Nākamajā gadā Latvijā ekonomika varētu pieaugt līdz 5%, prognozē banku analītiķi

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamajā gadā, pēc pašreizējām prognozēm, varētu pieaugt par apmēram 3,9-5%, atzina banku analītiķi.

Tostarp "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijas ekonomika 2021.gada deviņos mēnešos pieauga par 5,2%, bet gada pēdējā ceturksnī aktivitāte ir sabremzējusies. Šādi pazemināti ekonomikas apgriezieni noturēsies līdz 2022.gada pavasarim, kad gaidāms inficēšanās ar Covid-19 samazinājums un ierobežojumu atcelšana.

Gašpuitis minēja, ka patēriņš šajā posmā būs apgrūtināts, ko ietekmēs vājāks mājsaimniecību noskaņojums, augsto enerģijas rēķinu ietekme uz pirktspēju un ierobežojumi, bet līdz ar otro ceturksni patēriņš strauji atdzīvosies, paātrinot izaugsmi.

"Spēcīgs balsts būs apstrādes rūpniecības un eksporta izaugsme,

bet ekspansijas spējums šajos sektoros, visdrīzāk, pakāpeniski palēnināsies. Problēmu klāsts netrūkst - izaugsmi apgrūtina piegādes problēmas, ar pandēmiju saistītie traucējumi un enerģijas sadārdzināšanās. Gada sākumā šo aspektu dēļ situācija var izvērsties kritiska, bet tas ir pārejoši un par spīti sarežģījumiem, lejupslīde prognozēta netiek. Omikrona parādīšanās spiež pastiprināt ierobežojumus un ietekmēs starptautisko pasažieru kustību, liekot turpināt ciest tūrisma nozarei," klāstīja Gašpuitis.

Tāpat viņš norādīja, ka publiskie stimuli un Eiropas Savienības (ES) fondi stabilizēs risku ietekmi un būvniecība izvirzīsies par vienu no izaugsmei kritiskajām nozarēm.

Vienlaikus Gašpuitis pauda, ka, neskatoties uz labvēlīgo finansiālo situāciju un spēcīgo pieprasījumu, uzņēmumi investīciju plānos ir nogaidoši. Kā iemesli tiek norādīti piesardzība attiecībā uz neprognozējamo Covid-19 izplatību, bažas par pieprasījuma noturību un cenu kāpums, īpaši būvniecībā. "Ekonomika ir izgājusi pielāgošanās ciklus, kad veidojas jauni un nostiprinās esošie aktivitātes kanāli, kuri nav pakļauti vīrusa izplatībai. Arī darba tirgū situācija uzlabosies un transformēsies, piemēram, mainoties darba videi un pastiprinoties digitālajiem risinājumiem," sacīja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.

Viņš prognozēja, ka 2021.gadā Latvijas IKP pieaugs par 4,5%, bet 2022.gadā - par 5%. Tomēr riski ir lejupvērsti, tas ir, aktivitātes pieaugums 2022.gadā var izrādīties nedaudz zemāks. "Tas būs novērtējams otrā ceturkšņa laikā," piebilda Gašpuitis.

Viņš pauda, ka Latvijas ekonomika saskarsies ar paaugstinātas inflācijas riskiem un izaicinājumiem, kas aizēnos izaugsmes pozitīvos aspektus. Vīrusa klātbūtne turpinās ietekmēt ekonomikas cikliskumu un uzturēs pastiprinātu pieprasījumu pēc precēm. Sfēras, kuras jau ir vīrusa skartas, atgūsies vēl pakāpeniskāk. Lielākais izaicinājums būs attīstīt sabiedrības spēju pielāgoties - darba tirgus, prasmes, sociālā vide -, kā arī turpmākā vakcinācijas politika, kas būs īstermiņa lielākais šķērslis. Vīrusa variantu un imunitātes noturības dēļ vakcināciju var nākties veikt regulāri, kas nozīmē, ka šo procesu raitai organizācijai būs milzīga ietekme uz ekonomiku. Soli pa solim vīrusa ietekme kļūst maznozīmīgāka, bet pilnībā nezudīs.

Latvijas "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija minēja, ka IKP izaugsme 2022.gadā, līdzīgi kā 2021.gadā, būs strauja - tā varētu būt ap 4,5%.

"Pandēmijas ietekme uz ekonomiku, visdrīzāk, aizvien saruks - pat jauni vīrusa viļņi atstāj un atstās mazāku ietekmi uz ekonomiku. Protams, nevaram izslēgt, ka omikrons vai kādas citas, bīstamākas mutācijas ekonomiku atkal piebremzē. Tomēr mums ir gan zāles, gan vakcīnas, uzņēmumi un iedzīvotāji pierādījuši savu spēju pielāgoties, un tas liek cerēt uz mazāku vīrusa ietekmi 2022.gadā," teica Zorgenfreija.

Viņa minēja, ka salīdzinājumā ar 2021.gadu izmaiņas būs vērojamas izaugsmes virzītājspēkos - arvien vairāk redzēsim uz iekšējiem faktoriem - investīcijām un patēriņu - balstītu izaugsmi. Savukārt pieprasījums eksporta tirgos saglabāsies spēcīgs, tomēr, piemēram, apstrādes rūpniecībā tik straujš kāpums kā 2021.gadā nav gaidāms.

