Desmitajai daļai ir kāda pārtikas produkta nepanesība. Uzzini nepanesības pazīmes!

FOTO: Meelis Meilbaum, shutterstock, montaaž

Desmitajai daļai Latvijas iedzīvotājam ir kāda pārtikas produkta nepanesība. 80% respondentu norādījuši, ka viņiem šādas nepanesības nav, bet vēl 10% nevarēja precīzi atbildēt. Taču gandrīz divas trešdaļas no tiem respondentiem (65%), kuriem ir pārtikas produktu nepanesība, neievēro nekādu īpašu diētu.

Šādu diētu ievēro vien aptuveni trešdaļa (31%) no respondentiem ar pārtikas nepanesību: 9% to ievēro vienmēr, 14% — dažkārt, bet 8% — reti, secināts monitoringa rezultātos*, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas izpētes kompāniju SKDS. 

Nedaudz biežāk pārtikas produktu nepanesība ir sievietēm, no kurām apstiprinošu atbildi sniegušas 13%, kamēr no vīriešiem – 8%.

Kā izplatītākie pārtikas produkti, kas izraisa nepanesību, aptaujā nosaukti laktoze (3% aptaujāto), piena olbaltums (2%), citrusaugļi (1%), kvieši un glutēns (1%), rieksti (1%), zivis un jūras veltes (1%), olas (0,3%) vai citi produkti (4%). 

Kā norāda Veselības centrs 4 filiāles Anti-Aging Institute uztura speciāliste Tatjana Korjagina, biežāk sastopamās pārtikas nepanesības izraisa piens un piena produkti, glutēns, kofeīns, fruktoze, salicilāti, amīni un sulfīti.

Pazīmes, kas liecina par pārtikas nepanesību, var būt gremošanas traucējumi pēc dažu produktu apēšanas, taču nenotiek nekādas imūnsistēmas atbildes reakcijas. Simptomi parādās pāris stundu laikā pēc tam, kad ir ēsts aizdomās turamais produkts.

Simptomi var parādīties arī pēc 48 stundām un turpināties pat dienām ilgi, kas apgrūtina vainīgā produkta atklāšanu. 

Pārtikas nepanesība ir nealerģiska reakcija uz pārtikas produktu, kas norāda uz grūtībām pārstrādāt noteiktus pārtikas produktus. Tā nav alerģija, un tā nav dzīvībai bīstama, bet daži simptomi var būt līdzīgi, skaidro speciāliste. 

Pārtikas produktu nepanesības cēloņi ir: 

• enzīmu trūkums, 

• individuāla jutība, 

• pārtikas toksīni, 

• dabīga histamīnu klātbūtne produktos. 

Kā diagnosticēt? 

Nepanesību pret pārtikas produktiem ir grūti diagnosticēt, jo simptomu ir ļoti daudz, skaidro T. Korjagina.

Pārtikas produktu nepanesību diagnosticē ar izslēgšanas diētām, līdz simptomi pazūd, bet ne ilgāk par 2–6 nedēļām. Pēc tam no uztura izslēgtie produkti pakāpeniski pa vienam ik pēc pāris dienām atkal jāiekļauj uzturā. 

Jāņem vērā, ka IgG antivielu klātbūtne (ko uzrāda pārtikas nepanesības testi) nenozīmē to, ka tās ir vainojamas pie pacienta simptomiem. 

Lai labāk izprastu pārtikas nepanesības cēloni, ieteicams rakstīt uztura dienasgrāmatu, iekļaujot informāciju par to, cikos ēdat, ko ēdāt un dzērāt un vai parādījās simptomi. Ar šiem pierakstiem var doties pie uztura speciālista, lai kopīgi risinātu problēmu. 

Kas jāņem vērā, ja ir kāda pārtikas produkta nepanesība? 

Piens un piena produkti. Šo produktu nepanesību izraisa laktoze jeb piena cukurs, kura sadalīšanai nepieciešams enzīms laktāze. Laktozes nepanesību var noteikt, veicot laktozes tolerances testu, laktozes elpas testu vai arī nododot fēču analīzes. Biežākās sūdzības ir par kuņģa zarnu trakta simptomiem un sliktu dūšu. 

