Jaunattīstības valstīm klimata pārmaiņu apkarošanai nepieciešams desmitkārt lielāks finansējums

FOTO: Reuters/ScanPix

Jaunattīstības valstīm nepieciešams līdz par desmit reizēm lielāks finansējums klimata pārmaiņu arvien postošāko seku novēršanai, nekā bagātās valstis šobrīd ir gatavas atvēlēt, ceturtdien paziņojusi ANO.

Kamēr ANO klimata konferencē (COP26) notiek stīvēšanās par siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu, lai nepieļautu, ka pasaules temperatūras paaugstināšanās pārsniedz 1,5 grādus pēc Celsija, atklātībai nodots ANO Vides programmas (UNEP) ziņojums, kurā izvērtēta valstu nepieciešamība pielāgoties klimata pārmaiņu sekām, kas jau tagad ir izjūtamas.

"Pat ja mēs šodien aizvērsim siltumnīcefekta gāzu emisijas ventili, klimata pārmaiņu sekas tuvākajās desmitgadēs būs mums līdzās," norādījusi UNEP izpilddirektore Ingere Andersena.

Pasaules nabadzīgākās valstis, kuras cieš no vētru, plūdu un sausuma pieauguma, kas tiek interpretēts kā globālās sasilšanas sekas, Glāzgovā pieprasa, lai bagātās valstis turētos pie Parīzē izteiktās apņemšanās ik gadus cīņai ar klimata pārmaiņām un to sekām tām piešķirt 100 miljardus ASV dolāru.

Taču tikai daļa no šiem līdzekļiem, kas solītos apmērus varētu sasniegt ne agrāk kā nākamgad, tiek atvēlēti tam, lai pielāgotos klimata pārmaiņu radītajiem draudiem cilvēkiem un viņu īpašumam.

UNEP ziņojuma autori apgalvo, ka tikai jaunattīstības valstīm šiem mērķiem līdz 2030.gadam ik gadu nāksies tērēt līdz 300 miljardiem dolāru, bet līdz 2050.gadam šī summa pieaugšot līdz 500 miljardiem.

"Kopumā lēstās pielāgošanās izmaksas jaunattīstības valstīs ir piecas līdz desmit reizes lielākas nekā pašreizējās sabiedriskās pielāgošanās finansējuma plūsmas, un iztrūkums pieaug," apgalvo UNEP.

2019.gadā bagātās valstis jaunattīstības valstīm piešķīra 79,6 miljardus dolāru, taču divas trešdaļas šīs summas domātas siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanai, pielāgošanās izmaksas atzīstot par zemākas prioritātes izdevumiem.

Uz augšu
Back