Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas dalībnieki apņēmušies darboties efektīvāk

Nevalstisko organizāciju (NVO) sektora pārstāve Inese Vaivare FOTO: Ieva Lūka/LETA

Valdības un sociālo partneru veidojošās Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas dalībnieki apņēmušies darboties efektīvāk, atzina vadības grupā iesaistītie.

Minētajā vadības grupā darbojas atsevišķi nozaru ministri, darba devēju, darba ņēmēju, pašvaldību, Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas komisiju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupa tika izveidota pēc sociālo partneru aicinājuma un grupa uz pirmo sēdi sanāca 10.februārī, kad puses vienojās turpmākajās sanāksmēs risināt problēmu ar Covid-19 krīzē valsts atbalstu nesaņēmušo sabiedrības daļu. 19.februārī notika vadības grupas otrā sēde, kurā bija paredzēts pieņemt uz valdību virzāmus konkrētus priekšlikumus Covid-19 krīzē cietušo atbalstam, tomēr grupa konkrētus lēmumus nepieņēma.

Šonedēļ, 3.martā, notikušajā trešajā vadības grupas sanāksmē tika atbalstīts iepriekš politisku atbalstu guvušais Labklājības ministrijas priekšlikums izmaksāt vienreizēju 200 eiro pabalstu pensionāriem un personām ar invaliditāti. Tāpat šajā sēdē tika diskutēts par Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondu. Tajā pašā laikā vadības grupas dalībnieki neatsaucās Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) aicinājumam diskutēt par plānotajām izmaiņām ierobežojumos.

Aicināts vērtēt minētās vadības grupas efektivitāti, Kariņš atzina, ka šai vadības grupai ir liela nozīme, jo tādējādi valdības pārstāvjiem ir iespēja strādāt kopā ar sociālajiem partneriem, zinātniekiem un nevalstiskajām organizācijām. Vienlaikus premjers atzina, ka laika gaitā vadības grupas dalībnieki iemācīsies nodrošināt lielāku sazobi.

"Vadības grupā nerunājam tikai par šodienu, bet arī par rītdienu, jo šī krīze dod iespēju pārveidot ekonomiku,

5

ko Latvijai būs iespējams īstenot ar ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem," pauda Kariņš, piebilstot, ka patlaban Latvijas pieteikums ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem tiek saskaņots ar Eiropas Komisiju, bet pēc tam tas tiks uzlabots sadarbībā ar sociālajiem partneriem.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores Līgas Meņģelsones ieskatā, vadības grupas ideja ir ļoti laba, jo tajā darbojas ne tikai uzņēmējdarbības pārstāvji, bet arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgas konsultācijas lēmumu pieņēmējiem.

"Jau kopš Covid-19 krīzes sākuma aicinājām tās risināšanā iesaistīt plašāku ekspertu loku, lai valdība konsultētos ar uzņēmējiem, zinātniekiem un pilsonisko sabiedrību. Vadības grupas formāts paredz, ka mēs konsultējam valdības pārstāvjus, mēs stāstam par to, kādi konkrēti lēmumi būtu pieņemami," sacīja Meņģelsone.

Pēc LDDK ģenerāldirektores teiktā, vadības grupa ir jauns sadarbības formāts, tāpēc par tā lietderību ir pāragri spriest.

5

Tajā pašā laikā viņa uzskata, ka vadības grupas darbs nebūtu jāpārtrauc, bet būtu uzlabojama tā darbība, piemēram, saīsinot vadības grupas sēdes laiku no divām stundām uz vienu stundu.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzinīgi novērtēja faktu, ka stratēģiskās vadības grupa tika izveidota, tomēr tai būtu jākļūst par galveno kontaktpunktu, kurā tiek pieņemti vai noraidīti tie priekšlikumi, kas nonāk valdības dienaskārtībā. "Pirms valdība lemj par Covid-19 saistītiem jautājumiem, būtu labi, ja šī grupa akceptētu stratēģiskās lietas," sacīja Endziņš.

LTRK valdes priekšsēdētāja ieskatā, vadības grupas sastāvu vajadzētu izveidot "kompaktāku", jo patlaban vadības grupā darbojas teju 20 organizācijas ar vairāk nekā 70 dalībniekiem.

Vadības grupas dalībniece, nevalstisko organizāciju (NVO) sektora pārstāve Inese Vaivare atzina, ka konkrētais vadības grupas formāts ir unikāls ar to, ka pirmo reizi augsta līmeņa darba grupā ir iekļauts arī NVO sektors, tomēr grupas darbs būtu uzlabojams.

"Te ir runa par vadības grupā iesaistīto atbildību - mēs nevaram raustīt valsts pārvaldi, bet gan mūsu uzdevums ir domāt par kopīgiem mērķiem.

5

Es sagaidītu, ka darba devēji, darba ņēmēji, pašvaldības un NVO kopīgiem spēkiem identificētu problēmas un meklētu veidus, lai tās risinātu. Bet patlaban ir iespaids, ka šī ir tipiska darba grupa," secināja Vaivare.

NVO sektora pārstāves ieskatā, partneriem vadības grupas darbā būtu jāuzlabo to ieguldījums, sniedzot konkrētus priekšlikumus un redzējumu, kā problēmas risināt. "Produktivitāte parādīsies tad, kad bez prezentācijām un jautājumiem valsts pārvaldei sekos arī tālāka rīcība," uzsvēra Vaivare.

Uz augšu
Back