Helmes eksperiments: kā strādāt attālināti un efektīvi

Starptautiskā programmatūras uzņēmuma Helmes biroja darbinieki šobrīd piedalās vienā no pasaulē pirmajiem zinātniskajiem eksperimentiem, kas veltīti hibrīddarba efektivitātei. Tā mērķis ir atbildēt uz uzņēmumiem svarīgiem jautājumiem: kuri vadības un komandas modeļi hibrīddarbā dod vislabākos rezultātus gan darbiniekiem, gan uzņēmumiem un kādiem vajadzētu būt nākotnes birojiem, lai atbalstītu darbu birojā, mājās vai to abu apvienojumu. Eksperiments sākās 2020. gada augustā un beigsies 2021. gada februārī; tādējādi šobrīd ir piemērots laiks, lai aplūkotu pirmos secinājumus.

Pētījuma starpposma ziņojums liecina, ka darba rezultāti un labklājības un garīgās veselības rādītāji ir par desmito daļu labāki grupās, kuras pievērš īpašu uzmanību hibrīddarba specifikai, salīdzinot ar grupām, kuras turpina izmantot tradicionālo attālinātā darba modeli. Sociālajās zinātnēs šāds rezultāts ir statistiski nozīmīgs un būtisks. Pēc Helmes grupas Līderu kompetenču centra vadītājas Aino-Silvijas Tali (Aino-Silvia Tali) domām, veiksmīgas komandas atšķiras no citām, jo tās apzināti cenšas vairāk koncentrēties uz savu cilvēku labklājību un komandas morāli. „Tādējādi mēs varam teikt, ka skaidra izpratne par jaunā darba formāta īpašajām iezīmēm kopā ar individuālu pieeju visiem komandas locekļiem ir galvenie veiksmes faktori,” skaidro Tali. Tas, vai komanda grimst vai peld, joprojām lielā mērā ir atkarīgs no komandas vadītāja, taču, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, vēl jo vairāk atkarīgs no vadītāja spējas panākt pienācīgu līdzsvaru starp digitālo un tiešo komunikāciju ar visu komandu un katru tās dalībnieku. Komandas vadītāja uzdevums ir izveidot funkcionējošu kombināciju, apvienojot patstāvīgo darbu, grupas darbu, kā arī atbalstošu un draudzīgu vidi komandai kopā un tās dalībniekiem atsevišķi.

„Nenovēršami katrā komandā ir daži nedaudz noguruši un saspringti cilvēki,” apskatot līdzšinējos eksperimenta rezultātus, saka Tali, „tomēr trīs vissvarīgākās individuālās kompetences veiksmīgam attālinātam vai hibrīddarbam ir pašdisciplīna, spēja sevi motivēt un labas rakstiskas komunikācijas prasmes. Svarīgākie komandu veiksmes faktori ir cilvēku kontaktēšanās un psiholoģiskā drošība, vispārēja skaidrība par procesiem un darba pienākumiem, kopīgi mērķi un autonomiju atbalstoša vide.” Eksperimenta gaita ir parādījusi, ka cilvēki ir ātri pieraduši pie elastības, kura nāk līdzi attālinātam darbam, un ja tā tiktu atņemta, viņi to uzskatītu par uzbrukumu viņu autonomijai. Dažādu grupu pētījums ir atklājis, ka vidēji 20 % vēlētos strādāt pārsvarā no mājām, vēl 20 % labprātāk atrastos birojā, savukārt 60 % dotu priekšroku elastīgam risinājumam, apvienojot darbu no mājām ar kopīgu darbu birojā.

Aino-Silvija Tali arī atzīmē, ka Helmes neveic šo pētījumu tikai izpētes labad, bet drīzāk vēlas izmantot zinātniskas metodes, lai atrastu padziļinātu un kvalitatīvu atbildi uz ļoti praktisku jautājumu, t.i., kā vislabāk organizēt darbu cilvēkiem, kuri ir iesaistīti intelektuālā darbā koronavīrusa laika posmā un pēc tā beigām. „Kā starptautiskam programmatūras uzņēmumam, mūsu galvenie aktīvi un resursi ir mūsu cilvēki, nevis ēkas vai aprīkojums. Tas nav nekas jauns, tādai tehnoloģiju kompānijai kā mēs, strādāt no mājām, izmantojot digitālos kanālus. Bet visi mūsu procesi līdz šim tika izstrādāti, balstoties uz pieņēmumu, ka mēs vienmēr varam ierasties birojā un strādāt komandā. Tas viss mainījās arī mūsu jomā līdz ar koronavīrusa atnākšanu, karantīnas ieviešanu un ārkārtas situāciju.”

Tali skaidro, ka pašreizējie Helmes panākumi un starptautiskās konkurences priekšrocības ir saistītas ar programmatūras izstrādes komandas modeli, kas gadu gaitā ar zinātnieku palīdzību ir ticis izstrādāts līdz pilnībai. Ņemot vērā to, ka pandēmija ir mainījusi gan uzņēmējdarbības praksi, gan darba kārtību, Helmes nolēma spert soli tālāk un iesaistīja pētījumā arī konsultantu ar doktora grādu psiholoģijā. „Mums ir astoņas eksperimentālās grupas un piecas kontrolgrupas, kuras eksperimentē ar dažādiem hibrīddarbam piemērotiem darba veidiem un vadības modeļiem. Mūsu galvenais mērķis ir atrast visefektīvākos Helmes modeļus, pastāvīgi uzraugot un analizējot procesus. Tas ir nozīmīgs projekts, kura lielākā daļa atklājumu un rezultātu var tikt  piemēroti arī ārpus programmatūras izstrādes sektora,” teic Tali.

Hibrīddarba eksperiments

Helmes eksperimenta mērķis ir atrast atbildes uz šādiem galvenajiem jautājumiem:

- Kāda ir optimālā kombinācija starp individuālo darbu, kas prasa koncentrēšanos, komandas darbu un komunikāciju, lai vienkārši atbalstītu komandas garu, kas nodrošinās labākos darba rezultātus?

- Kādi ir nepieciešamie rīki, rituāli un darba vide?

- Kādas prasmes ir nepieciešamas, lai vadītu attālināto darbu un hibrīddarbu?

- Kāda ir attālinātā un hibrīddarba paraugprakse?

- Kā izvērtēt dažādu komandas modeļu un vadības prakses ietekmi uz komandas veiktā darba efektivitāti?

- Kā izvērtēt labklājības līmeni un garīgās veselības stāvokli komandā?

Komandas, kas piedalās eksperimentā, ir pakļautas sešu mēnešu uzraudzībai. Tiks veiktas regulāras aptaujas par komandu efektivitāti un labklājību, retrospektīvi starpposma pārskati ar komandas vadītājiem, fokusa grupu intervijas, ideju apmaiņu uzdevumi utt.

Gala ziņojums būs gatavs 2021. gada februārī, un tā galvenie secinājumi tiks publiskoti. Starptautiskā mērogā šis ir viens no pirmajiem zinātniskajiem pētījumiem par komandas un vadības modeļu efektivitāti hibrīddarbā. Helmes grupa plāno izmantot pētījuma rezultātus, lai organizētu tās gandrīz 1000 darbinieku turpmāko darbu piecās valstīs.

Aicinām iepazīties ar Helmes Latvia piedāvājumiem, jaunumiem un vakancēm https://www.helmes.com/latvia/.