Banku analītiķi: Šogad Latvijā vidējā darba samaksa augusi par apmēram 5% (2)

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka

situācija darba tirgū uzlabojas straujāk, nekā gaidīts.

"Arvien lielāks skaits dažādu radītāju liecina, ka Covid-19 krīzes ietekme uz Latvijas ekonomiku ir bijusi būtiski mazāka, nekā gaidīts krīzes sākumā, un strauji uzlabojumi redzami ne tikai iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājos, bet arī darba tirgū," pauda Āboliņš, piebilstot, ka iedzīvotāju ienākumu kāpums kopš aprīļa redzams ne tikai vidējās darba samaksas rādītājos, bet arī darbaspēka nodokļu ieņēmumos valsts budžetā un bankas klientu datos.

Vienlaikus viņš minēja, ka vidējās bruto darba samaksas pieaugums šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada trešo ceturksni par 5,9%, visticamāk, ir daļējs, jo tiek rēķināts par pilnas slodzes darbu. Faktiskie iedzīvotāju ienākumi tik strauji nav auguši. Piemēram, darba samaksas fonds šogad trešajā ceturksnī pieauga vien par 2,4%, savukārt pilna laika nodarbināto skaits samazinājās par 3,3%. 

"Samazināto darba stundu ietekme uz darba samaksu visvairāk ir redzama izklaides un citu pakalpojumu nozarēs,

kur vidējā pilnas slodzes darba samaksa ir augusi par 10-15%, taču nodarbinātība sarukusi par vairāk nekā 10% un kopējie ieņēmumi krituši salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu," piebilda Āboliņš.

Viņš norādīja, ka līdz ar atkārtotu Covid-19 uzliesmojumu Latvijā atkal ir izsludināts ārkārtējais stāvoklis un ieviesti ierobežojumi atsevišķu nozaru darbībai, tādējādi bezdarbs atkal palielināsies un algu kāpums, visticamāk, samazināsies. Tomēr pat ar to šogad kopumā vidējā alga Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 5% un algu kāpums Latvijā turpināsies arī nākamgad. 

"Valsts budžetā ir paredzēts būtisks darba samaksas kāpums veselības nozarē strādājošajiem, un atalgojums palielināsies arī atsevišķiem citiem valsts sektorā strādājošajiem. Taču privātais sektors varētu būt piesardzīgāks, jo ekonomikā joprojām ir liela nenoteiktība un šis gads daudziem būs bijis finansiāli ne pārāk veiksmīgs. Vienlaikus

vidējā termiņā darba tirgū joprojām lielākais izaicinājums ir darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazinājums,

un tādēļ darba algas turpinās kāpt. Pēc manām prognozēm, vidējā darba samaksa Latvijā nākamgad varētu augt par 4-5%," teica Āboliņš.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA pauda, ka algu statistiku varētu saukt par Covid-19 pandēmijas laika visdīvainākajiem datiem - ekonomikā it kā ir krīze, IKP samazinās, bet algas pieaug, taču, paskatoties zem datu "virskārtas", viss ir loģiski. "IKP dati vakar [30.novembrī] vēstīja, ka kopējais algu fonds trešajā ceturksnī auga krietni lēnāk - par 2,6%, tātad ir samazinājies kopējais nostrādātais laiks, gan darbinieku skaits, gan darba laika ilgums. Darbaspēka apsekojuma dati ziņo, ka šajā laikā strādāja par 2,8% mazāk cilvēku nekā pirms gada," viņš sacīja.

Strautiņš arī atzīmēja, ka daļai darbinieku algas samazinās, bet to ar uzviju var kompensēt mazāk atalgoto darbinieku atlaišanas ietekme uz vidējo stundas likmi. Šādos apstākļos daļa uzņēmumu patur tikai darbinieku "kodolu". Tāpat vidējās algas līmeni paaugstina īslaicīgas ekonomiskās struktūras izmaiņas, krasi sarūkot strādājošo skaitam dažās nozarēs ar mazāk dāsnu atalgojumu.

"Dati par aizņemtajām darbavietām trešajā ceturksnī vēl nav pieejami, taču zinām, kas notika otrajā ceturksnī. Kopējais aizņemto darbavietu skaits tad samazinājās par 4,5%. Ir zināms, ka dažām nozarēm šajā laikā klājās ļoti labi. Likumsakarīgi, ka pārtikas pārstrādē pavasarī strādāja par 0,4% vairāk nekā pirms gada. Turpretim apģērbu ražošanā, kas bija viena no nelabvēlīgāk ietekmētajām rūpniecības nozarēm, strādājošo skaits samazinājās par 12,9%. Ir vispārzināms pandēmijas kaitējums viesnīcām un restorāniem, to pievienotā vērtība gada laikā samazinājās gandrīz par divām trešdaļām. Likumsakarīgi, ka izmitināšanas pakalpojumos otrajā ceturksnī darbavietu skaits samazinājās par 26,6%, bet sabiedriskajā ēdināšanā par 28,7%. Vēl

krasāk nodarbinātība samazinājās ceļojumu pakalpojumu sniedzējiem - par 43,1%.

