Konkurences padome rosina vērtēt tirdzniecības ierobežojumu ietekmi uz konkurenci ilgtermiņā

Ilustratīvs attēls FOTO: Pixabay

Konkurences padome (KP) aicina izvērtēt tirdzniecības ierobežojumu ietekmi uz konkurenci ilgtermiņā, pauda KP pārstāvji.

"Krīze, kuru radījusi Covid-19 izplatība kā pasaulē, tā Latvijā, ir būtiski satricinājusi uzņēmējdarbības vidi Latvijā," norādīja KP, paužot bažas attiecībā uz tirdzniecības ierobežojumiem, kas var radīt ilgtermiņa sekas konkurencei.

KP atzīmēja, ka Latvijas Tirgotāju asociācija ir norādījusi, ka Covid-19 krīze un spēkā esošie tirdzniecības ierobežojumi ārkārtējās situācijas laikā ir izteikti mainījuši tirdzniecības nozari Latvijā, vissmagāk ietekmējot mazos, vietējos tirgotājus un to fiziskās tirdzniecības, ēdināšanas vietas, kā arī tirgotājus, kuri nepiedāvā pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces, piemēram, apģērbu, apavus, hobija preces.

"Šo tirgus dalībnieku bankrots būtiski samazinās konkurenci, krasi ietekmējot patērētāju iepirkšanās paradumus," secināja KP.

Vienlaikus KP uzsvēra, ka atšķirībā no mazajiem tirgotājiem vadošie tirdzniecības tīkli Latvijā ir daudz spējīgāki absorbēt Covid-19 krīzes laikā ieviestos ierobežojumus, kā arī rast risinājumus to pārvarēšanai. 

"Piemēram, vadošie ikdienas patēriņa preču tirdzniecības tīkli Latvijā salīdzinoši ātri spēja paplašināt tirdzniecību interneta vidē, kā arī investēt resursus, lai nodrošinātu ērtas piegādes klientiem. Mazo un vidējo uzņēmumu ierobežotās finansiālās iespējas, lai pārorientētu darbību uz interneta vidi, jau pašlaik nostiprina vadošo tirdzniecības tīklu pozīcijas tirgū, kas ietekmēs tirgus attīstību arī ilgtermiņā," skaidroja konkurences uzraugs.

Iestāde atsaucās uz OECD pausto, ka mazie un vidējie uzņēmumi ir tie, kas ir visbūtiskāk cietuši no Covid-19 krīzes. "Ieviestie tirdzniecības ierobežojumi šos uzņēmumus skar vissmagāk, tādējādi pastāv risks to maksātnespējai. Tas KP rada bažas, ka ilgtermiņā būtiski paaugstināsies koncentrācija vairākos tirgos jeb būtiski pieaugs tirgus daļas tiem uzņēmumiem, kas jau pašlaik ir spēcīgāki un kas spēs izdzīvot krīzi," minēja KP.

Tāpat KP norādīja, ka pašlaik mazo tirgus dalībnieku bankrotēšana un iziešana no tirgus var novest pie tā, ka Latvijas ekonomika zaudēs uzņēmumus, kas potenciāli varētu attīstīties par nozīmīgiem un efektīviem tirgus spēlētājiem nākotnē. 

KP norādīja arī uz risku, ka tieši vadošie tirgus dalībnieki varētu izmantot Covid-19 krīzes situāciju, lai ar sev izdevīgākiem nosacījumiem, apvienotos ar grūtībā nonākušajiem konkurentiem, tādējādi stiprinot gan savu pozīciju, gan likvidējot konkurentus un kopumā palielinot koncentrācijas līmeni tirgū.

Tāpat KP atzīmēja, ka nevienlīdzīga konkurences situācija starp komersantiem veidojas arī attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem par nomas maksas atbrīvojumiem. "Tie paredz, ka nomnieki, kas iznomā telpas no publiskas personas - valsts vai pašvaldības vai to kapitālsabiedrībām -, var saņemt nomas maksas atbrīvojumu vai samazinājumu, kā arī atbrīvojumu no kavējuma maksas vai līgumsoda. Šādi atvieglojumi un priekšrocības nav pieejamas nomniekiem, kas iznomā telpas no privātām personām," secinājusi KP.

Iestādē informēja, ka kopš Covid-19 pirmā viļņa 2020.gada pavasarī, kā arī šogad KP ir saņēmusi vairākas sūdzības par šo nevienlīdzību. No sūdzībām izriet, ka privātajiem tirgus dalībniekiem, kas iznomā telpas, ir ierobežota iespēja samazināt nomas maksu krīzes skartajiem nomniekiem. 

"Pašlaik nomnieku darbība ir ierobežota un tie negūst ienākumus un tādējādi nespējot segt regulāros maksājumus par telpu nomu un patērētajiem pakalpojumiem. Krīzei ieilgstot, šāda situācija var novest pie uzņēmumu, īpaši mazo komersantu iziešanas no tirgus," pauda KP.

Konkurences uzrauga ieskatā, šīs problēmas novēršanai būtu jārod risinājums, lai atbalsts nomas maksas segšanai sasniegtu arī nomniekus, kuru telpu iznomātāji ir privātpersonas, nevis publiskas personas. 

"Sniegtajam atbalstam vienlaikus būtu jāveicina krīzes dēļ radušos zaudējumu vienlīdzīgu sadali starp nomniekiem un iznomātājiem. Augstākminētais KP izpratnē veicinās vienlīdzīgus situāciju starp tirgus dalībniekiem un ātrāku ekonomiskas aktivitātes atsākšanos pēc ierobežojumu pilnīgas vai daļējas atcelšanas," atzina KP.

TVNET jau vēstīja, ka no pirmdienas pastiprinātas drošības prasības tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē. Papildu drošības prasības, tostarp samazinot maksimālo pircēju skaitu tirdzniecības vietās, noteiktas veikaliem, tirdzniecības centriem ar platību 1500 kvadrātmetru un tajā esošiem vismaz pieciem tirgotājiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kā arī prasības attiecas uz tirgiem iekštelpās.

Uz augšu
Back