Krista Kalniņa, airBaltic stjuarte aviokompānijā strādā jau piecus gadus un toreiz šim darbam pieteicās, meklējot daudz dinamiskāku darba vidi un kompāniju, kas piedāvātu izaugsmes iespējas. Tagad Krista arī sākusi mācības Rīgas Stradiņa universitātē uztura studiju programmā: “Sajutu, ka ir laiks atkal sākt mācīties, un zinu, ka varēšu to savienot ar darbu.”

Kādus tu atceries savus pirmos lidojumus airBaltic, Krista?

Protams, biju uztraukusies, gribējās, lai katrs lidojums pasažierim ir vislabākā iespējamā pieredze, gribējās gādāt un rūpēties, lai viss izdodas nevainojami. Sāku lidot ar klasisko Boeing 737 lidmašīnu. Tās parasti bija pilnas, un darba bija daudz, gadījās dažādas situācijas, taču vienmēr zināju, ka blakus ir uzticami kolēģi, pie kuriem var vērsties.

Tomēr – kā tu nonāci līdz lēmumam kļūt par stjuarti?

Es esmu no Ērgļiem, no Vidzemes augstienes, no ļoti skaistas, gleznainas vietas Latvijā, tomēr tai ir pavisam cits ritms nekā Rīgā. Pārcēlos uz Rīgu, jo sāku studēt tulkošanu. Likās, ka tulkošana un valodas – angļu un spāņu – būs mans aicinājums. Tomēr jau pēc pāris gadiem sāku sajust, ka tā nav. Paralēli strādāju apkalpojošajā sfērā, vēlējos spert kādu soli uz priekšu, taču sapratu, ka izaugsmes iespēju tur nebija. Sāku sūtīt pieteikumus. Redzēju, ka arī airBaltic meklē darbiniekus. Mana pirmā doma bija: nē, tas nav iespējams, es noteikti neizskatos kā stjuarte, neesmu ne tik skaista, ne tik zinoša un ne tik daudz ceļojusi. Tomēr tie izrādījās tikai mani priekšstati par sevi. Viss notika tik ātri, ka jau pēc pāris nedēļām sāku apmācības.

Kad tevi uzaicināja darbā airBaltic, kas bija tās lietas, kuru dēļ piekriti?

Tas, ka darbavieta nodrošina apmācības modernā treniņu centrā, radīja pārliecību, ka man būs stingrs zināšanu pamats, kas mani balstīs ikdienā neatkarīgi no situācijas. Man ir iedotas zināšanas, prasmes un citi instrumenti, lai es savu darbu veiktu pēc iespējas labāk.

Mums bija ļoti atvērti un atsaucīgi instruktori, kas nežēloja laiku, palīdzot izzināt un saprast to, kas nav skaidrs, nepiespiestā vidē palīdzēja pārvarēt šķēršļus, radīt pārliecību par sevi un savām zināšanām.

Protams, arī ceļošanas iespējas mani uzrunāja, jo tā ir viena no lielākajām mūsu darba priekšrocībām, – no rīta pamosties, izlemt aizbraukt brīvdienās uz Berlīni un jau nākamajā dienā baudīt brokastis pie Brandenburgas vārtiem. Pirms dažiem gadiem aizlidoju uz Ņujorku, izkāpu Manhetenā no metro un nespēju saprast, vai tiešām tā var notikt ar mani!

Šovasar sanāca pāris dienas būt Beļģijā – no rīta pastaigāju pa Briseli, apēdu beļģu vafeles, pēcpusdienā aizbraucu apskatīt Brigi. Tādas, protams, nav visas dienas, ir arī garas, intensīvas darba dienas, vairākas pēc kārtas, bet iespēja atpūsties un paceļot, izrauties un apskatīt pasauli, iepazīt jaunas kultūras dod ļoti lielu enerģiju.

airBaltic bāze ir Rīgā, tāpēc visi pēc darba dienām vienmēr atgriežamies mājās. Kolēģi dzīvo visdažādākajās vietās Latvijā, ne tikai Rīgā, zinu, ka pat pāris stundu brauciena attālumā. Lidojumi notiek gan no Rīgas, gan no Tallinas un Viļņas, tad esam prom vairākas dienas (trīs un pat vairāk), bet brīvdienas varam izmantot studijām vai veltīt laiku ģimenei. Katrā ziņā grafiks ir elastīgs.

