Vai no inflācijas "bubuļa" ir jābaidās jeb pensiju plānu pelnītspēja krīzes un inflācijas apstākļos

FOTO: Sintija Zandersone/LETA

Uzkrājumi pensijas kapitālā, kontā, skaidrā naudā vai kādā citā veidā vienmēr ir bijuši un būs pakļauti inflācijas ietekmei. Taču šo ietekmi nav korekti rēķināt viena vai dažu gadu garumā, turklāt tiešā veidā, atrauti no ikmēneša iemaksām. Pretējā gadījumā var uzburt biedējošas ainas par pensiju kapitāla sarukumu.

Kā norāda "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš, patiesībā ilgtermiņā pensijas kapitāls gadu no gada būs pieaudzis, jo inflācijas pretspēks ir ieguldījumi pelnošos aktīvos, piemēram, perspektīvu uzņēmumu akcijās, un regulāras iemaksas pensiju kapitālā.

Kur un kā izpētīt savas pensijas uzkrājumu dinamiku?

Viens no katram pieejamiem veidiem ir portāls manapensija.lv, kur ir apkopti dati par visu pensiju pārvaldnieku darbības rezultātiem gan pensiju 2., gan 3. līmenī. Apskatīties ir vienkārši, bet analīzei ieteicams ņemt talkā dažus “filtrus”. Piemēram, atcerēties jau sen daudzināto piezīmi, ka pagātnē nopelnītais negarantē līdzvērtīgu ienesīgumu nākotnē – tās nav garantētās procentu likmes.

"Ienesīguma analīzi sarežģītāku padara arī regulārās ikmēneša iemaksas, kas ļauj investēt finanšu tirgos gan tad, kad tie ir dārgi, gan tad, kad tie ir lēti. Turklāt, ja mēs apskatām ienesīgumu, tad to pensiju plāniem (konservatīvajiem, aktīvajiem u.tml.) būtu vērts apskatīt pilna finanšu tirgus cikla ietvaros un vismaz 5 - 10 gadu griezumā," norāda Stepiņš.

Tādējādi var redzēt, kā pensiju pārvaldītājs ir pelnījis cauri ekonomikas krīzēm un attīstības gadiem. Tomēr vai šis rādītājs labi raksturos nākotnes perspektīvas? Jā, ja pensiju pārvaldītājs nebūs ņēmis vērā šajā laikā gūtās mācības, jo tas var atspoguļoties arī nākotnē, un nē, ja pārvaldītājs būs pieredzēto ņēmis vērā tālākā stratēģijā.

Īsāki periodi, piemēram, viens vai divi gadi, savukārt parāda, kāda ir pārvaldītāja stratēģija teju pašlaik un kā tā darbojusies pavisam nesenos tirgus apstākļos. Protams, tas negarantē līdzīgu pieredzi nākotnē.

1

Jāņem vērā “spēles laukuma” attīstība

Bez ekonomikas attīstības un inflācijas pensiju kapitālu būtiski ietekmē arī citi faktori. Viens no jūtamākajiem ir likumdevēja pieņemtie lēmumi. Piemēram, pateicoties nesen valdībā pieņemtajiem grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, turpmāk pensiju 2. līmeņa pārvaldītāji iedzīvotāju uzkrājumus varēs 100% apmērā ieguldīt uzņēmumu akcijās. Līdz šim bija noteikts ieguldījumu ierobežojums 75% apmērā, savukārt agrāk šis slieksnis bija vēl zemāks - tikai 30%.

Pensiju krājējiem šī ir laba ziņa, jo aktīvajiem pensiju plāniem tas ļaus nopelnīt vairāk. Cik vairāk? Salīdzinot 100% akciju pensiju plānus un 75% akciju plānus, uzkrājums var būt pat par 40% lielāks. Līdz ar to šis Saeimas lēmums ir ar ļoti lielu ietekmi ilgtermiņā.

"Uzsvēršu – ilgtermiņā. Jo ieguldījumi augošu, perspektīvu nozaru uzņēmumos ilgākā laika posmā nodrošina peļņu, apzinoties, ka šādi 100% akciju plāni būs svārstīgāki un dažus gadus var būt vērojama lejupslīde," skaidro Stepiņš.

Tādēļ – līdz ar lielo izmaiņu amplitūdu likumdošanas vidē – būtu populistiski salīdzināt dažādu pensiju plānu ienesīgumu kopš to darbības sākuma, pat tiem atrodoties vienā plānu kategorijā.

"Par piemēru var kalpot 2008. gada krīze. Pieredzējušajiem pensiju pārvaldniekiem šī krīze ir atstājusi “robu” ilgtermiņa ienesīgumā (jo sava milzīgā mēroga dēļ šī krīze vērtējama kā neikdienišķa), savukārt vēlāk dibinātajiem tā bija iespēja “ielēkt” finanšu tirgus augšupejas ballītē. Tādēļ, ja izvēlamies salīdzināt plānu atdeves, tad tas būtu jādara pēc paša krājēja izvēlētiem standarta termiņiem, kas visiem plāniem ir vienādi," saka Stepiņš.

