Nepieredzēta apmēra savvaļas ugunsgrēki

Austrāliju pārņem liesmas

Gada sākumā visu pasauli pāršalca šaušalīgas ainas no Austrālijas. Fotoattēli ar dūmos un liesmās ieskautām pilsētām kļuva par šausminošu atgādinājumu dabas postošajam spēkam un cilvēka līdzatbildību tā stiprināšanā. Karstais kontinents, kurš pazīstams ar savu unikālo un neskarto dabu tika ietverts milzīgos mežu un krūmāju ugunsgrēkos, nodarot milzu postījumus dabiskajām ekosistēmām, iznīcinot vairākus tūkstošus māju un prasot aptuveni 500 cilvēku dzīvības.

Pērn ugunsgrēki skāra teritoriju, kas sasniedza 18 miljonus hektāru, vairākkārt pārsniedzot ierastos iznīcības apmērus. Tiek lēsts, ka

izdegušajā teritorijā, kas platības ziņā ir trīs reizes lielāka par Latviju, dzīvību zaudēja aptuveni 143 miljoni zīdītāju un 60 tūkstoši iemīlētie koala lāči,

nodarot milzīgu postījumu dzīvnieku apdzīvotajiem biotopiem un apdraudot to spējas izdzīvot dabiskos apstākļos.

Lai gan ugunsgrēki Austrālijas leģendu apvītajos un biezi saaugušajos krūmājos ir bijuši neatņemama daļa no kontinenta dabiskajiem procesiem vairākus miljonus gadu un ir līdzatbildīgi Austrālijas unikālās floras un faunas izveidē, to apjoms un iznīcinošais spēks ir ievērojami audzis pēdējo desmitgažu laikā.

Par spīti varas iestāžu mēģinājumiem noliegt klimata pārmaiņu lomu ugunsgrēku izraisīšanā, tai skaitā vainojot ļaunprātīgu dedzināšanu, vairāki zinātniski izmeklējumi pierādīja, ka abi fenomeni ir cieši saistīti. 2019. bija karstākais novērotais gads Austrālijas vēsturē un neparasti lielais sausums un vējš radīja lielisku augsni ugunsgrēku izplatīšanai iepriekš nepieredzētos apmēros. Par spīti pieaugošajam apdraudējumam kontinenta ekosistēmām, Austrālijas valdības klimata politika tiek saukta par “regresīvu” un valsts ir viena no globālajām līderēm fosilo degvielu dedzināšanā.

Apokaliptiskas ainas ASV rietumkrastā

Līdzīgu likteni 2020. gada augustā pieredzēja ASV klusā okeāna krasts, kurā neparastu klimata apstākļu dēļ izcēlās visu laiku lielākie novērotie mežu ugunsgrēki. Ugunsgrēki Kalifornijas un Oregonas štatos radās unikālas klimata apstākļu kombinācijas dēļ – lielais karstums vairāku mēnešu garumā bija izžāvējis zemes veģetācijas slāņus, kamēr neparasti karstais gaiss atmosfērā izraisīja vairākus simtus pērkona negaisus, kurus nepavadīja lietus gāzes. Šogad nodegušās teritorijas apmērs pārspēja jebkuras iepriekšējās prognozes un bija kārtējais atgādinājums par augošo risku, ko paver laikapstākļu svārstības.

Zinātnieki ir vienisprātis, ka ugunsgrēku iznīcinošais apjoms ir tieši saistīts ar klimata pārmaiņām un ir paredzams, ka līdzīga apjoma klimata katastrofas kļūs par arvien biežāk izplatītu parādību.

Sausums, karstas temperatūras un mazs nokrišņu daudzums rada perfektus apstākļus uguns iznīcinošajam spēkam,

kas rada milzu izaicinājumu desmitiem miljoniem iedzīvotāju, kuri dzīvo riska zonā.

Deg Amazones mazā māsa

Dienvidamerikas vidienē, Brazīlijas un Bolīvijas robežreģionā atrodas pasaulē lielākais tropiskais mitrājs Pantanāla. Pantanāla ir noslēgta no visas apkārtējās pasaules un to veido unikāla upju un ezeru sistēma. Reģionu apdzīvot Dienvidamerikas pamatiedzīvotāji un tajā mīt tādi eksotiski un apdraudēti dzīvnieki kā jaguāri, pumas un bruņneši.

Atšķirībā no tuvajiem Amazones mūža mežiem, Pantanalā augošie dzīvnieki un augi ir iemācījušies sadzīvot ar regulāriem maza mēroga savvaļas ugunsgrēkiem, kas veicina augu diedzēšanas procesus. Kamēr citus gadus ugunsgrēku izplatību ierobežo palienes, 2020. gada ugunsgrēku sezonas apjomi nodēvēti par “apokaliptiskiem”.

Tiek lēsts, ka neparasti karsto un sauso laikapstākļu iespaidā septembra mēneša laikā izdega aptuveni ceturtā daļa no mitrāja teritorijas. Esošajām tendencēm turpinoties,

līdz gadsimta beigām Pantanalas apgabalā gada vidējā gaisa temperatūra kāpsies par aptuveni 7 grādiem.

Lietus daudzuma ikgadējs samazinājums un augošās temperatūras ir de facto nāves spriedums reģiona unikālajai florai, faunai un tur mītošo iezemiešu dzīves stilam, kā arī neizmērojams robs pasaules dabas daudzveidībā.

Iznīcība, kas novērojama Pantanālā sniedz ieskatu potenciālā apokaliptiskā nākotnes scenārijā, kur līdzīgu likteni piedzīvo tuvējie Amazones mūža meži, arī saukti par “pasaules plaušām.”