Banku analītiķi: Cīņā ar Covid-19 pēc iespējas mazāk jāierobežo ražojošais sektors

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku no ārkārtējās situācijas ieviešanas šobrīd būtu mazāka nekā pavasarī, taču tā tik un tā ietekmētu atveseļošanos.

"Martā strauji pieaugošo inficēšanās līmeni izdevās stabilizēt tikai ieviešot stingru karantīnu 3-4 nedēļu laikā. Otrā viļņa laikā, kas aptuveni iezīmējas tuvākā pusgada laikā, šādi posmi var būt pat vairāki. Tas nozīmē arī pastiprinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku, ko šobrīd nav iespējams noprognozēt. Te liela loma būs sabiedrības spējai mobilizēties un ievērot noteikumus, jo valdība centīsies ierobežojumus veidot elastīgākus. Taču, ņemot vērā to, ka pavasarī Latvijā ierobežojumu režīms bija samērā liberāls, risks, ka piedzīvojam arī noteiktus striktākus ierobežojumus un pat atgriežamies dziļākajā punktā, ir ļoti reāls," sacīja Gašpuitis.

Vienlaikus viņš minēja, ka priekšrocība patlaban ir labākas zināšanas par vīrusu un tas, ka uzņēmēji jau daudzām lietām ir gatavi. Tāpat uzmundrinājumu sniegs vakcīnas parādīšanās.

"Valdības darbam šis laiks ir ārkārtīgi sarežģīts, jo atrast līdzsvaru būs grūti. Tādēļ proaktīva rīcība būs drīzāk priekšrocība, nekā trūkums,

kaut saskarsies ar lielāku iedzīvotāju pretestību. Bet problēmu ielaišanai būs lielāka cena," teica "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.

Gašpuitis arī atzīmēja, ka ir jābūt valdības un Finanšu ministrijas savlaicīgai komunikācijai par jauniem atbalsta nosacījumiem un mehānismiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

"Jau tagad ir jāaktivizē budžeta investīciju politika, lai noturētu ekonomisko aktivitāti. Kritisks būs sabiedrības noskaņojums, īpaši uz gada miju un pēc tam. Valdības galvenais fokuss būs - nenoteiktības ierobežošana un mazināšana. Visiem veidiem. Efektīva komunikācija tajā spēlēs ļoti nozīmīgu lomu," teica Gašpuitis.

Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzina, ka ārkārtējās situācijas ieviešana ekonomiku ietekmēs negatīvi, taču ir risks, ka ja vīrusa izplatība pieaugs vēl straujāk, var būt nepieciešami ilgāki un smagnējāki pasākumi.

Vienlaikus viņš minēja, ka tiešā ietekme uz ekonomiku būs atkarīga no tā, kādi konkrēti pasākumiem tiks ieviesti Covid-19 izplatības ierobežošanai. "Tomēr, manuprāt, pagaidām ir pāragri prognozēt tik pat dramatisku kritumu kā pavasarī. Izpratne par vīrusu ir lielāka un esam nedaudz labāk sagatavoti, tādēļ valstis cenšas atrast optimālāku līdzsvaru starp ekonomikas interesēm un epidemioloģisko situāciju," sacīja Āboliņš.

Viņš atzīmēja, ka tostarp tirdzniecība tiek mazāk ierobežota un ražošanas ķēdes turpina darboties, savukārt uzņēmumiem ir bijis laiks pielāgoties un meklēt attālinātas pārdošanas iespējas.

"Manuprāt, šobrīd ticamākais scenārijs ir atkārtota ekonomikas lejupslīde šā gada ceturtajā ceturksnī, kad iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar trešo ceturksni varētu sarukt par 1-2%, un, iespējams, recesija ziemā, ja ierobežojumi būs nepieciešami līdz pavasarim," sacīja Āboliņš.

Tāpat viņš pauda uzskatu, ka par atbalsta pasākumiem ekonomikai šobrīd jādomā neatkarīgi no ārkārtējās situācijas ieviešanas.

"Dažādi indikatori liecina, ka ekonomiskā situācija Latvijā pakāpeniski pasliktinās jau kopš septembra sākuma, it īpaši ēdināšanas, izklaides, tūrisma un aviācijas nozarēs.

Īsā tūrisma sezona ir beigusies, mobilitātēs rādītāji liecina, ka mazāk dodamies uz veikaliem un izklaides vietām, un ekonomiskās situācijas nelielu pasliktināšanos redzam arī maksājumu kāršu datos. Oktobrī vēl samazinājās reģistrētais bezdarbs, bet novembrī un decembrī tas, visticamāk, kāps," klāstīja bankas "Citadele" ekonomists.

Āboliņš gan piebilda, ka dīkstāves regulējuma atjaunošana šoreiz var nebūt labs risinājums, it īpaši ja kritums ekonomikā nebūs tik straujš kā pavasarī. 

