Pk, 19.08.2022.

Latvija testē pašvaldības: kā mazināt korupcijas ēnu pār Jūrmalu?

TVNET/ReTV
Latvija testē pašvaldības: kā mazināt korupcijas ēnu pār Jūrmalu?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments

Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju viedoklis par savu pašvaldību ir pietiekami pozitīvs, turpretī pārējās Latvijas iedzīvotāju acīs, šķiet, tās tēls ir nedaudz citāds. Jau vairākus gadus Jūrmalu ir pavadījuši skaļi korupcijas skandāli, lai gan ne visas aizdomas ir apstiprinājušās. Neraugoties uz to, Jūrmala ir viena no Latvijas lielākajām kūrortpilsētām, kura attīsta arī, piemēram, veselības un rehabilitācijas tūrismu. Ko jūrmalniekiem sola nākamie domes deputātu amata kandidāti? Kādu viņi redz pilsētas tēlu tagad un kāds tas varētu veidoties nākamo četru gadu laikā? ReTV un TVNET turpina testēt pašvaldības, nākamos aicinot uz debatēm kandidātus Jūrmalas pašvaldībā.

Jūrmala šogad arī izceļas ar to, ka tajā vēlēšanām pieteikti 13 politiskie spēki, kas ir viens no lielākajiem rādītājiem valstī. Kopumā uz 15 deputātu amata vietām pretendē 195 kandidāti.

 

ReTV organizētajās debatēs piedalījās visu 13 politisko spēku pārstāvji.

Jūrmalas pilsētas mēra amata kandidāti:

  • Andris Čuda, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai” – “Tēvzemei un brīvībai/LNNK” (NA);
  • Ints Dālderis, Jaunā Vienotība/Kustība Par (JV/KP);
  • Ņikita Ņikiforovs, “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija;
  • Jānis Kuzins, “Jaunā saskaņa” (JS);
  • Jevgēnijs Skorobogatovs, politiskā partija “Stabilitātei!”;
  • Gatis Truksnis, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS);
  • Inna Djeri, Latvijas Krievu savienība (LKS);
  • Jānis Ķirsis, “Tev, Jūrmalai”;
  • Gatis Zamurs, “Latvijas attīstībai” (LA);
  • Jana Simanovska, “Progresīvie”;
  • Jānis Voins, “Latvijas Reģionu apvienība” (LRA);
  • Toms Strazdiņš, “Jūrmala – mūsu mājas”;
  • Māris Kaijaks, Jaunā konservatīvā partija (JKP).

Jūrmalas potenciālo kandidātu saraksts ir pietiekami plašs. Tajā atrodami tādi, kas cīnās par vietas saglabāšanu domē, kā, piemēram, šī brīža domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) un viņa vietnieks pilsētas attīstības un politikas jautājumos Ņikita Ņikiforovs (“Saskaņa”). Interesanti, ka par vietu Jūrmalas domē cīnās arī 13. Saeimas deputāts Gatis Zamurs (LA) un Latvijas Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis (JV/KP). Tāpat arī kandidātu vidū ir SIA "Radio Jūrmala" galvenais redaktors Jānis Kuzins (JS) un eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas palīdze Inna Djeri (LKS). Kandidātu vidū ir arī SIA "Jūrmalas mežaparki" prokūrists Andris Čuda (NA), biedrības "Ekodizaina kompetences centrs" valdes priekšsēdētāja Jana Simanovska (“Progresīvie”), politiskās partijas “Jūrmala – mūsu mājas” valdes loceklis Toms Strazdiņš un citu profesiju pārstāvji.

Savos solījumos deputātu amata kandidāti nav bijuši skopi. Lielākoties tie klāstīja konkrētas idejas, kā uzlabot dzīvi Jūrmalā. No kandidātiem izskanēja tādas idejas kā bērnu piedzimšanas pabalsta apmēra palielināšana līdz 1000 eiro, nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 90% procentu apmērā, algu palielināšana pedagogiem un pat tilta būve. Daži no kandidātiem gan savos solījumos bija ļoti vispārīgi, piemēram, paužot, ka Jūrmala būs atvērta pilsēta vai tiks pildīts partijas priekšvēlēšanu programmā noteiktais.

