Tieši pirms gada, 9. novembrī pasauli sagaidīja ziņa, kas būtiski ietekmē mūsu dzīvi šodien, – pētījumos tika apstiprināta vakcīnas efektivitāte cīņā pret Covid-19. Pašlaik, kad notiek aktīva vakcinācijas kampaņa visā pasaulē, zinātnieki nesēž rokas klēpī salikuši un strādā pie nākamā “ieroča” - medikamentiem pret koronavīrusu. Vai tā būs atslēga, kas ļaus beidzot cerēt uz pandēmijas beigām?
Ceturtdien, 4. novembrī, farmācijas uzņēmums “Merck” paziņoja, ka sadarbībā ar “Ridgeback Biotherapeutics” izstrādāto preparātu “Molnupiravir” izmantošanai apstiprinājis Lielbritānijas regulators.
Oktobra sākumā kompānija publicēja ziņojumu par pētījumu, kura secinājumi ir cerīgi - “Molnupiravir” gandrīz divas reizes (par 50%) samazina hospitalizācijas iespējamību starp Covid pacientiem ar vieglu un vidēju slimības gaitu, ja medikamentu lietošana tiek sākta piecu dienu laikā kopš simptomu parādīšanās. Zāļu izstrādātāji ir iesnieguši pieteikumu medikamentu apstiprināšanai arī ASV.
Nākamajā dienā, 5. novembrī, ar ziņām par potenciāli efektīvu līdzekli nāca klajā arī kompānija “Pfizer”, kuras izstrādātā vakcīna bija pirmā, kas tika apstiprināta lietošanai gan ASV, gan Eiropas Savienībā. “Pfizer” izstrādātā “Paxlovid” galvenā atšķirība no “Molnupiravir” ir tā, ka šis preparāts ir efektīvs pret smagu slimības gaitu – samazinot hospitalizācijas risku par 89%, ja medikamentu sāk lietot trīs dienu laikā kopš simptomu parādīšanās. Ja medikamentu lieto piecas dienas pēc simptomu parādīšanās, efektivitātes rādītājs ir 85%.
Nevienā no paziņojumiem presei nav pilnu datu, jo nav zinātnisku publikāciju par šo medikamentu efektivitāti. Tādēļ šos rezultātus, kas ir ļoti cerīgi, var uzskatīt par provizoriskiem datiem.
Abiem preparātiem ir atšķirīgs iedarbības mehānisms. “Pfizer” ražotajām zālēm iedarbību rada proteāzes selektīvais inhibitors, kas bloķē vīrusa vairošanās enzīmu. “Merck” izstrādājis nukleozoīdu preparātu, kas neatkarīgi no mutācijas traucē vīrusam vairoties organismā. Abas farmācijas kompānijas paziņojušas, ka vīruss nav noturīgs pret medikamentu iedarbības mehānismiem.
“Molnupiravir” pētījumā piedalījās 775 nevakcinēti brīvprātīgie. Katram brīvprātīgajam bija vismaz viens riska faktors smagai slimības norisei – aptaukošanās, vecums virs 60 gadiem, diabēts, sirds un asinsvadu slimības. No medikamentu lietotājiem slimnīcā nonāca 28 no 385 cilvēkiem (7,3%), un letāli iznākumi nav fiksēti. Placebo grupā no Covid-19 mira astoņi pacienti, bet slimnīcā nonāca 53 no 377 cilvēkiem (14%).
Savukārt “Paxlovid” eksperimentālajā grupā slimnīcā nonāca 0,8% pētījuma dalībnieku (trīs no 389) un netika reģistrēti nāves gadījumi. Placebo grupā tika hospitalizēti 27 no 385 pētījuma dalībniekiem (7%), no kuriem septiņi cilvēki mira. Tomēr, ņemot vērā atšķirīgos pētījuma nosacījumus, salīdzināt abus preparātus nav korekti.
