Lavrova paziņojums par gatavību saraut attiecības ar ES liecina par elitē pastāvošo nervozitāti (44)

Balodis atzīmēja, ka šādi paziņojumi jāskatās saskaņā ar vispārējo kontekstu, jo Krievijas līdzšinējā nostāja ir bijusi radīt un veicināt konfrontāciju ar Rietumiem. Šī neesot pirmā reize, kad Krievijas augstākās amatpersonas mēģina ārpolitikā radīt šādu priekšstatu un savā ziņā tas ir arī simbolisks apliecinājums tam, cik liela vara Krievijā ir "silovikiem" jeb drošības struktūru pārstāvjiem, kuriem ir raksturīga varas politika, asi izteikumi pretstatā diplomātiem, kuri tradicionāli ir rafinētāki un slīpētāki.

Balodis norādīja, ka Lavrova paziņojuma kontekstā interesanta ir kāda cita iezīme, kas vērojama Krievijas plašsaziņas līdzekļos. Tajos ir publicēts Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova skaidrojums par Krievijas ārlietu ministra sacīto.

"Viņš ir manām mīkstinājis Lavrova teikto, sakot, ka jāņem vērā vispārējais konteksts, proti, Krievijai ir jābūt gatavai, ka Eiropa var saraut ar to attiecības, taču Krievija vēloties labas un konstruktīvas attiecības ar Eiropu," akcentēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks.

Viņa ieskatā, iemesls, kāpēc pastāv tāda atšķirība starp ziņojumiem, ir Krievijas politiskajā elitē pastāvošā nervozitāte, ņemot vērā gan Krievijas opozīcijas līdera Aleksandra Navaļija arestu, protestus un neseno ES augstā ārlietu pārstāvja Žuzepa Borela vizīti Maskavā.

"Lavrova izteikumu konteksts ir tāds, ka Krievijas iekšpolitika ir saspringtā stāvoklī. Tas ir arī tāds zināms brīdinājums Eiropai, ka Krievija mēģina iekšpolitiski risināt nokaitēto situāciju un Eiropai vajadzētu ieturēt distanci. Papildu tiek uzkurināta jau pastāvošā diskusija Eiropā, kā veidot attiecības ar Krieviju - ieviest sankcijas, vai mēģināt būt maigākiem un runāt," sacīja pētnieks, norādot, ka katalizators Lavrova paziņojumam un Peskova skaidrojumam ir ne tikai nervozitāte, bet arī neskaidrība, kā risināt iekšpolitiskās problēmas.

Eksperta ieskatā, attiecībās starp Krieviju un ES strauja uzlabošanās nav gaidāma. No svara ir arī tas, ka par ASV prezidentu kļuva Džo Baidens, kurš nav noskaņots sākt tikai diplomātiskas sarunas ar Krieviju. Baidens labi orientējoties Krievijas un Baltijas reģiona jautājumos. Pēc Baloža paustā, arī šis faktors Krievijai radot papildu stresu, jo ar Baidenu nevarēšot viegli neko sarunāt un viņš "nav aptinams ap pirkstu".

"Attiecības ar Krieviju turpināsies saspringtā līmenī, tomēr jānorāda, ka bumba ir Krievijas pusē, jo tā nav ievērojusi nedz starptautiskās saistības, nedz uzvedības normas.

Nesenā Borela vizīte Krievijā bija lieliska izdevība sūtīt signālus, ka Krievija ir gatava attiecību uzlabošanai," norādīja pētnieks.

Viņa ieskatā, Borels ieradās Maskavā gatavs uz kaut kādiem kompromisiem un labvēlīgākai diskusijai ar Krieviju, tomēr viņš tika ar lielu apkaunojumu aizsūtīts atpakaļ. Balodis atzīmēja, ka saspringums attiecībās turpināsies arī turpmāko gadu laikā, ņemot vērā, ka attīstās diskusija par Krieviju kā neuzticamu partneri, ar kuru nevar labticīgi sadarboties.