Problēmas un risinājumi

Kā daudzos novados, arī Jūrmalā gan šo pēdējo četru gadu laikā, gan arī iepriekš nav trūcis korupcijas skandālu. ReTV sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) apkopoja informāciju par pēdējo gadu skaļākajām lietām, kuras saistītas ar Jūrmalas pašvaldību.

KNAB konstatētie pārkāpumi Jūrmalas domē

No 2018.gada KNAB kriminālvajāšanās nodevis piecas lietas:

  1. Par kukuli veselības inspektorei par labvēlīga lēmuma pieņemšanu un dokumentu viltošanu;
  2. Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnsis attaisnots tā dēvētajā “komandējuma” krimināllietā;
  3. Krimināllietā par partijas nelikumīgu finansēšanu naudas sods piespriests divām personām;
  4. 2018.gada decembrī kriminālvajāšanai nodota krimināllieta par tirgošanos ar ietekmi;
  5. KNAB izmeklējis Jūrmalas domes iepirkumu likumību.

Pieciem debašu dalībniekiem izlozes kārtībā bija iespēja sniegt savu redzējumu par to, kā risināt šīs un citas problēmas, kas saistītas ar korupciju pašvaldībā, nākotnē. Inna Djeri (LKS) piedāvāja veidot “projektu karti”, kurā būtu norādīta pilnīgi visa informāciju par konkrētajiem projektiem, kuros tiek ieguldīti pašvaldības līdzekļi. Viņas ieskatā, tas ir gan veids, kā uzlabot budžeta caurredzamību, gan solis korupcijas apkarošanas virzienā. Djeri paustajam viedoklim par caurredzamības uzlabošanu piekrita arī Jānis Ķirsis (“Tev, Jūrmalai”). Viņaprāt, visiem projektiem ir jābūt savlaicīgi publicētiem, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem iesaistīties. Savukārt šī brīža domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) uzsvēra, ka visām bijušajām krimināllietām pret viņu ir bijis politisks raksturs, papildinot, ka domes caurredzamība ir pietiekama. Jānis Kuzins (JS) norādīja uz labo praksi Eiropas Savienības institūcijās par atsevišķu reģistru, kas ir pieejams visiem iedzīvotājiem, lai sekotu līdzi, ar ko tiekas parlamentārieši un par ko ir bijušas sarunas. Turpretī Toms Strazdiņš (“Jūrmala – mūsu mājas”) pauda pārliecību, ka ir jāstrādā pēc labākās sirdsapziņas: “Strādāt kā rūpīgam, gādīgam saimniekam un nezagt,” piebilda politiķis.

Zināšanu tests

Lai pārbaudītu kandidātu zināšanas par domes darbu un pašvaldību kopumā, kandidātiem bija jāatbild uz sešiem jautājumiem, izvēloties pareizo atbildi no trim piedāvātajiem variantiem.

Neviens no kandidātiem nebija spējīgs pilnīgi pareizi atbildēt uz visiem sešiem jautājumiem.

Lai gan dažiem pietrūka tikai vienas pareizas atbildes. Visi kandidāti zināja, kāds sods ir paredzēts par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides, tāpat arī gandrīz visi spēja atbildēt par to, ka Raiņa un Aspazijas vasarnīca nepieder Jūrmalai. Visgrūtāk deputātu kandidātiem veicās ar jautājumu par ielu tirdzniecības nodevu Jūrmalā, kur pareizi atbildēja vien četri debatētāji. Tāpat arī piekliboja zināšanas par valsts amatpersonas amatu savienojamību ar citām profesijām, kā arī par kompensācijām, kādas pienākas valsts amatpersonām.

