Kur kāda ļoti aktuāla prece vai pakalpojums, tur arī krāpnieki. Tā ir realitāte biznesa pasaulē, kur līdzās godīgiem uzņēmumiem darbojas arī krāpnieki. Izņēmums nav arī Covid-19 vakcīnu joma. Kā vēsta aģentūra “Reuters”, vairākas apšaubāmas kompānijas ir vērsušās pie valstu valdībām Eiropas Savienībā, mēģinot pārdot neeksistējošas Covid-19 vakcīnu devas.
Tiek norādīts, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm krāpnieki piedāvājuši iegādāties vairāk nekā vienu miljardu neeksistējošu Covid-19 vakcīnu devu. Šādu darījumu kopējā vērtība varētu būt aptuveni 14 miljardi eiro, aplēsis bloka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).
Shēma šādos gadījumos ir šāda – starpnieki prasa avansa maksājumus par vakcīnu piegādēm, tajā pašā laikā nesniedzot nekādu informāciju par piegādēm, pauž OLAF vadītājs Ville Itala. Viņš uzsver, ka farmācijas uzņēmumi, kas ražo un izplata vakcīnas, paši komunicē ar valstu valdībām, šajā procesā neiesaistot starpniekus.
“Tā ir ļoti liela problēma. Parasti tie [krāpnieciskie uzņēmumi] atsūta piedāvājumu, kurā nav ne grama taisnības.
Patiesībā viņu piedāvājumā parasti ir tik liels vakcīnu devu skaits, kāds pašlaik vēl nemaz nav saražots.
Līdz ar to reālais piedāvājums ir daudz mazāks, nekā tas, ko piedāvā krāpnieki,” norāda Itala.
OLAF ir jāizmeklē vairākas lietas, kas saistītas ar krāpniecību Covid-19 vakcīnu jomā. Šajās lietās ir iesaistīti gan rūdīti noziedznieki, gan arī individuāli laimes meklētāji, kas iesaistīti dažādos starpnieku tīklos. Nereti starpniekkompāniju mītnes vietas atrodas kaut kur ārpus Eiropas Savienības robežām.
Piemēram, Itālijā varasiestādes izmeklē Covid-19 vakcīnu piedāvājumu, ko izteikuši vārdā nenosaukti starpnieki. Tiek norādīts, ka starpnieki izteikuši piedāvājumu Veneto reģionālajām varasiestādēm, kuras arī izteikušas brīdinājumu visai Eiropai par pieaugošu krāpšanos vakcīnu jomā.
Itala skaidro, ka OLAF rīcībā pašlaik nav informācijas par mēģinājumiem Eiropas Savienības tirgū ieviest arī viltotas vakcīnas, bet tas noteikti nav uzskatāms par pārsteigumu – OLAF jau iepriekš gatavojās kam tādam.
“Tur, kur ir daudz naudas, tur arī būs krāpnieki, kas centīsies nopelnīt.
Protams, ka finansiālās sekas ir iespējamas. Tomēr vēl viens būtisks faktors ir cilvēku uzticība. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi novērst krāpnieku iespējamo uzdarbošanos Eiropas Savienības tirgū, lai cilvēki ar simtprocentīgu pārliecību var vakcinēties un būt pārliecināti, ka viņi ir saņēmuši reālas vakcīnas,” sacīja Itala.
OLAF aktīvi sadarbojas ar Eiropas Savienības valdībām, likumsargājošajām iestādēm, kā arī farmācijas kompānijām, lai spētu identificēt iespējamos krāpniecības gadījumus, kā arī tos novērstu. Pašlaik nevienā Eiropas valstī nav zināms, ka kāda no valsts iestādēm būtu kritusi par upuri šāda veida krāpniekiem.
Kā vēsta “The Wall Street Journal”, arī citur pasaulē ir ievērojami pieaugusi krāpnieku aktivitāte saistībā ar Covid-19 vakcīnām un vakcinācijas procesu. Piemēram, ASV krāpnieki izveido mājaslapas, kurās tiek tirgotas vakcīnas, apmaiņā pret visai lielām naudas summām un personas datiem.
Kiberdrošības eksperti pauž, ka krāpnieki arī rada populāru maksāšanas rīku, piemēram, “Zelle” un “Square” līdziniekus. Šajos gadījumos krāpnieki uzrunā cilvēkus, un tiem, kuri vēlas iegūt vakcīnu ārpus jebkādām rindām, tiek piedāvāta iespēja par atsevišķu samaksu reģistrēties vakcīnai. Arī šajā gadījumā tiek izkrāpta ne tikai nauda, bet arī personas dati.
Ņemot vērā, ka ļoti lielu nozīmi informācijas iegūšanā par vakcīnu spēlē meklēšanas rezultāti internetā, krāpnieki pēta, kā “uzlauzt” meklēšanas servisu algoritmus, nereti ieguldot lielus līdzekļus, lai sponsorētu savas lapas un radītu uzticību tām.
“Jaunākā paaudze parasti meklēšanas rezultātiem pieiet kritiski. Taču
vecākās paaudzes, kas internetā nav "uzaugušas", ir īpaši ievainojamas. Šie cilvēki gaida, ka “Google” piedāvās tikai un vienīgi to, kas ir uzticams.
Tomēr jāuzmanās ir jebkurā gadījumā,” pauž Vanderbilta universitātes Datu zinātņu institūta direktors Duglass Šmits.
Tikmēr „Kaspersky” pētnieki aplūkojuši 15 tirdzniecības vietas tumšajā tīmeklī (darknet) un atraduši triju galveno Covid-19 vakcīnu — „Pfizer” un “BioNTech”, „AstraZeneca” un „Moderna” pārdošanas sludinājumus. Atrasti arī pārdevēji, kas piedāvājuši neapstiprinātas Covid-19 vakcīnas.
Lielākā daļa pārdevēju bija no Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes un ASV, un vienas devas cena svārstījās no 200 līdz 1200 ASV dolāru.
Vienas vakcīnas vidējā cena melnajā tirgū ir aptuveni 500 dolāru.
Saziņa parasti notiek šifrētās ziņapmaiņas lietotnēs, piemēram, „Wickr” un „Telegram”, savukārt samaksa tiek pieprasīta kriptovalūtās, galvenokārt “Bitcoin”, ko ir daudz grūtāk izsekot.
Vairums šo pagrīdes pārdevēju bija veikuši 100–500 darījumu, kas liecina, ka viņi piegādā preces, bet nav skaidrs, ko patiesībā nopērk darknet lietotāji. Pašlaik arī nav iespējams noteikt, cik no tiešsaistē piedāvātajām vakcīnu devām ir īstas devas un cik daudzi sludinājumi ir krāpšana.
Arvien pieaugušā krāpnieku aktivitāte rada papildu problēmas Eiropas Savienībā īstenotajai vakcinācijas kampaņai, ko kavē negaidītas plānu maiņas, piemēram, vakcīnu ražotāju īstenotās piegādes, kas ir daudz mazākas, nekā sākotnēji plānots. Tāpat vērojama arī zināma sociālā pretestība, it īpaši attiecībā uz “AstraZeneca” ražoto vakcīnu.
Pašlaik Eiropas Savienībā ir vakcinēti aptuveni 5% no pieaugušo cilvēku populācijas. Tas ir ievērojami mazāk nekā Lielbritānijā, Izraēlā vai ASV. Līdz ar to rodas jautājumi, vai Eiropas blokam izdosies sasniegt savu mērķi – līdz vasaras beigām vakcinēt 70% no pieaugušo populācijas.
