Linkaits: Neatrisinātos ostu pārvaldības modeļa reformas jautājumus varēs pieslīpēt Saeimā

Diskusijas gaitā eksperti iezīmēja problēmas izstrādātajos grozījumos ostu likumā.

Ventspils pašvaldības pārstāvis Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij") norādīja, ka situācijā, kad ostās krīt kravu apgrozījums, lēmumu pieņemšanā ir ļoti svarīga uzņēmēju iesaiste, turklāt uzņēmējiem ir jābūt ar vienlīdzīgām lemšanas tiesībām par ostas darbību, nevis viņus jāiesaista tikai konsultatīvās padomēs. 

Viņš rosināja paredzēt iespēju, ka persona varētu darboties ostas padomē, ja tā ostas pamatkapitālā ieguldījusi 15%.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš uzsvēra, ka patlaban svarīgākais jautājums ir termiņš, kādā plānots īstenot ostu pārvaldības reformu, jo šis aspekts interesē gan ostās strādājošos investorus, gan bankas, kas izsniedz aizdevumus. 

Pēc Zeltiņa teiktā, tāpat būtisks neatrisināts jautājums saistās ar pašvaldību iesaisti ostu pārvaldībā, kas ir jāatrisina pēc iespējas ātrāk.

Arī Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (LA) atzina, ka pašvaldību iesaiste jaunajā ostu pārvaldības modelī ir neatrisināts jautājums. Viņš gan rosināja neapturēt likumprojekta virzību, bet aicināja par minētajiem jautājumiem diskutēt Saeimā.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāve Zlata Elksniņa-Zaščirinska norādīja, ka diskusijās par ostu pārvaldības modeļa maiņu svarīgāk iezīmēt mērķus, kādas Latvija vēlas redzēt savas ostas 2030.gadā vai 2040.gadā, savukārt visi pārējie lēmumi ir jāpakārto šim mērķim.

Linkaits atzina, ka par ekspertu paustajiem priekšlikumiem vēl var diskutēt un atrast kompromisus. "Es sadzirdu konstruktīvus un pozitīvus priekšlikumus, kas nav pretrunā ar likumprojektu, ko iesniegsim Saeimā. [..] Ir detaļas, kuras var pieslīpēt Saeimā," sacīja satiksmes ministrs.

Jau ziņots, ka februārī Linkaits koalīcijas padomē prezentēja jauno ostu pārvaldības modeli, taču koalīcijā par to līdz šim nav izdevies vienoties.

Ar izmaiņā ostu likumā Satiksmes ministrija (SM) rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Privātā sektora līdzdalībai, likumā ietverts jauns pants, kurš paredz ostu pārvaldēm izveidot konsultatīvās padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstība, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.