1. Pašatlaišanās

Oļegs Burovs FOTO: Evija Trifanova/LETA

Politisko procesu ziņā 2020.gada lielās pārmaiņas galvaspilsētas vadībā bijušas gluži likumsakarīgas sekas 2019.gadam. Kopš brīža, kad Rīgas mēra krēsls saļodzījās zem Nila Ušakova, nevarētu teikt, ka kādam būtu izdevies izveidot tik rūpīgi noslīpētu balsošanas mašīnu, kādu veidoja “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” gandrīz 10 gadu laikā.

Pēdējā pusotra gada laikā sēdētāji Rīgas mēra mainījušies visnotaļ strauji – par Ušakova pēcteci mēra amatā 2019.gada vasarā kļuva GKR biedrs Dainis Turlais, kurš noturējās vien 20 dienas. Pēc tam kādu laiku laimi izmēģināja Oļegs Burovs, taču jau janvārī bija skaidrs, ka pārmaiņas ir neizbēgamas – pašvaldība netika galā nedz ar atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, nedz gada budžetu, bet paralēli Saeima gatavoja likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Ilgi briedušās pārmaiņas iesākās šā gada februārī, kad dome “atlaidās” pati, sasaucot trīs sēdes, kurās netika nodrošināts kvorums. 13.februārī Rīgas dome tika oficiāli atlaista, paverot ceļu ārkārtas vēlēšanām, kuru rīkošana arī notika ne bez grūtībām. Turpmāko pusgadu - no 26.februāra beigām līdz pat oktobrim Rīgā 60 deputātu vietā saimniekoja Saeimas iecelta trīs cilvēku pagaidu administrācija Edvīna Balševica vadībā.

Uz augšu
Back