Datorprogrammēšanā eksports turējās augstā līmenī, attālinātais darbs radīja daudz jaunu IT vajadzību vietējā tirgū, līdz ar to nozarē strādāja par 3,8% vairāk nekā pirms gada. Ir nozares, kurās nekas nemēdz strauji mainīties, tā komunālajos pakalpojumos un izglītībā strādājošo skaita izmaiņas bija procenta robežās," klāstīja Strautiņš.

Tāpat viņš minēja, ka algu pieaugums par 5,9% Latvijā trešajā ceturksnī varētu šķist pārsteidzošs, taču Lietuvā šajā laika periodā algas pieauga par vairāk nekā 10%. "Vēlēšanu tuvošanās spēj darīt brīnumus - milzu algu kāpumi sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, dažādas "dāvanas" politiski aktīvākajiem sabiedrības slāņiem un lieta darīta," sacīja Strautiņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka

pandēmijas dēļ nav cietusi visa ekonomika, tikai atsevišķas nozares.

"Sabiedrībai ir jāspēj solidarizēties ar tiem, kuri nonākuši grūtībās ne savas vainas dēļ. Turklāt valsts budžets to bez grūtībām var atļauties. Daļai uzņēmumu un darbinieku šobrīd ir sajūta, ka viņi ir pamesti nelaimē, un tas ir nopietns pārmetums lēmumu pieņēmējiem," teica Strautiņš.

Savukārt "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA pauda, ka kopējā darba samaksas fondā trešajā ceturksnī bija vērojamas pozitīvas tendences, atgriežoties pie izaugsmes un par 2,4% pārsniedzot iepriekšējā gada līmeni. "Tātad ekonomikā kopumā iedzīvotāju darba ienākumi bija augstāki nekā pērn," viņa teica.

Vienlaikus viņa minēja, ka vairākos sektoros - transportā un uzglabāšanā, izmitināšanā un ēdināšanā, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumos, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī citu pakalpojumu nozarē - visu strādājošo kopējā alga jeb darba samaksas fonds joprojām nesasniedza pagājušā gada līmeni. 

"Krīzes sekas labi varam novērot kopējā algoto darbinieku skaitā, kas pārrēķināts pilnā slodzē, - tas trešajā ceturksnī turpināja samazināties (-3,3% gada laikā). Toties kritums bija daudz mērenāks nekā iepriekš, kas liek domāt, ka salīdzinājumā ar otro ceturksni ir būtiski audzis nostrādāto stundu skaits, ļaujot darbiniekiem palielināt savus ienākumus," minēja Buceniece.

Viņa prognozēja, ka

gada nogalē algu kāpums, līdzīgi kā pavasara vīrusa uzliesmojuma laikā, varētu nedaudz sabremzēties,

bet kopumā saglabāties pozitīvs. Taču ierobežojumu smagāk skartajās nozarēs, kas galvenokārt ir tiešie pakalpojumu sniedzēji mājsaimniecībām un ar tām saistītās nozares, atkal gaidāms kritums. 

"Ekonomikas aktivitātei sarūkot, darba devēji šajās nozarēs aktīvāk izskatīs iespējas mazināt dažādas piemaksas un, iespējams, mēģinās vienoties ar darbiniekiem par īslaicīgu algas samazināšanu, lai varētu pārlaist stingrāku ierobežojumu laiku. Darba samaksas fondā, ļoti iespējams, atkal ieraudzīsim mīnusus, jo, lai pārziemotu, daļai uzņēmumu atkal nāksies mazināt darba slodzes vai pat atlaist darbiniekus. Turklāt

uzņēmumu iekšējās rezerves smagāk skartajās nozarēs jau tika būtiski patērētas pavasara vīrusa uzliesmojuma laikā.

Šoreiz gan izskatās, ka valsts atbalsts uzņēmumiem un to darbiniekiem varētu būt dāsnāks un plašāk pieejams nekā pavasarī - tas būs daudziem no koronakrīzes cietušajiem uzņēmumiem izdzīvošanas jautājums. Algu subsīdijas palīdzēs atsevišķās nozarēs gaidāmo algu kritumu ierobežot. Citi atbalsta mehānismi būs svarīgi nodarbinātības saglabāšanai un palīdzēs uzņēmumiem ātrāk nostāties uz kājām un radīt jaunas darba vietas, pandēmijai atkāpjoties. Galvenais, lai labi domātais atbalsts, nepazūd birokrātijas labirintos," uzsvēra Buceniece.

Viņa minēja, ka jaunākie dati rāda, ka, līdzīgi kā kopējās ekonomikas aktivitātes, arī algu sniegums šogad būs labāks, nekā iepriekš prognozēts - gadā kopumā uzrādot pieaugumu tuvu 5%. Savukārt 2021.gadā gaidāms, ka algas izaugsme kļūs straujāka. To veicinās arī minimālās algas kāpums no 430 līdz 500 eiro.

Jau vēstīts, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1147 eiro, kas ir par 5,9% jeb 64 eiro vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa augusi par 7,1%, sasniedzot 1144 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 3,3%, sasniedzot 1160 eiro.

Savukārt vidējā neto (pēc nodokļu nomaksas) darba samaksa, kas aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, šogad trešajā ceturksnī bija 844 eiro jeb 73,5% no bruto atalgojuma.