2022.gada valsts budžets: Saeimas konceptuāli atbalstītie lēmumi vienuviet

Saeimā konceptuāli atbalsta algu pieagumu valsts amatpersonām no 2023.gada

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Darba devējam būs jāapmaksā tikai deviņas slimības dienas

Līdz ar to tiks noteikts, ka darbnespējas lapu no desmitās darbnespējas dienas apmaksā valsts. Savukārt līdzšinējais regulējums paredz, ka valsts apmaksu veic no 11.dienas.

Paredzēts, ka jaunā kārtība attieksies uz gadījumiem, ja darba ņēmējam pirmā pārejošas darba nespējas diena būs iestājusies 2022.gada 1.janvārī vai vēlāk.

Plānots nākamgad palielinās neapliekamo minimumu līdz 500 eiro

Pašreiz personām, kurām piešķirta pensija vai tā pārrēķināta pēc 1996.gada 1.janvāra, vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija, vai pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, vai noslēgts mūža pensijas apdrošināšanas līgums, neapliekamais minimums ir 3960 eiro gadā jeb 330 eiro mēnesī.

Likumprojekts paredz arī pakāpeniski palielināt diferencēto neapliekamo minimumu. 2022.taksācijas gadā maksimālā diferencētā neapliekamā minimuma apmērs tiks palielināts pakāpeniski - no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 1.jūnijam - līdz 350 eiro mēnesī, savukārt no 2022.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 31.decembrim - līdz 500 eiro mēnesī.

Saeima atbalsta Zemesgrāmatu likumā noteikto kancelejas nodevu maiņu

Likumprojekts paredz noapaļot vairāku ar zemesgrāmatu saistīto kanceleju nodevu apmēru. Piemēram, par jauna nodalījuma atklāšanu Valsts kasē būs jāiemaksā 30 eiro līdzšinējo 28,46 eiro. Par dzīvokļa īpašuma nodalījuma atklāšanu un jaunu tiesību nostiprinājumu katrai personai līdzšinējo 14,23 eiro būs jāmaksā 15 eiro.

Latvijas iesaistes sekmēšanu ES ārējās darbības instrumentu finansētos projektos plāno uzticēt CFLA

Latvijā nav noteikts visaptverošs regulējums un institucionālais ietvars, kas sniegtu atbalstu un radītu jaunas iespējas Latvijas projektu īstenotājiem iesaistīties ES finansēto attīstības sadarbības projektu īstenošanā.

Tāpat Latvijā nav noteikta koordinējošā institūcija un attiecīgais regulējums, lai centralizēti un, ievērojot vienotu pieeju un metodiku, sniegtu konsultatīvu un administratīvu atbalstu Latvijas institūcijām un citām ieinteresētajām personām, kas vēlas pieteikties dalībai ES projektos, kas nav tikai ES mērķsadarbības projekti, kā arī sadarbībā ar citiem sadarbības partneriem nodrošinātu atbilstību liela apjoma ES projektu tehniskajiem un finanšu kritērijiem.

Atbalsta ideju par valsts palīdzību pašvaldībās strādājošajiem sociālajiem aprūpētājiem

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredz 2022.gadā un 2023.gadā noteikt valstij pienākumu sniegt atbalstu atlīdzības palielināšanai aprūpētājiem, kuriem ir darba tiesiskās attiecības ar pašvaldības dibinātām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām vai tādiem ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir noslēgts līgums ar pašvaldību par minēto pakalpojumu sniegšanu.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālā rehabilitācijas institūcijās aprūpētājiem.

Grāmatām un periodikai piemēros samazināto PVN likmi

Grāmatām, kas iznāk drukas vai elektroniska izdevuma versijā, PVN tiks samazināts no 12% uz 5%, arī preses izdevumiem, kas iznāk drukas un elektroniskā izdevuma versijā, samazinās PVN likmi šādā apjomā.

Samazināto 5% likmi paredzēts piemērot grāmatu (tostarp mācību literatūras, brošūru, bukletu un tamlīdzīgu iespieddarbu, bilžu, zīmējamo un krāsojamo grāmatu bērniem, iespiestu nošu un nošu rakstu, karšu un hidrogrāfisko vai tamlīdzīgu shēmu) piegādei iespieddarba un elektroniska izdevuma formā, izņemot grāmatu piegādi tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot.

Ārvalstu filmu līdzfinansējumu turpmāk varētu administrēt LIAA

Lai piesaistītu ārvalstu finansējumu filmu nozarei un citām saistītajām nozarēm, valsts budžeta līdzfinansējumu filmu uzņemšanai Latvijai administrēs un konkursa kārtībā turpmāk sadalīs LIAA, nevis Nacionālais kino centrs (NKC).

Kultūras ministrijā (KM) iepriekš skaidroja, ka valsts budžeta līdzfinansējums ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā ir nozīmīgs atbalsts nozares uzņēmumu darbības nodrošināšanai un starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, kā arī šī programma ir vērā ņemams investīciju piesaistes mehānisms, kas ļauj piesaistīt Latvijas ekonomikai finanšu resursus, kuri citādi varētu tikt novirzīti filmēšanai citās valstīs.

Konceptuāli atbalsta palielināt KP sastāvu

Iepriekš parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē Ekonomikas ministrijas pārstāve Zaiga Liepiņa skaidroja, ka likumprojekts sastāv no divām daļām. Viena no tām paredz stiprināt padomes kapacitāti, palielinot KP locekļu skaitu līdz pieciem. Tāpat plānots noteikt, ka KP varēs izvērtēt uzraudzības iestādes jautājumus, kā arī daudz būtiskāk izvērtēt tautsaimniecības jautājumus.

Savukārt otra likumprojekta daļa ir par iesniegumu izskatīšanu padomē. Plānots stiprināt šīs funkcijas būtību, lai tā būtu pārraugāma, skaidri noteikta, kā arī visiem uzņēmējiem saprotama.

Arī turpmāk bērnu ar invaliditāti aprūpējošās ģimenes varēs saņemt Goda ģimenes apliecību

Šādas tiesības minētajām personām saņemt Latvijas Goda ģimenes apliecību ar likuma grozījumiem Saeima pieņēma jau februārī, taču tikai uz ierobežotu laiku - no šī gada 1.maija līdz 31.decembrim -, tāpēc šobrīd tiek veikti grozījumi ar mērķi šādu iespēju nodrošināt arī turpmāk.

Tāpat ar šiem grozījumiem tiktu noteikts ierobežojums saņemt Latvijas Goda ģimenes apliecību tajos gadījumos, ja persona ir reģistrēta Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas iesniedzēju un parādnieku reģistrā parādnieka statusā. Vienlaikus paredzēts, ka programmas bērnu skaitā neieskaitīs tos bērnus, par kuriem personai ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības.

Nosaka kārtību priekšlikumu iesniegšanai valsts budžeta paketei 2022.gadā

Priekšlikumi likumprojektam "Par valsts budžetu 2022.gadam" un likumprojektam "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" iesniedzami rakstveidā un elektroniskā formā - "Excel" tabulā.

Visi priekšlikumi par līdzekļu pārdali būs jāiesniedz veselos skaitļos gan attiecībā uz likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam", gan likumprojektu "Par valsts budžetu 2022.gadam".

Saeima atbalsta likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.