Noguldījums krājkontā vai depozītā, uzkrājums pensiju trešajā līmenī un ieguldījumi nekustamajā īpašumā šobrīd ir trīs populārākie brīvo līdzekļu ieguldīšanas veidi Baltijas valstīs, secināts pētījumā.

Kādu no šiem trim uzkrājumu veidiem, vai vairākus vienlaikus, izmanto 80% respondentu Latvijā. Savukārt par perspektīvāko ieguldījumu veidu šobrīd tiek uztverts nekustamais īpašums - to par labāko nosaukuši 37% Latvijas, 43% Lietuvas un 46% Igaunijas iedzīvotāju.

Nozīmīga respondentu daļa visās trīs Baltijas valstīs atzīst, ka pēdējā gada laikā tiem ir izdevies sākt krāt vairāk - 40% cilvēku Latvijā, 47% Igaunijā, 59% Lietuvā. Taču uzkrāšanas paradumi katrā no valstīm atšķiras. Latvijā un Igaunijā iedzīvotāji kā primāro veidu izvēlas naudas krāšanu kontā vai Krājrīkā, savukārt Lietuvā cilvēki aizvien dod priekšroku termiņdepozītiem. Savukārt brīvos naudas līdzekļus investēt finanšu tirgos daudz labprātāk izvēlas igauņi (15%), kamēr Latvijā un Lietuvā šādu iedzīvotāju skaits ir mazāks (6%).

Turklāt Latvijā ir vislielākais skaidras naudas piekritēju skaits - 42% cilvēku sacījuši, ka naudu nevis iegulda, bet labprātāk krāj skaidrā veidā (kaimiņvalstīs skaidras naudas krājēju ir aptuveni divas reizes mazāk).

"Ieguldīšanas tendenču pētījums apstiprina mūsu novērojumu, ka ieradums uzkrāt ir attīstījies, kļuvis par daudzu cilvēku ikdienu. Tomēr tas, kā pareizāk rīkoties ar šo uzkrājumu, kam uzticēties, - pagaidām vēl esam ceļa sākumā. Finanšu ekspertiem ir jāturpina skaidrot inflācijas ietekme uz uzkrājumiem, jo Latvijā salīdzinoši daudz cilvēku labprātāk uzkrāj skaidru naudu. Nauda, kas netiek ieguldīta, pamazām zaudē vērtību," pauda "Swedbank" Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis.

Viņš gan piebilda, ka vienmēr jāatstāj atsevišķā kontā līdzekļi neparedzētu izdevumu segšanai. "Savukārt, domājot par finanšu drošību nākotnē, regulāra līdzīgas summas uzkrāšana laika gaitā ir izrādījusies vislabākā metode jebkura krāšanas mērķa sasniegšanā. Turklāt mūsdienās ieguldīt ir kļuvis katram pieejami un daudz vienkāršāk, nekā daudziem šķiet," pavēstīja Rūsis.

Runājot par summu, ko cilvēki spēj atlicināt gada laikā, Baltijas valstu iedzīvotāju vidū situācija ir līdzīga - aptuveni ceturtdaļa respondentu var sakrāt 300-1000 eiro, mazāks cilvēku skaits līdz 3000 eiro (aptuveni 20% katrā no valstīm).

Vienlaikus, salīdzinoši liela iedzīvotāju daļa atzīst, ka, ienākumiem sarūkot, ir bijuši spiesti tērēt agrāk uzkrāto. Latvijā tā rīkojušies 30% respondentu, Lietuvā un Igaunijā nedaudz mazāk (attiecīgi - 22% un 28%).

Savukārt, novērtējot inflācijas pieaugumu, cilvēki Latvijā un Lietuvā ir gatavi palielināt uzkrājumu apjomu vai iegādāties nekustamo īpašumu. Igaunijā dominē nekustamā īpašuma piekritēju skaits, un cilvēki ir gatavi vairāk ieguldīt finanšu tirgos.

Baltijas valstu iedzīvotājus vieno visai optimistiskas savu ieguldījumu ienesīguma gaidas - aptuveni ceturtā daļa no aptaujātajiem sagaida vismaz 10%-15% augstu gada ienesīgumu, Lietuvā un Igaunijā līdzīgs skaits aptaujāto par adekvātu uzskata arī 6%-9% ienesīgumu.

Rūsis atzina, ka nekustamais īpašums gadiem ir bijis pievilcīgāko investīciju sarakstā, taču pretstatā ieguldījumiem finanšu tirgos vai citos uzkrājumu produktos, tas prasa lielas sākotnējās iemaksas.

"Savukārt, piemēram, ieguldījumus fondos, akcijās vai pensiju trešajā līmenī var veikt no regulārajiem ienākumiem, atlicinot tam mēnesī, piemēram, 50 eiro. Mūsu dati rāda, ka papildu jau esošajai interesei par ieguldījumiem pensiju trešajā līmenī un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumos, būtiski augusi interese arī par ieguldījumiem fondos. Piemēram, "Swedbank" "Robur" fondos kopš šī gada sākuma iedzīvotāji ieguldījuši jau vairāk nekā 11 miljonus eiro," informēja Rūsis.

Pētījuma dati liecina, ka cilvēki Latvijā vairāk paļaujas uz ieguldījumu ekspertiem un paši seko līdzi savu finanšu ieguldījumu ienesīgumam vien reizi mēnesī (32%), kamēr cilvēki Lietuvā un Igaunijā šos datus pārbauda ik nedēļu - attiecīgi 25% un 30%. Galvenais, uz ko ieguldījumu veikšanā paļaujas Baltijas valstu iedzīvotāji, ir pozitīva iepriekšējā pieredze un rekomendācijas no draugiem un paziņām, savukārt Latvijā salīdzinoši augstāks ir uzticēšanās līmenis banku speciālistu rekomendācijām.

Baltiešu domas ir līdzīgas attiecībā uz galvenajiem faktoriem, kas nosaka to, kam uzticēt naudas ieguldīšanu, liecina pētījuma dati. Nozīmīga ir finanšu servisa sniedzēja reputācija (svarīgākais faktors Latvijā un Lietuvā), servisa sniedzēja izmaksas (svarīgākais faktors Igaunijā) un potenciālais ienesīguma līmenis.

Pētījums par ieguldīšanas tendencēm visās Baltijas valstīs veikts šī gada jūnijā un jūlijā sadarbībā ar "Spinter research", aptaujājot 1000 respondentus katrā no valstīm.