Tāpat Zorgenfreija atzīmēja, ka nākamgad tiek prognozēta būtiska ES fondu līdzekļu ieplūšana Latvijas ekonomikā, kas būs investīciju dzinējs, tomēr fondu līdzekļi lielāku lomu spēlēs, visdrīzāk, no nākamā gada vidus. Investīcijas gaidāmas arī privātajā sektorā - gan nekustamajā īpašumā, īpaši mājokļos, gan arī uzņēmumu pusē. "Iemeslu investīciju kāpināšanai netrūkst - ražošanas jaudu palielināšana, automatizācija, darbaspēka prasmju uzlabošana un, pēc šīs ziemas skarbās energokrīzes pieredzes, arī energoefektivitātes uzlabošanā un enerģijas avotu diferencēšanā," viņa sacīja, piebilstot, ka no nozarēm būvniecība, kā arī ar to saistītās apstrādes rūpniecības apakšnozares ir tipiskie ieguvēji no straujākas investīciju aktivitātes.

"Swedbank" galvenā ekonomiste norādīja, ka līdz ar mazāku vīrusa ietekmi, patēriņš, īpaši pakalpojumu patēriņš, varēs turpināt atgūšanos. Tas nozīmē kāpumu tādās nozarēs kā izmitināšana un ēdināšana, māksla un izklaide, kā arī tūrismā un gaisa transportā.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka esošās nenoteiktības apstākļos prognozēšana ir īpaši riskanta nodarbošanās, tostarp, piemēram, vērtējumi par iespējamām IKP izmaiņām 2022.gadā kopš pavasara pakāpeniski pazeminās. "Šobrīd domāju, ka reālais IKP pieaugums nākamgad būs ap 4%. Pirms kāda laika pat konservatīvā Latvijas Banka domāja, ka pieaugums būs 6,5%. Naudas izteiksmē ekonomika augs strauji, šādi mērot, pieaugums varētu būt virs 10%, bet diemžēl to galvenokārt veidos cenu kāpums. Nominālā IKP pieauguma prognozes nav daudz mainījušās," viņš teica.

Strautiņš minēja, ka gandrīz katrai prognozei šobrīd jāpieliek atruna, ka nevar zināt, kā attīstīsies vīruss un kā visu ietekmēs pandēmija. Taču diez vai ierobežojumi ceļošanai un socializācijai būs tikpat lieli vai lielāki nekā šogad. Tāpēc uz strauju kāpumu, kas varētu būt mērāms pat desmitos procentu, var cerēt viesnīcu un restorānu nozare. "Jāatzīmē, ka bāze ir ļoti zema - nozares pievienotā vērtība reālā izteiksmē 2021.gadā ir vien apmēram puse no 2019.gada līmeņa," viņš sacīja.

Tāpat Strautiņš norādīja, ka ir pārliecināts par strauju kāpumu informācijas un sakaru nozarē. "Programmēšanas eksports attīstās labi, palīdzēs arī tūrisma atjaunošanās, kas labvēlīgi ietekmēs sakaru pakalpojumu eksportu. Gaidām veselīgu attīstību komercpakalpojumos, kas pārsniegs vidējo tempu. Apstrādes rūpniecība attīstīsies lēnāk nekā šogad, taču uz 4-5% kāpumu tā varētu cerēt. Tirdzniecībā, kā lielākajā nozarē, pieaugums varētu būt tuvu kopējam attīstības ātrumam," viņš klāstīja.

Pēc "Luminor" ekonomista paustā, iespējams, nākamgad kritums būs medicīnas un sociālās aprūpes nozarēs, mazinoties pandēmijas laika pārslodzei, taču, iespējams, arī nē, jo aug nozares finansējums, cilvēki vēlēsies ārstēt krīzes laikā ielaistās kaites. 2021.gadā šī nozare varētu būt pieaugusi apmēram par ceturto daļu. Cita rūpniecība jeb ieguve un enerģētika, kā arī lauksaimniecība un mežsaimniecība vienmēr ir pakļautas laika apstākļu ietekmei, tajās neatkarīgi no vispārējās ekonomiskās situācijas gan kritums, gan straujš kāpums ir iespējams katru gadu.

"Vēl nesen šķita, ka nākamais varētu būt gads ar straujāko IKP pieaugumu ilgā laikā. Taču tagad kopainu ir sabojājis enerģijas cenu kāpums, kas kaitēs patēriņam, savukārt būvmateriālu cenu svārstības var nelabvēlīgi ietekmēt celtniecību. Šķiet, ka izaugsmes kulminācija ir pārbīdījusies uz vēlāku laiku. 2023.gadā sabiedriskā sektora investīcijas turpinās kāpt, tad arī nonāks apritē lielas biroju platības, kas veicinās komercpakalpojumu eksportu," sacīja Strautiņš.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka, pēc pašreizējām prognozēm, Latvijas IKP 2022.gadā varētu augt par 3,9%.

