Vai esam ceļā uz jaunu atbilstības kultūru uzņēmējdarbībā?
Uzņēmēju un FID redzējums

Pēdējā laikā arvien biežāk var dzirdēt par to, cik svarīgi ir veidot “atbilstības kultūru” saistībā ar cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Vienlaikus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas regulējums visā pasaulē kļūst arvien stingrāks un sarežģītāks, radot satraukumu uzņēmēju aprindās. Kā uzņēmējam pielāgoties izmaiņām?

Kā nodrošināt saprātīgu pasākumu kopumu, lai atbilstu normatīvā tvēruma prasībām? Cik lielā mērā Latvijas uzņēmumiem un uzņēmējiem ir jāuztraucas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju? Vai tā ir jaunā realitāte, kurā dzīvojam mēs visi? Kā šo situāciju redz uzņēmējs un kāda tā ir Finanšu izlūkošanas dienesta skatījumā?

Par to šajā Finanšu izlūkošanas dienesta un TVNET raidieraksta sērijā “Zini naudas li(ī)kumus!” diskutēs “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Normunds Bergs un Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Atbilstības kultūra īsā un vienkāršotā raksturojumā ir uzņēmēju zināšanas par savu darbības veidu, saviem sadarbības partneriem, klientiem un darbiniekiem.

1

Atbilstības kultūra ilgtermiņā ir ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, sniedzot skaidras atbildes kredītiestādēs un citiem sadarbības partneriem, kā arī nodrošinot iespēju izvairīties no apšaubāma rakstura darījumiem, kas rezultātā var būt ar negatīvām sekām pašam uzņēmējam.

Uzņēmēji kā vienu no izaicinājumiem normālai lietu kārtībai izceļ birokrātiju. Normunds Bergs pauž viedokli, ka uzņēmējam jāspēj savākt un iesniegt plašu informāciju par saviem sadarbības partneriem bankām.

Vienā no sarežģītākajām situācijām ir eksportētāji, īpaši tie, kuru sadarbības partneri ir valstīs, kurās nav pieejami atklāti reģistri.

1

Turklāt, kā liecina uzņēmēju teiktais, institūcijas reizēm šo informāciju no uzņēmēja prasa pat vairākas reizes. Viens no risinājumiem būtu definēt skaidrus kritērijus, kas uzņēmējam jāizdara, lai sadarbība ar kredītiestādi būtu abpusēji pieņemama, saka Normunds Bergs.

Lai gan Finanšu izlūkošanas dienests nav uzraudzības iestāde, kas nosaka un var ietekmēt banku un tās klientu attiecības, saprast un iemācīties strādāt ar augsta riska klientiem, tas ir nākamais solis, kas jāveic kredītiestādēm un citām institūcijām, sarunā akcentē Ilze Znotiņa.

Princips “zini savu klientu” ir attiecināms arī uz uzņēmēju, kuram ir jāpazīst savs klients, lai caur klienta īstenotām shēmām netiktu pakļauts riskam.

1

Personas, kuras šādus noziegumus plāno un īsteno, nereti pat ir ar mieru zaudēt daļu naudas pirkšanas – pārdošanas darījumos, jo viņu īstenais nodoms ir iepludināt noziedzīgā ceļā iegūtos līdzekļus ekonomikā, slēpjot līdzekļu patieso izcelsmi.

Atbilstības kultūras un dažādu regulējumu ieviešanas galvenais mērķis ir novērst noziegumus, šajā gadījumā - finanšu noziegumus. Ilze Znotiņa sarunā norāda, ka nedz starptautisko rekomendāciju, nedz vietējā regulējuma pašmērķis nav ievākt liela apjoma datus par uzņēmumu. Mērķis ir novērst iespēju “netīrai, nelegālai naudai” nonākt ekonomiskajā apritē, lai netraucētu godīgu uzņēmējdarbību un veicinātu sabiedrības labklājības pieaugumu.

Raidieraksts "Zini naudas li(ī)kumus!" tapis sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu. 

Uz augšu
Back