Glutēns. Glutēns ir augu valsts olbaltumviela, ko galvenokārt satur kvieši, rudzi un mieži. Ne-celiakijas izraisīta glutēna nepanesība skar aptuveni 0,5–13 % populācijas. Izteikta sensitivitāte pret glutēnu var radīt gremošanas trakta simptomus, galvassāpes, nogurumu, locītavu sāpes, anēmiju, depresiju vai trauksmi, kā arī izsitumus uz ādas. 

Salicilāti. Salicilāti ir dabīgi savienojumi, kurus augi izveido kā aizsargmehānismu pret vides stresoriem, tādiem kā insekti un slimības. Salicilātus dabiski satur augļi, dārzeņi, tēja, kafija, garšvielas, rieksti un medus. Tos bieži izmanto arī kā pārtikas konservantus, un tie var būt pievienoti medikamentiem. Simptomi: aizlikts deguns, deguna blakusdobumu infekcijas, deguna polipi, astma, caureja, zarnu iekaisums un nātrene. 

Pilnībā izslēgt salicilātus no uztura ir neiespējami, bet vajadzētu atturēties no kafijas, rozīnēm, apelsīniem un garšvielām, kā arī izvēlēties kosmētiku un medikamentus, kas nesatur salicilātus. 

Kofeīns. Kofeīnu var atrast gan lielā daļā dzērienu (kafijā, tējā, enerģijas dzērienos), gan arī šokolādē. Simptomi: paātrināta sirdsdarbība, trauksme, bezmiegs, nervozitāte un nemiers. 

Fruktoze. Fruktoze ir augļos un dārzeņos, kā arī medū, agaves un kukurūzas sīrupā. Cilvēkiem ar fruktozes nepanesību tā netiek efektīgi absorbēta organismā. Neabsorbētā fruktoze ceļo uz resno zarnu, kur to fermentē zarnu baktērijas un rada diskomforta sajūtu. Biežākie fruktozes nepanesības simptomi ir reflukss jeb atvilnis, gāzes, caureja, slikta dūša, vēdersāpes, vemšana un vēdera pūšanās. 

Vēlams izslēgt no uztura produktus, kuros ir daudz fruktozes: gāzētos, saldinātos dzērienus, medu un agaves sīrupu, ābolus, ābolu sulu un ābolu sidru, produktus, kas satur kukurūzas sīrupu ar augstu fruktozes saturu, atsevišķus augļus – arbūzus, saldos ķiršus un bumbierus un noteiktus dārzeņus, piemēram, zaļos zirnīšus. 

Amīni. Amīnus ražo baktērijas produktu uzglabāšanas laikā vai fermentēšanas procesā. Ar šo pārtikas nepanesību visbiežāk saista histamīnu. Simptomi amīnu nepanesībai: šķaudīšana, nieze un asarojošas acis, lai izdalītu no organisma potenciāli bīstamos iebrucējus. 

Biežākais iemesls: traucēta divu enzīmu (diamīna oksidāzes un N-metiltransferāzes) darbība, kas ir atbildīgi par histamīna sadalīšanu. 

Histamīna nepanesības simptomi: ādas pietvīkums, galvassāpes, nātrene, nieze, trauksme, vēdera krampji, caureja un zems asinsspiediens. 

Produkti, kas satur histamīnu: žāvēta gaļa un kūpinātās zivis, žāvētie augļi, citrusaugļi un avokado, izturētie sieri, alkoholiskie dzērieni – alus, vīns, sidrs. 

Sulfīti. Sulfīti ir ķīmiski savienojumi, kurus izmanto kā pārtikas konservantus. Produkti, kas dabiski satur sulfītus ir vīnogas un nogatavinātie sieri. Biežākie simptomi ir nātrene, pietūkusi āda, sarkšana, aizlikts deguns, pazemināts asinsspiediens, caureja, sēkšana un klepošana. 

Sulfītus var saturēt žāvēti augļi, vīns un ābolu sidrs, konservēti dārzeņi un marinēti produkti, mērces, kartupeļu čipsi, alus un tēja, konditorejas izstrādājumi. 

Lai risinātu pārtikas produktu nepanesības problēmu, T. Korjagina iesaka ievērot speciālu diētu, kā arī vērsties pie uztura speciālista pēc konsultācijas. 

*BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Uz augšu
Back