“Pfizer” paziņoja, ka 20% no “Paxlovid” lietotājiem sūdzējās par sliktu pašsajūtu, un nopietni blakusefekti novēroti 1,7% pētījuma dalībnieku. “Reuters” norāda, ka “Paxlovid” nepieciešams lietot kopā ar “Ritonavir”, kas ir pretvīrusu zāles, izmantotas arī HIV un AIDS pacientu ārstēšanā.
“Merck” raksta, ka 12% “Molnupiravir” lietotājiem bijuši blakusefekti. Tāpat “Merck” apliecināja, ka savos pētījumos secinājusi, ka šie medikamenti nav kancerogēni.
Liela priekšrocība šiem medikamentiem ir tā, ka tie maksā lētāk nekā “antivielu kokteiļi”, turklāt tos var lietot arī pacientiem ar vieglāku slimības gaitu.
Tas, ko var teikt uzreiz, – šīs zāles nav paredzētas nabadzīgākām valstīm – zināms, ka “Merck” ir noslēgusi līgumu ar ASV par medikamentu piegādēm 1,7 miljonu cilvēku ārstēšanai (viena ārstēšanas kursa cena – 700 dolāru jeb 600 eiro).
ASV gan vakcīnas, gan zāles pret koronavīrusu pacientiem tiek sniegtas bez maksas, un prezidents Džo Baidens jau paziņojis, ka valsts rezervējusi piegādes no abiem ražotājiem. Lielbritānija pasūtījusi 480 tūkstošus “Pfizer” ārstēšanas kursu, taču finansiālie aspekti netiek atklāti. Ja regulatori dos zaļo gaismu medikamentu izmantošanai, gan “Merck”, gan “Pfizer” var iegūt dominējošo stāvokli tirgū, kas ievērojami apgrūtinās konkurējošajām kompānijām iespējas izstrādāt analoģiskus preparātus, norāda “Bloomberg”.
“Pfizer” sola, ka līdz gada beigām tiks saražoti medikamenti, kas pietiekami 180 tūkstošiem piecu dienu ārstēšanas kursu (līdz 30 kapsulām vienā kursā). Nākamgad plānots saražot medikamentus ne mazāk kā 50 miljoniem ārstēšanas kursu.
“Merck” rēķinās, ka tai izdosies līdz gada beigām saražot medikamentus 10 miljoniem piecu dienu ārstēšanas kursu (līdz 40 kapsulām vienā kursā), bet 2022. gadā – ne mazāk kā 20 miljoniem kursu.
“Pfizer” akciju vērtība, reaģējot uz ziņām par preparāta efektivitāti, 5. novembrī pieauga par 10%, bet “Merck” akciju vērtība kritās par 10%, ņemot vērā zāļu potenciāli vājāku iedarbību. Tomēr kompānijas tirgus vērtība pēc pētījuma rezultātu publiskošanas pieauga.
Ja dati par zāļu efektivitāti apstiprināsies (tas ir liels “ja”, ņemot vērā slavenās neveiksmes Covid ārstēšanā ar “Remdesivir”), tad pasaule beidzot iegūs vienkārši lietojamas un specifiskas zāles pret koronavīrusu, salīdzinot ar ierobežoti pieejamajiem un dārgajiem “antivielu kokteiļiem”.
Pats galvenais, medikamenti, pārraujot vīrusa izplatību slimības agrīnā stadijā, ļaus strauji samazināt slodzi uz veselības aprūpes sistēmu, samazinot hospitalizācijas un nāves gadījumu skaitu.
“Vienkārši lieliski rezultāti,” “Pfizer” pētījumu rezultātus komentēja Brauna universitātes dekāns, doktors Ašišs Dža.
“Efektīva terapija ir ļoti nozīmīga, lai beidzot sāktu redzēt pandēmijas beigu punktu,” norāda Dža. Citi zinātnieki piesardzīgi runā par cerībām drīzumā ieraudzīt pandēmijas beigas. Tomēr efektīvu medikamentu klātbūtne būtiski uzlabos situāciju. Tāpat zinātnieki atgādina – agra testēšana un vakcinācijas kampaņa ir tās lietas, kuras ir jāturpina īstenot, jo nevienas zāles nespēs pilnībā aizstāt iegūto imunitāti pret konkrēto slimību.