Bezdarbs

 

Arī šeit izlozes kārtībā deputātu kandidātiem bija iespēja izteikt savu viedokli par iespējamiem risinājumiem, kā novērst bezdarbu Jūrmalas pašvaldībā. Ņikita Ņikiforovs (“Saskaņa”) uzsvēra, ka par bezdarba novēršanu galvenokārt jārūpējas valstij, nevis pašvaldībai. Tāpat viņš iezīmēja, ko deputāti ir izdarījuši līdz šim, nepieskaroties tam, ko plānots darīt nākotnē. Savukārt Gatis Zamurs (LA) pauda pārliecību, ka ir redzama skaidra korelācija ar bezdarba līmeņa celšanos un to, kā pandēmija ir ietekmējusi tūrisma nozari. Viņaprāt, būtu jāstrādā pie tā, lai piesaistītu Jūrmalai vairāk cilvēku ne tikai sezonas laikā, bet visu gadu, tad arī uzņēmumiem būs iemesls nodarbināt cilvēkus ilgāk nekā tikai dažus mēnešus gadā, tūrisma sezonas laikā. Par Jūrmalas attīstīšanu arī nesezonas laikā piekrita arī Māris Kaijaks (JKP), kurš norādīja, ka ir nepieciešams ieguldīt vairāk līdzekļu pilsētas ekonomiskajā attīstībā. Andris Čuda (NA) izteica, ka būtu jānodrošina atbalsts medicīnas un veselības aprūpes tūrismam. Tāpat viņš norādīja, ka pašvaldībai būtu jāstrādā ar sociālo uzņēmējdarbību.

Jūrmalas pilsētas tēls

TVNET interaktīvajā aptaujā noskaidrots, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju Jūrmalu redz kā skandāliem apvītu pašvaldību, taču vienlaikus nedaudz vairāk kā desmitā daļa respondentu atzina, ka tā ir pašvaldība ar sakoptu vidi. Vēl pieci procenti no visiem aptaujātajiem pauda pārliecību, ka Jūrmala rūpējas par saviem iedzīvotājiem. Tomēr pavisam minimāls skaits no visiem taujātajiem uzskata, ka Jūrmalā ir kulturāla vai uzņēmējiem saistoša vide.

 

Šeit pēdējiem četriem deputātu kandidātiem, kuri līdz šim vēl nebija tikuši pie vārda, bija iespēja izklāstīt savu vīziju par to, kā uzlabot Jūrmalas pilsētas tēlu Latvijas iedzīvotāju acīs. Jānis Voins (LRA) norādīja, ka prioritāri būtu jāstrādā trīs virzienos – jāattīsta vide, jānodrošina kultūras programma un jāsakārto rehabilitācijas tūrisms. Savukārt Jana Simanovska (“Progresīvie”) pauda pārliecību, ka ir nepieciešams izstrādāt motivācijas programmas skolotājiem, tāpat arī pašvaldībai būtu jāiegulda vides aizsardzībā. Simanovskas viedoklim par ieguldīšanu vides attīstībā piekrita arī Ints Dālderis (JV/KP). Tāpat viņš piebilda, ka, attīstot arī veselības un rehabilitācijas tūrismu, pilsēta būtu ieguvēja ilgtermiņā. Kā pēdējam savu viedokli bija iespēja paust Jevgēnijam Skorobogatovam (“Stabilitātei”), kurš uzsvēra, ka Jūrmalu vajag padarīt atvērtāku un draudzīgāku ģimenēm, tāpat arī būtu jāstrādā pie uzņēmējdarbības vides attīstīšanas.

Iedzīvotāju viedokļi un kandidātu komentāri

Jūrmalas iedzīvotāji, raksturojot savu pilsētu, ir spējuši iezīmēt vairākas pozitīvas lietas. Tajā pašā laikā gan iezīmējuši arī dažas nepilnības, pie kurām jaunajai pašvaldības domei būtu jāstrādā. Tā, piemēram, aptaujātie iedzīvotāji pauž bažas par diviem Jūrmalas rajoniem – Sloku un Kauguriem – un to nākotni. Tāpat vairāki iedzīvotāji norādījuši uz nepieciešamību sakārtot ceļu infrastruktūru un palielināt atkritumu šķirošanas iespējas. Daži no iedzīvotājiem arī uzskata, ka būtu nepieciešams nodrošināt vairāk brīvā laika pavadīšanas iespēju tieši pieaugušajiem, un uzstāja uz pastāvošās birokrātijas mazināšanas slogu uzņēmējiem.