"Apgrozījuma kritums var būt mazāks par noteikto slieksni un ne visām nozarēm situācija pasliktinās. Tāpat šobrīd tuvojas beigām bezdarba pabalsti cilvēkiem, kur zaudēja darbu pavasarī un vēl nav spējuši atgriezties darba tirgū. No valsts puses, manuprāt, ir vērts domāt par slimības lapu apmaksu no valsts budžeta, lai cilvēki nedotos slimi uz darbu, mērķētiem atbalsta pasākumiem smagāk cietušajām nozarēm un ienākumu kompensācija strādājošajiem nozarēs, kuru darbība tiek apturēta, kā arī, iespējams, par dāsnākiem bezdarbnieka pabalstiem, jo pie iepriekšējā stāvokļa, visticamāk, vēl kādu laiku neatgriezīsimies," sacīja Āboliņš.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš pauda, ka ārkārtējā situācija ekonomikai pati par sevi nenozīmē neko - tas ir juridisks ietvars, kas sniedz valdībai iespēju ātrāk pieņemt stingrākus lēmumus, ja rodas šāda nepieciešamība.

"Ir ļoti ticami, ka papildus ierobežojumi tiks noteikti. Pandēmijas ierobežošanā kompromisi īsti labi nestrādā, ir jārīkojas izlēmīgi. Diez vai astes ciršana pa gabaliņiem jebkad ir laba stratēģija, šajā gadījumā noteikti nē," teica Strautiņš, piebilstot, ka saslimšana ar Covid-19 Latvijā turpina pieaugt un uz to būs jāreaģē, jo pretpasākumu neveikšana šobrīd, visdrīzāk, nozīmēs vēl ierobežojošākus pasākumus nākotnē.

Tāpat Strautiņš norādīja, ka ierobežojumi jau ir pastiprināti, taču pagaidām režīms ir daudz brīvāks nekā pavasarī, piemēram, tirdzniecības centri strādā arī nedēļas nogalēs, joprojām ir atļauta cilvēku pulcēšanās lielākā skaitā nekā tas bija pirmās ārkārtas situācijas laikā Covid dēļ, kā arī skolās notiek mācības klātienē bērniem līdz sestajai klasei.

"Noteikti nevajadzētu atgriezties tieši pie pavasarī lietotajiem risinājumiem. Pēdējais, ko es darītu, būtu attālināto mācību atjaunošana jaunāko klašu bērniem. Tam būtu ļoti nelabvēlīga ietekme gan uz šo bērnu izglītību, gan vecāku ekonomisko aktivitāti,"

piebilda Strautiņš.

Viņš atzīmēja, ka, pieņemot lēmumus par ierobežojumu pastiprināšanu, tas vispirms būtu jādara nozarēs, kuru īpatsvars ekonomikā ir mazs, bet kuru radītie vīrusa izplatības riski ir lieli, piemēram, kultūras un izklaides nozare pērn veidoja 2% no ekonomikas, sabiedriskā ēdināšana - mazāk nekā 1%. "Nesaku, ka šo nozaru darbība būtu pilnīgi jāaptur, bet te noteikti ir iespējas efektīviem epidēmijas kontroles pasākumiem ar samērā mazu ekonomisko cenu," pauda Strautiņš.

Tāpat viņš norādīja - ja pieaugoša vīrusa izplatība traucēs strādāt nozarēm, kuru devums ekonomikā ir daudz lielāks, tad arī zaudējumi būs daudz lielāki, piemēram, apstrādes rūpniecības daļa ekonomikā ir apmēram 13%, un tā ir lielākā eksporta nozare. "Ja inficēšanās gadījumi liks sašaurināt vai apturēt darbu stratēģiski svarīgos ražošanas uzņēmumos, tad drīz izsīks nauda, ar ko iet uz restorāniem un izklaides pasākumiem, pat, ja tie būs atļauti," sacīja Strautiņš.

Savukārt "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija stāstīja, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana ir reakcija uz vīrusa strauju izplatīšanos un galvenais ieguvums no ārkārtējās situācijas ir iespēja valdībai ātrāk rīkoties gan ierobežojumu izsludināšanas, gan ekonomikas atbalsta ziņā.

"Izsludinot ārkārtējo situāciju, varam gaidīt, ka ierobežojumi kļūs stingrāki, jo no iepriekšējās pieredzes zinām, ka cīņā ar vīrusu stingri ierobežojumi ir iedarbīgas zāles. Diemžēl, protams, stingrāki mēri kavē ekonomikas aktivitāti," sacīja Zorgenfreija.

Viņa minēja, ka

būtu jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru darbību, lai varētu turpināties preču eksports.

Arī Eiropā cenšas izvairīties no ražotņu slēgšanas, jo šī ir tā ekonomikas daļa, kas var turpināt balstīt tautsaimniecību, kamēr vien pieprasījums eksporta tirgos saglabājas.

"Lai ekonomika spētu pārdzīvot arī otro vīrusa vilni, bez atbalsta pasākumiem neiztiksim. Mūsu valsts parāds joprojām ir salīdzinoši zems - iespējas rīkoties ir. Īpaši šoreiz ir jādomā par plašāku iedzīvotāju atbalstu, kas pavasarī bija otrajā plānā. Savukārt uzņēmumu gadījumā, jāsniedz mērķētāks atbalsts. Jānošķir atbalsta veidi, atkarībā no nozares, ierobežojumu apmēra, kas attiecas uz konkrēto nozari, un nozaru izredzēm atkopties drīz pēc ierobežojumu atcelšanas," pauda Zorgenfreija.

Vienlaikus viņa arī atzīmēja -

varētu domāt, ka, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, šoreiz būsim labāk sagatavoti atbalsta sniegšanai, taču diemžēl izskatās, ka mājasdarbs līdz galam izpildīts nav, un atkal nāksies darboties steigā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien, 2.novembrī, atzina, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Otrdien ir sasaukta valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēde, kurā uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.