"Nākamgad Latvijā ir vēlēšanas un vēlēšanu gadi parasti ir labvēlīgi būvniecības nozarei. Domāju, ka arī nākamais gads nebūs izņēmums un 2022.gada valsts budžetā ir ieplānots aptuveni 25% investīciju kāpums. Iespējams, atsevišķu ES fondu projektu realizācija varētu kavēties un citu projektu realizāciju varētu apgrūtināt cenu kāpums, taču no valsts puses 2022.gadā investīcijas būvniecībā noteikti būs jūtami vairāk nekā šogad. Arī rūpniecība, manuprāt, nākamgad ir gaidāms kopumā labs gads, it īpaši gada pirmajā pusē," teica Āboliņš.

Viņš minēja, ka Covid-19 izplatība un Covid-19 omikrona variants pagaidām neļauj pilnvērtīgi darboties dažādām pakalpojumu nozarēm, tādēļ pieprasījuma struktūrā preču patēriņš joprojām ir lielāks, nekā normāli tam būtu jābūt. Globālais pieprasījums pēc precēm ir spēcīgs, krājumu līmenis daudzās nozarēs ir relatīvi zems, savukārt ražošanas un piegāžu ķēdes joprojām ir ļoti noslogotas. Visbeidzot, šobrīd nav redzams iemeslus, lai nākamgad neturpinātu augt pakalpojumu nozares, kuras tiešā veidā neskar Covid-19, piemēram, informācijas tehnoloģijas, profesionālie un biznesa pakalpojumi.

"Vienlaikus risku ekonomikā ir pietiekami daudz un kopš šā gada Latvijas ekonomikas vidus 2022.gada izaugsmes prognozes jau ir vairākkārtīgi mazinātas, kamēr inflācija turpina augt straujāk nekā prognozēts. Domāju, ka 2022.gada pirmajā pusē ekonomikā dominējošās tēmas būs inflācija un joprojām arī Covid-19 pandēmija," sacīja Āboliņš.

Viņš atzīmēja, ka inflācija jau šobrīd ir pietiekami nozīmīgs risks ekonomikas izaugsmei. Lai arī iedzīvotāju ienākumi aug un pandēmijas laikā mājsaimniecību finanšu stāvoklis kopumā ir uzlabojies, tomēr patēriņa un energoresursu cenu straujais kāpums ziemas mēnešos negatīvi ietekmēs iedzīvotāju reālo pirktspēju. Tikmēr būvniecībā straujais izmaksu kāpums var negatīvi ietekmēt dažādu projektu realizāciju, savukārt rūpniecībā ražotāju cenas aug krietni straujāk par patēriņa cenām. Pēdējo mēnešu augstās elektrības cenas vēl vairāk palielinās spiedienu uz ražotājiem, nodot savu izmaksu kāpumu klientiem un patērētājiem.

"Domāju, ka Covid-19 arī 2022.gadā turpinās ietekmēt procesus ekonomikā. Labā ziņa ir tā, ka pandēmijas ietekme uz ekonomiku ar katru vilni ir kļuvusi mazāka, tomēr tas daļēji notiek uz arvien lielāka valsts parāda rēķina un mēs joprojām mācamies sadzīvot ar šo vīrusu. Šajā ziņā pamatotas bažas rada Covid-19 jaunais omikrona variants. Lai arī šobrīd izskatās, ka vakcīnas joprojām pasargā no smagas saslimšanas, to spēja ierobežot vīrusa izplatību šķiet mazāka nekā iepriekšējiem variantiem. Tas nozīmē, ka pagaidām mēs pilnībā nevaram atgriezties pie iepriekšējās dzīves un nevaram arī izslēgt, ka kādos brīžos mums būs nepieciešams atkal ieviest stingrākus ierobežojumus. Tas neļauj pilnvērtīgi atkopties dažādām pakalpojumu nozarēm," sacīja Āboliņš.

Tāpat viņš norādīja, ka nākamā gada otrajā pusē, iespējams, būs jāsāk bažīties par ekonomikas izaugsmes noturību.

"Pasaules rūpniecībā krājumu atjaunošanas cikls kādā brīdī noslēgsies un, manuprāt, jau šobrīd ir pazīmes par pieprasījuma bremzēšanos rūpniecībā nākamā gada vidū un otrajā pusē. Ķīnas ekonomika bremzējas un inflācijas kāpums arvien vairāk liks ierobežot ekonomikas atbalsta pasākumus arī Rietumu attīstītajās valstīs. Nākamgad ASV Federālo rezervju sistēma varētu divas vai trīs reizes celt procentu likmes, un nav izslēgt arī kādi finanšu satricinājumi. Savukārt Latvijā ir diezgan ticami, ka no 2023.gada atsāks darboties Eiropas Fiskālie noteikumi. Tas nozīmē, ka valsts budžetā brīvība tērēt un atbalstīt ekonomiku saruks, un tas varētu ietekmēt budžeta tēriņus jau nākamā gada nogalē. Tādēļ neizslēdzu, ka 2022.gadā izaugsme varētu būt arī zemāka nekā šobrīd prognozēts un tuvāk 3%," klāstīja Āboliņš.

Uz augšu
Back