Šeit visiem debašu dalībniekiem bija iespēja izteikt savu viedokli par to, kā atrisināt vienu vai vairākas iedzīvotāju paustās bažas. Jānis Ķirsis (“Tev, Jūrmalai!”) norādīja, ka partijas programmā ir iekļautas visas minētās problēmas, bet kā vienu no veidiem, kā atrisināt pastāvošo birokrātiju, viņš piedāvāja rīkot apspriedes ar iedzīvotājiem. Savukārt Gatis Zamurs (LA) norādīja, ka pilsētai būtu vairāk jāstrādā tieši pie brīvā laika iespēju nodrošināšanas pieaugušajiem, taču nesniedza priekšlikumus, kas tieši būtu darāms. Jana Simanovska (“Progresīvie”) gan norādīja, ka būtu jāizveido “apkaimes padomes”, tādā veidā pilsētas attīstībā vēl vairāk iesaistot tās iedzīvotājus. Turpretī Jānis Voins (LRA) piedāvāja izveidot jaunus pašvaldības policijas iecirkņus atsevišķās pilsētas apkaimē. Viņš piebilda, ka būtu nepieciešams padziļināt sadarbību ar Valsts policiju, lai veiksmīgāk apkarotu narkotisko vielu aprites izplatību Jūrmalā. Toms Strazdiņš (“Jūrmala – mūsu mājas”) īsi uzsvēra, ka partijas prioritātes būs sakārtot ceļu infrastruktūru un uzlabot drošību. Māris Kaijaks (JKP) uzsvēra, ka ir nepieciešama “efektīva, kompakta un uz iedzīvotāju vajadzībām orientēta vietējā pārvalde”, bet īsti neiezīmēja, kā to panākt.

Andris Čuda (NA) uzsvēra, ka ir svarīgi ir uzlabot videonovērošanas sistēmu pilsētā. Ints Dālderis (JV/KP) pauda pārliecību, ka infrastruktūras sakārtošanā lieti noderētu ārējā finansējuma piesaiste. Tāpat, viņa ieskatā, būtu jāstrādā pie korupcijas novēršanas pašvaldībā. Ņikita Ņikiforovs (“Saskaņa”) sev atvēlētās minūtes laikā uzskaitīja lietas, ko dome līdz šim ir paveikusi. Jānis Kuzins (JS) norādīja, ka drošības uzlabošanai varētu palīdzēt jaunas platformas izstrāde, ar kuras palīdzību iedzīvotāji varētu ziņot pašvaldības policijai par notiekošajiem pārkāpumiem. Par drošības uzlabošanu iestājās Jevgēnijs Skorobogatovs (“Stabilitātei”), kurš piedāvāja palielināt policijas patruļu skaitu pilsētā un uzsvēra nepieciešamību uzlabot videonovērošanas tīklu.

Šī brīža priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) uzsvēra, ka top plāni, kā uzlabot videonovērošanas tīklu un sakārtot pilsētvidi arī ārpus Jūrmalas centra. Inna Djeri (LKS) pauda, ka ceļu infrastruktūras un videonovērošanas tīkla uzlabošana būs viena no partijas prioritātēm. Tāpat viņa uzsvēra, ka būtu jāatjauno gan esošie, gan jāiekārto jauni sporta laukumi.

Jautājumi konkurentiem

Raidījuma noslēgumā katram debašu dalībniekam bija iespēja uzdot vienu jautājumu jebkuram savam konkurentam.