Piemēram, katram 2. līmeņa dalībniekam, kurš ir sistēmas dalībnieks ilgāku laiku, ietekmi ir atstājis Latvijas valdības 2008. gada krīzes lēmums, kas paredzēja 2009. gadā samazināt iemaksas pensiju kapitālā no 8% līdz 2% no strādājošā ienākumiem. To vēlāk atkal palielināja (pašlaik tie ir 6%), bet jāpatur prātā, ka tā laika pensiju pārvaldniekiem bija jāstrādā un katrs no mums veica 4 reizes mazākas iemaksas nekā iepriekš.

"Raugoties šodienas acīm, šis samazinājums bija brīdī, kad finanšu tirgi bija vislētākie, un tad vajadzēja investēt pēc iespējas vairāk.

Taču, protams, šodien, kad mums kā eiro zonas valstij naudu finanšu tirgi “met pakaļ” un nav raižu par valsts ikdienas naudas plūsmas nodrošināšanu, ko tādu ir viegli teikt. Tādēļ par šādu toreizējās valdības lēmumu noteikti negribu pārmest, vien secināt, ka tam ir bijusi ietekme," uzsver eksperts.

Un tomēr – cik daudz mana pensiju nauda ir nopelnījusi?

Tas, protams, ir atkarīgs no krāšanas laika un iemaksu apjoma, bet, pieņemot, ka iemaksas ir veiktas, piemēram, no 2003. gada janvāra, atbilstoši vidējai darba algai (bruto), tad aktīvā plāna gada ienesīgums būtu vidēji 3,5% gadā. Pensiju 2. līmenī iemaksātie 6482 eiro uz šā gada janvāri būtu “pārvērtušies” par 8008 eiro.

Lūk, šie 1526 eiro ir peļņa, ko atnesis pensijas ieguldījums un kas papildinās iespējas segt mūsu vajadzības pensijas vecumā.

1

Tomēr, piemēram, "Swedbank" plāns “Dinamika” ir aktīvais plāns, kas tikai līdz 50% no saviem līdzekļiem iegulda akcijās (un līdz 2008. gadam šie akciju griesti bija vēl zemāki – 30%). Cita – ievērojami augstāka - uzkrājuma aina pavērtos, ja jau kopš sistēmas darbības sākuma būtu pieejami vismaz 75% akciju plāni, kādi ir krietni agresīvākie dzīves cikla plāni.

FOTO: Publicitātes foto

Taču šo plānu pastāvēšanas vēsture ir vēl īsa (divi līdz trīs gadi), kuru laikā tie ir spējuši nopelnīt krietni vairāk nekā “Dinamika” (piemēram, pēdējos divos gados 9,5% gadā pretstatā “Dinamika” 5,1%). Tas parāda, ka pensiju pārvaldnieki māk nopelnīt krājējiem pensiju kapitālu.

"Tomēr man, kā ilgtermiņa krāšanas aizstāvim, ir svarīgi piebilst, ka pensijas uzkrājums ir kā koks – tas vispirms ir jāiestāda un mērķtiecīgi jāaudzē, paturot prātā, ka sausākā vasarā to vajadzētu arī apliet," norāda Stepiņš.

"Izteikts krājēju pretinieku “bubulis” ir inflācija. Bieži dzird pārmetumus, ka, lūk, kopš 2003. gada inflācija ir bijusi x% un pensiju plāns no tās atpaliek. Taču šāds salīdzinājums būtu korekts vien tad, ja pensiju plānā netiktu veiktas ikmēneša iemaksas. Līdz ar to, lai varētu novērtēt, kā pensiju plāns strādājis inflācijas kontekstā, būtu jāizveido “virtuālais depozīts”, kas pelnītu Latvijas ikmēneša inflāciju. Ja mūsu pensiju 2. līmeņa dalībnieks naudu ievietotu šādā risinājumā, tad… 6842 eiro būtu izauguši līdz 7184 eiro. Tas būtu ienesīgums 1,7% gadā, kas būtiski atpaliek no iepriekš minētā “Dinamikas” iespētā," skaidro Stepiņš.

Tomēr vislielākā ietekme uz uzkrājumu apjomu ir un būs periodam, kurā nauda tiek krāta, un izvēlētajam pensiju plānam. Šeit spēkā ir aksioma – jo garāks laiks līdz pensijai, jo aktīvāks plāns man būtu piemērots.

"Kā rāda mūsu aprēķini par tikko darba gaitas uzsākušu krājēju, tad uzkrājums pirms pensijas gadījumā, var būt pat 2,7 reizes lielāks, ja šāds krājējs būtu izvēlējies dzīves cikla plānu, kas iegulda akcijās līdz pat 100%, nekā tad, ja visa darba dzīve pavadīta konservatīvajā plānā. Tomēr lēmums, kurā plānā krājējs atrodas, ir jāpieņem pašam krājējam. Tāpēc aicinu katram pašam par savas pensijas uzkrājumu vairāk uzzināt portālā Latvija.lv un manapensija.lv," sacīja Stepiņš.

Uz augšu
Back