/nginx/o/2020/12/23/13545308t1h459e.jpg)
Pateicoties augošajām temperatūrām, mērītais ledus biezums Ziemeļu ledus okeānā bija šovasar bijis zemākais kopš novērojumu sākuma. Kopējais ledus daudzums nesasniedza ne pusi no līmeņa, kas bija vērojams tikai pirms 40 gadiem un vairākas salas, kas gadu tūkstošiem bijušas ledus apņemtas, nu ir sasniedzamas pa ūdeni.
Tempi, kādos mūsu acu priekšā izzūd Arktika, vēl gadsimta sākumā šķistu neiespējami ātri. Lai gan šie procesi "atver" reģionu cilvēkiem un paver durvis lielākai komerciālai aktivitātei reģionā, tie iezīmē ļoti skaudru realitāti. Dati vēsta, ka Arktikas sasilšanas tempi līdz trim reizēm pārsniedz pārējo pasauli un tiek lēsts, ka Arktikas ledus būs izzudis jau pēc 15 gadiem.
Savukārt, kā šovasar paziņojuši pētnieki, milzīgā Grenlandes ledāja liktenis arī ir izšķirts to glābt vairs nav iespējams, ja saglabājas esošajiem kušanas tempi, kas ikgadu sasniedz 152 miljardus tonnu.
Mūžam ledus klātais Ziemeļpols un sapnis ar Grenlandes šķērsošanu ledus kamanās drīz var kļūt par vien mūsu prātos iesaldēto atmiņu.
Paātrinātā sasilšana ietekmē ne vien jūras ledu, bet arī mūžīgo sasalumu, kura kušanas procesu laikā atmosfērā tiek palaists ievērojams CO2 un metāna daudzums. Šis process atstāj sekas gan uz vietējiem iedzīvotājiem, kuru apdzīvotā teritorija drīz kļūs neapdzīvojama, gan arī uz zemes virsmas temperatūru. Tāpat, sausums un karstās vasaras ir kā katalizators mežu ugunsgrēkiem, kas vēl vairāk paātrina šo trauslo ekosistēmu iziršanu.
/nginx/o/2020/12/23/13545307t1h82a8.jpg)
Arī otrā zemes polā Antarktīdā 2020. gads ir atnesis kušanu, jaunus karstuma rekordus un milzu ledāju atdalīšanos no kontinentālās masas. Pieaugošie kušanas procesu tempi rada bažas, ka tuvāko gadu laikā tiks pārsniegts slieksnis, pēc kura kontinenta ledājus glābt vairs nebūs iespējams. Tas, protams, nozīmēs augošu ūdens temperatūru pasaules okeānos un ievērojamu ūdens līmeņa celšanos, kas ietekmēs miljardus cilvēku visapkārt pasaulei.
/nginx/o/2020/11/06/13460959t1hfe44.png)