Nereti dzirdēts, ka pasaules ekonomiku un biržas pēc pandēmijas beigām gaida jauni “rēcošie divdesmitie” (“Roaring Twenties”). Tomēr, skatoties vēstures grāmatās, jāsāk domāt – vai mums par to vajadzētu sākt uztraukties?
Iepriekšējie "rēcošie divdesmitie" beidzās ar katastrofu. Vai ir jāsāk uztraukties? (7)
Ir daudz runāts par to, kā masīvs ekonomikas atbalsts un Covid-19 vakcīnu esamība var rezultēties ilgstošas (un straujas) ekonomiskās izaugsmes periodā. Līdzīgi, kā tas bija pirms 100 gadiem, kad beidzās Spāņu gripas pandēmija.
Tomēr, ja sekojam līdzi šādai analoģijai, tad, ļoti iespējams, jāsāk uztraukties. Galu galā, 1920. gadi noslēdzās ļoti bēdīgi – ar Melno ceturtdienu 1929. gada 24. oktobrī, kad sabruka akciju tirgi. Tas faktiski arī ievadīja Lielās depresijas sākumu.
“Rēcošie divdesmitie bija lielisks periods investoriem, bet tas beidzās ar ļoti sāpīgu krahu,”
CNN sacīja “Schwab Center for Financial Research” viceprezidents Rendijs Frederiks.
Neviens vien eksperts pauž bažas, ka līdzīga situācija sāk veidoties arī pašlaik. Jau tagad akciju tirgos un ekonomikā ir redzamas līdzīgas norises, kādas bija pirms 100 gadiem. Tas izpaužas ar netipiski straujiem akciju vērtības pieaugumiem (“GameStop” gadījums), “Bitcoin” vērtības pieaugumu, kā arī nekustamā īpašuma cenu celšanos ASV.
Tas gan nenozīmē, ka ir laiks krist panikā un sākt gatavoties kārtējai lielajai ekonomiskajai lejupslīdei.
“Ir grūti iedomāties vēl vienu Lielās depresijas scenāriju,” sacīja “SkyBridge Capital” investīciju vadītājs Trojs Gajevskis.
Viņš sacīja, ka ļoti daudzi mazie uzņēmumi, kā arī patērētāji ir veikuši lielu darbu uzkrājumu izveidei. Tā, piemēram, vismaz 14% mājsaimniecībām ASV ir izveidoti uzkrājumi, salīdzinot ar 7,6% pagājušā gada janvārī. Uzkrātais “drošības spilvens” varētu būt pietiekams, lai pasargātu ekonomiku no tik dramatiska krituma, kāds tas bija pirms 100 gadiem.
“Es nedomāju, ka kāds īstermiņa satricinājums varētu izraisīt krīzi vairāku gadu ilgumā,” sacīja Gajevskis. Frederiks piekrita, ka investori neuztraucas par iespējamo krīzi, jo daļa akciju piedzīvoja lielu vērtības kritumu pandēmijas sākumā un visai ātri reabilitējās.
Volstrītas pārstāvji arī ir cerīgi, ka politikas veidotāji darīs visu iespējamo, lai ekonomikas atlabšana vēlāk nepārvērstos par nepatīkamu krīzi.
“Covid-19” izraisīja ļoti spēcīgu sitienu ekonomikai. Lai šā sitiena sekas mazinātu, visā pasaulē tiek īstenoti bezprecedenta fiskālā atbalsta pasākumi.
Domājams, ka gan ekonomikām, gan arī finanšu tirgiem ir jāturpina “dziedāt pēc vienām un tām pašām notīm”, tad arī varētu izdoties novērst problēmas, kas potenciāli varētu rasties šīs desmitgades beigās,” sacīja Gajevskis.
Ekonomisti bilst: lai arī ekonomika ir cikliska un ekonomikas augšupejai sekos kritums, mūsdienu situācija, salīdzinot ar laiku pirms 100 gadiem, ir citādāka. Tāpat tiek bilsts, ka vēsture, it īpaši ekonomikas jomā, visbiežāk neatkārtojas, un katra krīzes situācija ir unikāla. Tādēļ runāt par jaunu “Lielo depresiju” pašlaik nav vērts.