Slimnīcās joprojām nonāk Covid-19 pacienti, kuriem jau sen bija jābūt vakcinētiem

Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis. FOTO: Sintija Zandersone/LETA

Šobrīd stacionāros ar Covid-19 joprojām nonāk pacienti, kuriem jau sen bija jābūt vakcinētiem gan cienījamā vecuma, gan hronisku slimību dēļ, norāda Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs un Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis.

Viņš skaidro, ka kūtrā vakcinācijas gaita senioru un citu riska grupu vidū ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijas slimnīcās joprojām ir daudz pacientu ar smagu slimības gaitu un saglabājas noteikts mirstības līmenis.

Tāpat eksperts vērš uzmanību uz faktu, ka vakcinācijas aptvere senioru vidū joprojām nav sasniegusi 50%. Līdzīgas tendences infektologs arī saredz attiecībā pret citām riska grupām, kur vakcinācijas aptvere arī nav visai augsta.

Šis faktors neietekmē vien tikai atsevišķus ar epidemioloģisko situāciju saistītus rādītājus, bet gan arī valsts spēju un tempu, kādā tiek mazināti ierobežojumi.

59

Proti, kā norāda Dumpis, zemā senioru un citu riska grupu aptvere nošķir Latviju no citām valstīm, kuras šobrīd ātrāk atceļ ierobežojumus.

"Piemēram, Dānijā vai Nīderlandē vakcinācijas aptvere šajās grupās ir ļoti augsta. Tāpēc arī saslimstība slimnīcām vairs nesagādā problēmas un var domāt par ierobežojumu atcelšanu," norāda infektologs. Turklāt eksperts neizslēdz, ka zemā vakcinācijas aptvere riska grupās var potenciāli sagādāt ļoti lielas problēmas rudenī, kad, visticamāk, vīrusa izplatība var atkal pieaugt.

TVNET jau vēstīja, ka, pēc Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmītes Veides paustā, daļa senioru ieņem drīzāk nogaidošu pozīciju un savu nostāju pamato ar primāri diviem aspektiem - saslimstības kritumu un vasaras tuvošanos. Pacienti, kuri ieņem šādu pozīciju un kuru vidū ir ne tikai seniori, šobrīd vakcinēšanos plāno atlikt uz rudeni.

Nogaidošie nereti arī ģimenes ārstiem vaicā par vakcīnas aizsardzības ilgumu, bet mediķi, tāpat kā zinātne, precīzu un konkrētu atbildi uz šo jautājumu nespēj īsti sniegt. "Viņi domā, ka šobrīd, kad saslimstība ir nokritusies, mazinājusies arī bīstamība, kas savukārt nozīmē, ka var gaidīt līdz rudenim, lai vakcīna strādātu ilgāk," stāsta ārste, piebilstot, ka daļa arī nevakcinējas, jo neplāno izmantot kādas no vakcinācijas priekšrocībām, kā, piemēram, iespēju vieglāk ceļot.

Kā norāda mediķe, vienlīdz būtisks šeit ir arī valodas jautājums, jo krievvalodīgajiem vēl vairāk trūkst publiskas informācijas un pamudinājuma.

Svaukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) jau vairākkārt uzsvēris - lai rudenī izvairītos no jauniem ekonomikas un skolu ierobežojumiem, primāri ir jāvakcinējas.

Jau ziņots, ka tuvākajos divos mēnešos uzsvars tiks likts uz sabiedrības, it īpaši konkrētu mērķgrupu, iedrošināšanu, skaidri komunicējot šo vakcinācijas pret Covid-19 sasaisti ar konkrētām darbībām, piemēram, piekļuvi dažādiem pakalpojumiem, valdības sēdē otrdien pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Jau šobrīd tiekot organizēti dažādi sadarbības pasākumi ar medijiem, turklāt paredzēts arī veicināt tiešo uzrunāšanu gan caur darbavietām, gan viedokļu līderiem, gan ar personisku apzvanīšanu. Vienlaikus tiks strādāts pie nevalstisko organizāciju iesaistes.

"Mēs gatavojam nākamo komunikācijas vilni, nacionāla mēroga integrētu kampaņu, par vakcinācijas tēmu. Tā otrajā jūlija nedēļā varētu jau būt redzama visiem. Paralēli strādājam pie reģionālajām kampaņām ar pašvaldībām, un mums arī ir jānodrošina šī vakcinācijas komunikācija vides reklāmā," skaidroja Pavļuts, papildinot, ka tiks strādāts arī pie izzinošas informācijas sniegšanas ar dažādiem pielikumiem, kā arī interneta un sociālo mediju iesaistes.

Uz augšu
Back