Ierobežojumu daudz, uzlabojumu - maz: eksperti skaidro, kāpēc tā (2)

Eksperti norādījuši, ka attiecībā pret līdzšinējo situāciju pauduši savu viedokli, kas formulēts īsā termiņā un balstoties uz to datu un zināšanu apjomu, kāds uzdevuma veikšanas brīdī bija pieejams. Tādējādi grupa norāda, ka nav ieteikumu par atsevišķiem pasākumiem vai to izmaiņām, bet viedoklis par scenārijiem un atsevišķu pasākumu efektivitāti un būtiskumu.

Aktīvas un mērķtiecīgas rīcības trūkuma rezultātā, ekspertu ieskatā, esošie ierobežojumi tiek jau ilgstoši uzturēti un pat pastiprināti, bet būtiska uzlabojuma saslimstības apturēšanā nav, turklāt vakcinācija kavējas, kā rezultātā sabiedrības spriedze pieaug un līdzdarbība, iespējams, mazinās.

Tomēr kopumā esošos ierobežojumus eksperti novērtējuši kā pietiekami efektīvus izvirzītā mērķa īstenošanai.

Citastarp eksperti arī pauduši, ka

virkne esošo ierobežojumu ilgtermiņā nav īstenojami vai ilgtspējīgi.

Turklāt, ekspertu grupas vērtējumā, būtu jāveicina mērķa un sabiedriskās solidaritātes sajūta, tāpēc arī mērķiem jābūt skaidri iezīmētiem un komunicētiem.

Graujoša ietekme, pēc ekspertu paustā, ir straujai solījumu maiņai.

Reizē ļoti būtiski ir veikt aktīvāku komunikāciju krievu valodā, uzrunājot arī krievvalodīgo sabiedrības daļu, uzskata eksperti.

Jau ziņots, ka pēc OVG sniegtās informācijas tika izveidota analītiska ekspertu darba grupa. Ietekmi uz Covid-19 izplatību novērtēšanu veica Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis, medicīnas doktore Elīna Dimiņa, RSU pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne un RSU profesore Ludmila Vīksna.

Darba grupā sabiedrības iespējamās attieksmes novērtēšanai darbojās Latvijas Universitātes (LU) sociālpsihologs Ivars Austers, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Inta Mieriņa un Inese Šūpule, dizainere Ingūna Ēlere un komunikācijas stratēģis Zigurds Zaķis.

Savukārt darba grupā sociālo seku un ietekmes uz sabiedrību novērtēšanai darbojās ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Baiba Bela, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas profesore klīniskajā psiholoģijā Baiba Martinsone, Vidzemes Augstskolas profesore Feliciāna Rajevska un psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

Darba grupā ietekmes uz ekonomisko aktivitāti novērtēšanai darbojās LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, ekonomisti Kārlis Vilerts un Mārtiņš Āboliņš.