
Back