Kā tev šķiet, ko šis darbs tevī pašā ir palīdzējis attīstīt?

Es noteikti esmu kļuvusi drosmīgāka. Apzinos, ka baidos no nezināmā, tas man liek uztraukties, bet šajā darbā es noteikti esmu sākusi vairāk ticēt sev, savām spējām, esmu kļuvusi elastīgāka. Uzstāties prezentācijās man droši vien neizdosies tik labi, cik es to gribētu, bet sarunāties ar pasažieriem man vairs nav grūti, jo esmu sapratusi, ka pats svarīgākais ir uzklausīt cilvēku, sadzirdēt viņu. Konfliktsituācijas ir nevis jāsaasina, bet jānoregulē, dodot iespēju cilvēkam izklāstīt savas domas. Ne vienmēr tas būs ideālais risinājums, bet tas ļoti daudz dod. Arī man pašai.

Kā vienu no priekšrocībām tu minēji ceļošanu, bet tev svarīgas bija arī izaugsmes iespējas.

Jā. airBaltic nodrošina plašas iespējas attīstīties kompānijas ietvaros, regulāri tiek piedāvātas dažādas vakances un arī prakses iespējas. No stjuarta iespējams kļūt par vecāko stjuartu, pēc tam par treneri, instruktoru un team leader. Ja ir zināšanas kādās citās jomās, var pāriet darbā uz citu departamentu. Ja vien ir vēlēšanās augt kompānijas iekšienē, ja ir atbilstošas vakances, tām var pieteikties. Man tas ir svarīgs aspekts, jo iepriekšējā darbā mani ļoti ierobežoja tas, ka neredzēju izaugsmes iespējas.

Mūs neierobežo ne mūsu dzimums, ne uzskati, ne reliģija. Mums visiem kompānijā ir vienādas iespējas, un pret mums ir vienlīdzīga attieksme. Kad reizēm palasu ārzemju mediju rakstus par nevienlīdzību gan attieksmē, gan atalgojumā, man tas ir kas jauns, jo mēs ar to nesaskaramies – mēs esam vienlīdzīgi. Tas, manuprāt, ir ļoti daudz, bet baidos, ka nenovērtējam.

Protams, arī tas, ka kompānija nodrošina formu un visu pārējo, kas nepieciešams darbam. Mums ir lieliska veselības apdrošināšana. Ik pēc diviem gadiem ir jāiziet detalizēta veselības pārbaude, lai mēs varētu lidot, un reizē tā arī personīgi ir ļoti laba iespēja pārbaudīt veselību, lai būtu pārliecība par sevi, ka viss ir kārtībā. Man tas liekas pašsaprotami, bet zinu, ka daudzās kompānijās tas nebūt vēl nav standarts. Arī tuvinieka zaudējuma gadījumā kompānija sniedz atbalstu. Jāuzsver, ka airBaltic pandēmijas laikā ieviesa dažādas savstarpējā atbalsta programmas un mēs ļoti novērtējām kompānijas komunikāciju ar darbiniekiem īpaši šajā laikā.

Nesen tu atkal esi sākusi studēt. Kā tev izdodas savienot darbu ar mācībām?

Viss ir atkarīgs no spējas plānot savu laiku. Šobrīd es to varu – savienot darbu ar mācībām. Arī uzņēmums nāk pretī studējošajiem, un kolēģi izpalīdz, samainoties ar lidojumiem. Ne velti mūsu kompānijas neformālais sauklis ir Kopā ir spēks! Pats galvenais ir plānot savu laiku un neļauties slinkumam. Taču visam pa vidu ir jāieplāno arī laiks sev – atpūtai vai hobijam, sportam vai kultūras pasākumam, lai uzlādētu baterijas, un tad daudz produktīvāka būs arī darba ikdiena, studijas vai ģimenes dzīve. Es apzinos, ka katram no mums situācija ir citāda, bet es katram no mums novēlu kaut vai īsu brīdi sev restartam – pat ja restarts nozīmē mainīt nodarbošanos.

Un kļūt par stjuartu airBaltic ir viena no iespējām! Pārrunas, angļu valodas tests, ar kuru problēmām nevajadzētu būt, jo tā ir valoda, ko mēs ikdienā tik daudz lietojam. Galvenais ir uzticēties sev, savai intuīcijai un uzdrīkstēties.