Dažiem kandidātiem nācās atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Vairākus jautājumus saņēma pašreizējais domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS). Piemēram, Jānis Kuzins (JS) vēlējās noskaidrot, vai tiks uzstādīts luksofors pie Jūrmalas mūzikas skolas, savukārt Inna Djeri (LKS) interesējās par to, kā pašvaldība plāno atbalstīt uzņēmējus, īpaši tūrisma nozarē, ņemot vērā tūrisma samazināšanos pandēmijas rezultātā. Tāpat savu jautājumu Truksnim adresēja arī Ints Dālderis (JV/KP). Starp abiem izcēlās asa diskusija. Tāpat jāpiemin, ka Dālderim savu jautājumu uzdeva Truksnis, kuru interesēja, vai kandidāts plāno palielināt sev atalgojumu, ja tiktu ievēlēts domē. Pie Dāldera vērsās arī Gatis Zamurs (LA), kurš taujāja, vai, startējot vēlēšanās ar vairākiem kandidātiem, kuri jau kādreiz ir bijuši domē, iespējams panākt pārmaiņas pilsētā.

Daudzu kandidātu jautājumi bija saistīti arī ar izglītības politiku pilsētā.

Piemēram, Ņikita Ņikoforovs (“Sasakaņa”) kopā ar savu jautājumu pauda neizpratni: “Kāpēc mēs nerunājam par to, ko valsts var izdarīt, lai pedagogiem būtu pareizs un labs atalgojums,” 

taujājot Janai Simanovskai (“Progresīvie”), vai viņas ieskatā pedagogu atalgojums nebūtu jārisina valstij. Tāpat Jānis Voins (LRA) vēlējās noskaidrot, vai Dālderis zina, cik šobrīd Jūrmalā strādā pedagogu un kāds ir to atalgojums. Savukārt Jānim Ķirsim (“Tev, Jūrmalai!”) bija jāatbild uz jautājumu par to, kādas problēmas viņš saskata izglītībā un kāds varētu būt piedāvājums tās risināt.

Daži kandidāti vērsa uzmanību uz partiju programmās norādīto un kā to plāno izpildīt. Piemēram, Kuzinam bija jāatbild, kā viņš plāno nodrošināt Jūrmalas iedzīvotājus ar Krievijā ražotām Covid-19 vakcīnām, ņemot vērā, ka tas nav apstiprinātas lietošanai Eiropas Zāļu aģentūrā. Savukārt Simanovskai bija jāpiedāvā skaidrojums, kā tiek plānots realizēt daudzdzīvokļu namu siltināšanu un renovāciju. Tāpat pie Simanovskas vērsās Andris Čuda (NA), lai rastu atbildi uz jautājumu, kāpēc vairums partijas biedru, iesniedzot deputātu kandidātu sarakstu vēlēšanām, nav norādījuši savu tautību.

Vēlēšanu debates turpinās!

TVNET un ReTV Ziņu dienestu komandas turpina pašvaldību vēlēšanu debates, kas tapušas sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Nākamās debates ReTV televīzijā būs skatāmas 25.maijā plkst.18.00, un tajās tiks vētīti pretendenti uz Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja amatu. Līdz šim debatēs piedalījušies jau septiņu pašvaldību deputātu amata kandidāti no Bauskas, Alūksnes, Līvānu, Cēsu, Daugavpils, Jēkabpils un Jelgavas novada.

Debašu ētera laiki ReTV kanālā:

  • 25.05. 18:00 Saulkrastu novads
  • 26.05. 18:00 Valkas novads
  • 26.05. 21:25 Liepāja
  • 28.05. 21:25 Tukuma novads
  • 29.05. 21:30 Ogres novads
  • 30.05. 21:30 Valmieras novads
  • 01.06. 18:00 Ventspils novads

2021.gada pašvaldību vēlēšanas notiks jūnija pirmajā sestdienā - 5.jūnijā.

Tajās vēlētāji varēs balsot jebkurā savas pašvaldības jeb sava vēlēšanu apgabala iecirknī, kā balsošanas dokumentu izmantojot pasi vai personas apliecību.

Projektu finansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem.

Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes logo
Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes logo Foto: NEPLP/Publicitātes foto
Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu