/nginx/o/2021/12/17/14265335t1hde57.jpg)
2021. gads tuvojas beigām, un ir pienācis īstais laiks atskatīties - kas tad īsti šogad ir noticis? Ekonomikas un finanšu jomā garlaicīgi nebija, jo pieredzējām dažādas norises gan Latvijā, gan pasaulē, kas ietekmē mūsu dzīvi šodien. Piedāvājam ieskatīties nozīmīgākajos un interesantākajos notikumos, par ko FINANCENET rakstīja šogad.
Varētu teikt, ka Jaunais gads ir ne tikai zināms atskaites punkts mūsu dzīvēs, bet arī sākums jauniem noteikumiem, kas stājas spēkā tieši 1. janvārī. Izņēmums nebija arī šogad, jo stājās spēkā nozīmīgas izmaiņas nodokļu jomā - kas skāra darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājus (gan uzņēmumu īpašniekus, gan darbiniekus), akcīzes nodokļa maksātājus un autoratlīdzības izmaksātājus.
Šis gads iesākās ar līdz tam brīdim stingrākajiem ierobežojumiem Covid-19 apkarošanai. Tā kā gada sākumā vakcinācija bija iespējama vien ierobežotam skaitam cilvēku (tikai veselības aprūpē strādājošajiem), slimības izplatību bija cerēts ierobežot ar nepārtikas preču veikalu slēgšanu. Tas, protams, izraisīja plašas diskusijas sabiedrībā par ierobežojumu efektivitāti un samērību.
Tikmēr janvārī pasaules uzmanība bija pievērsta Ķīnai, kur no sabiedrības acīm mīklaini nozuda viens no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē Džeks Ma, kurš iepriekš bija izteicis kritiku Ķīnas varasiestādēm, pēc kā par viņu nekas nebija dzirdēts. Vēlāk tika izteikti pieņēmumi, ka viņš nav pazudis, bet gan vienkārši apzināti “aizgājis pagrīdē”. Janvāra otrajā pusē gan tika ziņots, ka Ma parādījies sabiedrībā – “Tianmu News” publiskots video, kurā redzams Ma, kas piedalījās video konferencē. Viņa vadītajiem uzņēmumiem gan nācās saskarties ar lieliem ierobežojumiem no Ķīnas reglatoriem.
Februārī valdība turpināja lemt par ierobežojumiem pandēmijas apkarošanai. Faktiski varam teikt, ka tieši februāris kļuva par to mēnesi, kad veikalos obligāti bija jāņem iepirkumu groziņš vai ratiņi. Valdības pieņemtie nosacījumi paredzēja, ka katram veikalam ir nosakāms maksimālais apmeklētāju skaits, kuru nedrīkst pārsniegt. Tāpat uz laiku tika aizliegta nebūtiska ieceļošana Latvijā.
Jaunie nosacījumi nebija viegli ieviešami dzīvē - to dēļ atsevišķus veikalus nācās īslaicīgi slēgt, bet cilvēkiem bija rindā jāgaida uz ielas. Tirgotāji kritizēja to, ka lēmums tika pieņemts piektdienā, bet tam bija jāstājas spēkā jau nākamajā darba dienā. "Tirgotājiem netika dota neviena darba diena, lai sagatavotos, un pirmdien jau tika sāktas policijas kontroles veikalos ar iespēju tos slēgt neprecīzi izpildītu prasību rezultātā, tas nav pietiekami pārdomāts process," uzsvēra tirgotāji.
Februāra vidū valdības pārstāvji sāka celt trauksmi par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem tērēšanu. 16. februārī finanšu ministra pienākumu izpildītājs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) atzina, ka līdzekļi neparedzētiem gadījumiem tiek tērēti kosmiskā ātrumā, bet divas dienas vēlāk premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) situāciju ar neparedzētiem gadījumiem pieejamiem līdzekļiem raksturoja kā satraucošu, jo "pieprasījumi [pēc šiem līdzekļiem] sāk augt ģeometriskā progresijā," pauda Ministru prezidents.
Ja vēl pērn pavasarī degvielas uzpildes stacijās daudzviet degvielas cenas noslīdēja zem viena eiro robežas, tad šī gada sākumā degvielas cenas bija sākušas kāpumu. Ekspertu prognozes bija visai skaudras – jau šī gada laikā izdosies sasniegt pirmskrīzes līmeni (aptuveni 1,30 eiro litrā) un nākotnē par vienu litru vajadzēs maksāt pusotru eiro un pat vairāk. Un jā - nākotne pienāca jau šī gada laikā - gada nogalē degvielas cenas pietuvojās pat 1,60 eiro atzīmei, taču pašlaik tās ir nostabilizējušās ap 1,45 - 1,50 eiro par litru.
Internets ir tā vieta, kur cilvēki ļoti ātri atrod kādu tēmu, par ko jokoties. Un par joku avotu martā kļuva kuģis "Ever Given", kas burtiski iesprūda Suecas kanālā, bloķējot kuģu satiksmi vienā no pasaules noslogotākajiem tirdzniecības ceļiem. Tiesa gan, šeit smieties nebija par ko, jo Suecas kanāla blokāde izmaksāja ļoti lielu naudu, tāpat tika padziļināta krīze loģistikas jomā, aizkavējoties preču piegādēm. Lai arī kuģis "Ever Given" tika izkustināts un Suecas kanāls tika atbrīvots dažas dienas vēlāk, marta beigās, šī sāga turpinājās vēl vairākus mēnešus, jo Ēģipte pieprasīja kompensāciju no kuģa īpašniekiem. Līdz ar to, šis kuģis Suecas kanālu pameta vien jūlijā, kad bija izdevies panākt vienošanos starp Ēģiptes valdību un kuģa īpašniekiem.
Tikām Latvijā marta vidū tika sākta vienreizējā 500 eiro atbalsta izmaksa ģimenēm par katru bērnu. Šī atbalsta mērķis bija sniegt atspaidu vecākiem, kas ir spiesti ieguldīt ārkārtīgi lielus resursus, lai, nezaudējot darbu, spētu apvienot darba pienākumus un bērnu izglītošanu. Nauda domāta arī dažādu citu papildu izdevumu segšanai, ko radījusi ārkārtējā situācija. Tādējādi valsts īstenoja pienākumu savu iespēju robežās nodrošināt atbalstu krīzes pārvarēšanai.
Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks norādīja, ka martā Latvijas ārējais parāds bija 13,7 miljardi eiro, tomēr šā gada laikā tas var sasniegt 15 miljardus eiro, kas būtu puse no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). “Latvijas lielākais izaicinājums ir pavisam cits. Mēs jau atpaliekam konkurētspējā. Jā, mēs gribētu celt nodokļu ieņēmumus, taču ir nozīmīgs šķērslis – ēnu ekonomika. Mums ir jālauž šī situācija – jādomā, lai Latvijai būtu pamanāmāks darbaspēka nodokļu samazinājums. Var iet arī otrā virzienā, bet, ja mēs gribam mazināt ēnu ekonomiku, palielināt konkurētspēju, tad ir jādomā par nodokļa slogu samazināšanu par dažiem procentpunktiem,” sacīja Vilks.
Pēc ilgāka pārtraukuma bija iespējams iegādāties nepārtikas preces klātienē. Tieši tādēļ iedzīvotāji veidoja garas rindas pie apģērbu un apavu veikaliem. No 7. aprīļa darbu varēja atsākt visi veikali ārpus tirdzniecības centriem, kuru platība ir zem 7000 kvadrātmetriem.
Neskatoties uz denacionalizēto namu īrnieku un to biedrību lūgumiem prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu, Valsts prezidents Egils Levits aprīlī izsludināja Dzīvojamo telpu īres likumu, uzskatot, ka tas ir nepieciešams un tajā ir ietverts rūpīgi pārdomāts un līdzsvarots regulējums visas sabiedrības kopējās interesēs. Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumi paredz ieviest atbildības un tiesību līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku, piemēram, pasargājot izīrētāja tiesības pret negodprātīgiem īrniekiem.
Pagājušā gada Ziemassvētku vakarā Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja, ka Londonai beidzot ir izdevies panākt vienošanos par tālākajām attiecībām ar Briseli, un uzsvēra, ka Lielbritānijas uzņēmumiem būs “vēl lielākas iespējas veidot biznesu ar Eiropas Savienību”. Tomēr realitāte izrādījās skarbāka - 100 dienas pēc "Brexit" īstenošanas bija skaidrs, ka Džonsona solījumi nav piepildījušies – daudziem britu eksportētājiem šīs 100 dienas ir bijušas katastrofālas. Daudzi uzņēmumi vairs nespēja tikt galā paši, tādēļ tika lūgta Lielbritānijas valdības palīdzība.
Otrais pavasara mēnesis nesa labas ziņas par kādu Latvijas uzņēmumu, kas nu bija kļuvis par pirmo vienradzi. Par vienradžiem dēvē jaunuzņēmumus, kuru tirgus vērtība pārsniegusi miljarda dolāru vērtību. Par pirmo Lavijas vienradzi kļuva "Draugiem Group" uzņēmums, drukas produktu ražotājs "Printful", kas ieguva 130 miljonu dolāru (106,6 miljonu eiro) investīcijas no privātā investīciju uzņēmuma "Bregal Sagemount", vēstīja "Wall Street Journal".
Pandēmijai turpinoties, turpinājās arī ierobežojumi. Tā, piemēram, prāmju operators "Tallink", lai spētu nopelnīt, sāka piedāvāt kruīza reisus uz nekurieni. Tika ziņots, ka “Tallink” vasaras sezonā Somijas tirgū piedāvās braucienu uz “nekurieni Tallinas apkārtnē” - respektīvi, laineris “Silja Serenade” dosies maršrutā Helsinki – Tallina, taču Igaunijas galvaspilsētā tas nepiestās.
Kriptovalūtas pastāvīgi šogad ir bijušas uzmanības centrā. Aprīlī tika sasniegts jauns "Bitcoin" vērtības rekords, bet 19. maijs izvērtās par "melno dienu", jo kriptovalūtas vērtība zaudēja vairāk nekā trešdaļu savas vērtības (bet no aprīļa vidus zaudēti pat 50% no vērtības). Iemesli kritumam bija vairāki - miljardiera Īlona Maska paziņojumi par to, ka "Tesla" tomēr nepieņems bitkoinus kā leģitīmu maksāšanas līdzekli, bet Ķīnas centrālā banka vispār aizliedza pieņemt kriptovalūtas, jo "tās nav īsta valūta". Tomēr vēlāk gada laikā kriptovalūtu tirgus ne tikai atguvās, bet turpināja stādīt jaunus vērtību rekordus.
1. jūnijā valdībā tika atbalstīti grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas paredz, ka tiks atcelti tirdzniecības vietu darbības ierobežojumi tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetru. Ekonomikas ministrija lēmumu atcelt ierobežojumus lielajiem tirdzniecības centriem pamatoja ne tikai epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, bet arī ar pētījumos gūto atzinumu, ka lielajos tirdzniecības centros ir augsta gaisa kvalitāte, kā arī ierobežojumu atcelšanai būs pozitīva ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un vienlīdzīgas konkurences situācijas nodrošināšanu tirdzniecībā.
Jūnijā Eiropas Komisija (EK) apstiprināja Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā. Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.
Tāpat jau jūnijā tirgos sāka pieaugt dabasgāzes cenas. Tieši tādēļ AS "Latvijas gāze" paziņoja, ka dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām būtiski pieaugs - atkarībā no patēriņa par gāzi nāksies maksāt par 25% līdz 43,1% dārgāk. Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2021.gada otrajam pusgadam pieauga par 43,1% - no 0,49949 eiro par kubikmetru līdz 0,71472 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāpa par 25% - no 0,46328 eiro par kubikmetru līdz 0,57912 eiro par kubikmetru.
Kas kopīgs 1. jūlijam un 1. janvārim? Tas ir datums, kad ne tikai sākas otrais pusgads, bet arī stājas spēkā dažādas izmaiņas, piemēram, nodokļu politikā. Šogad no 1. jūlija spēkā ir vairākas izmaiņas dažādos nodokļu tiesību aktos, kurus pagājušā gada nogalē pieņēma Saeima. Tās skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus - gan uzņēmumu īpašniekus, gan darbiniekus -, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus.
Tāpat no 1. jūlija par visām precēm, ko iedzīvotāji iegādājušies tiešsaistes pārdošanas vidē un saņem sūtījumos no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, būs jānoformē importa muitas deklarācija un jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Iepriekš spēkā esošais atbrīvojums no PVN zemas vērtības preču sūtījumiem no 1.jūlija tika atcelts visās ES dalībvalstīs. 1.jūlijā visā ES stāsies spēkā izmaiņas regulējumā, kas nosaka, ka atbrīvojums no PVN šādiem sūtījumiem (līdz 22 eiro) vairs netiks piemērots. Līdz ar to par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies ārpus ES un saņems kā e-komercijas sūtījumu, būs jāsamaksā PVN neatkarīgi no preču vērtības.
"Brexit" sekas izjuta arī Lielbritānijā dzīvojošie latvieši - tas radīja ievērojamu darbaroku trūkumu Lielbritānijā, ko ietekmēja arī tas, ka, sākot ar 1. jūliju, tiem eiropiešiem, kam nav rezidenta statusa vai darba vīzas, Lielbritānija ir jāatstāj. Tā rezultātā daļa aizbraucēju atgriezās Latvijā.
Vasaras beigu daļā kļuva skaidrs - tie, kas ir vēlējušies vakcinēties, to jau ir izdarījuši, bet pārējie dažādu iemeslu dēļ atsakās to darīt. Pavasarī Latvijā pieprasījums pēc vakcīnām bija lielāks nekā piedāvājums, bet vasaras otrajā pusē bija pretēji - vakcīnu krājums bija pietiekams, taču vakcinēties gribētāju maz. Bija skaidrs, ka ar tādu vakcinācijas aptveri, kāda Latvijā bija vasaras otrajā pusē (ap 40%), cerēt uz plašāku ekonomisko aktivitāti ir naivi.
Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre pievērsa uzmanību kaimiņvalstij Igaunijai, kur pensiju reforma paredz iespēju izņemt pensiju 2. līmenī uzkrāto naudu jau pašlaik. Šādu iespēju nolēmuši izmantot 150 tūkstoši Igaunijas iedzīvotāju, un pastāv risks, ka šie cilvēki vecumdienās saskarsies ar lielu nabadzības risku. Bajāre norādīja, ka "šī ir tā reize, kad Latvijai nevajadzētu tiekties salīdzināties ar saviem kaimiņiem un ņemt no viņiem piemēru. Risināt īstermiņa problēmas uz nākotnes rēķina ir slikta ideja, īpaši ņemot vērā nākotnes demogrāfijas prognozes."
Augustā Afganistānā varu pārņēma islāmistu grupējums "Taliban". Islāmistiem nākot pie varas, pastāv lielas bažas par valsts ekonomiku un finanšu sistēmas nākotni. Turklāt nav arī īsti skaidrs, kas notiks ar vēl neatklāto Afganistānas bagātību – retiem minerāliem. Afganistāna ir bagāta ar metāla, vara un zelta ieguves vietām. Tāpat šeit sastopami reti minerāli un turklāt varētu būt viena no pasaulē lielākajām litija ieguves vietām. Litijs ir ļoti svarīgs komponents atkārtojami uzlādējamo enerģijas avotu ražošanā, kā arī klimata krīzes apkarošanas tehnoloģiju izstrādē, tādējādi talibu rokās ir nonākušas bagātības ar milzīgu potenciālu.
Rudens pirmais mēnesis iezīmēja ļoti strauju elektroenerģijas cenu kāpumu, kā dēļ elektrības tirgotāji, kuri agrāk noslēguši ilgtermiņa līgumus ar klientiem, bieži vien ir spiesti pārdot elektroenerģiju, ciešot zaudējumus. Tādēļ elektroenerģijas tirgotāji bija spiesti vērsties pie dažiem klientiem ar lūgumu izprast situāciju un maksāt vairāk, nekā teikts līgumā.
Ne tikai šajā mēnesī, bet visu šo gadu arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju saskārās ar aizdomīgiem zvaniem, uz kuriem lētticīgāki cilvēki arī uzķērās, atdodot noziedzniekiem desmitiem tūkstošos eiro mērāmus naudas līdzekļus. Ļaundari lielākoties ir daļa no starptautiska noziedzīgā tīkla, un viņi izmanto zvanu centrus, kas atrodas ārpus Latvijas teritorijas – trešajās valstīs, kas izvēlētas apzināti.
Lielbritānijā mēneša beigās radās nozīmīgas problēmas degvielas pieejamības jomā - bija izveidojies tās deficīts. Vietējā degvielas mazumtirgotāju asociācija ziņoja, ka gandrīz pusei no Lielbritānijas 8000 degvielas uzpildes staciju septembra pēdējā nedēļas nogalē bija beigusies degviela, izmisušajiem autovadītājiem veidojot garas rindas, lai uzpildītu savus transportlīdzekļus. Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmēs dēļ valstī radās liels kravas automašīnu šoferu deficīts, kas negatīvi ietekmēja vairākas nozares.
Mēneša otrajā pusē Latvijā stājas spēkā jauni ierobežojumi, kuru mērķis bija apturēt nekontrolēto saslimstības pieaugumu ar Covid-19. Drošības pasākumu vidū bija noteikts arī lokdauns, kas bija spēkā līdz 15. novembrim. Šajā laikā īpašs uzsvars tika likts uz vakcinācijas aptveres palielināšanu. Tam iemesls - nevakcinētiem cilvēkiem būs liegts strādāt, ja viņi līdz 15. novembrim (vēlāk gan šis termiņš tika pagarināts par mēnesi) nebūs vakcinējušies.
Īsi pirms lokdauna, mēneša sākumā durvis beidzot vēra pirmie Vācijas mazumtirdzniecības ķēdes "Lidl" veikali. Efekts - tūlītējs: iedzīvotāji steidza stāvēt garās rindās (nereti stāvot pat 2-3 stundas), lai varētu iepirkties šajos veikalos, bet konkurenti sāka "banānu karus".
Mēneša vidū "Financial Times" aprēķināja, ka visā pasaulē ienākšanu ostās gaidīja vairāk nekā 580 konteinerkuģu, un šis rādītājs kopš gada sākuma ir dubultojies. “Piegāžu ķēdes saņem triecienus no visām pusēm, un daudzi ierastie piegāžu ceļi ir vienkārši pagalam. Problēmas ir daudz, daudz lielākas, nekā mēs redzam ostās,” sacīja “Drewry” analītiķis Saimons Hīnijs. Kopumā šis gads loģistikas nozarei ir bijis ļoti sāpīgs - konteineru deficīts, milzīgs pieprasījums, kā arī sastrēgumi ostās. Tas arī liek runāt par nākamā mēneša galveno tēmu.
Inflācija. Ar to saskārāmies teju visās dzīves jomās - dārgāka degviela, dārgākas pārtikas preces - faktiski viss kļuvis dārgāk. Arī plašākā mērogā skatoties, pandēmijas krīzei pievienojās energoresursu cenu kāpums, kam līdztekus auga cenas pārtikai – tendence, kas nākamgad turpināsies. Eiropas Centrālā banka (ECB), cenšoties kontrolēt inflācijas trajektoriju, var radīt pamatu sociālekonomiskai krīzei, ko, iespējams, veidos procentu likmju kāpums.
Tāpat ar bažīgām acīm nācās skatīties Ķīnas virzienā. Tā līdz šim bija lielisks piemērs tam, kā no neliela spēlētāja izaugt par teju galveno globālās ekonomikas dzinējspēku. Taču Ķīnas ekonomikā varēja vērot problēmas, kas var skart visu pasauli - sākot ar augstu inflāciju, beidzot ar nekustamo īpašumu attīstītāju milzīgajām parādu krīzēm, kas var ietekmēt finanšu tirgu.
24. novembris kļuva par dienu, kad Dienvidāfrikā tika ziņots par jaunu koronavīrusa variantu. Zinātnieki pieļāva, ka jaunais vīrusa variants omikrons varētu būt ne tikai lipīgāks par līdz šim dominējošo delta paveidu, bet arī noturīgāks pret vakcīnām. Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka omikrons rada augstu risku globālā līmenī, bet farmācijas uzņēmuma “Moderna” vadītājs sacīja, ka esošās vakcīnas vajadzētu pielāgot jaunajam variantam. Tas nozīmēja, ka pasaule atkal ir jaunu lokdaunu, slēgtu robežu un citu nebūšanu priekšā. Īsi pēc šo ziņu izskanēšanas naftas cenas kritās par vidēji 10 dolāriem par barelu, jo pastāv bažas par kārtējo recesiju ekonomikā.
Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padome apstiprināja vēsturisku vienošanos par Eiropas Komisijas priekšlikumu direktīvai par adekvātu minimālo algu ES. Ņemot vērā direktīvas priekšlikumā piedāvāto mehānismu minimālās algas noteikšanai, jau drīzumā Latvijas minimālajai algai būtu jāsasniedz 600 līdz 650 eiro līdzšinējo 500 eiro vietā.
Tikām turpinot palielināties gāzes cenām, AS "Latvijas gāze" paziņoja, ka dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022.gada 1.janvāra atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 54,2% līdz 93%. Mazākais pieaugums būs mājsaimniecībām, kas patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā. Tām diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022.gada pirmajam pusgadam pieaugs par 54,2%. Lielākais gāzes rēķinu pieaugums gaidāms mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā - tām gala tarifs palielināsies par 93%.
Decembra vidū valdība panāca vienošanos par elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu samazinājumu. Tika skaidrots, ka šis atbalsta instruments palīdzēs gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem tikt galā ar augstajiem elektroenerģijas tarifiem. Šādu pasākumu esot lūguši ieviest dažādu nozaru uzņēmēji, pamatojot, ka šāds rīks ieviests arī Igaunijā. Pēc ekonomikas ministra teiktā, kopumā rēķini varētu samazināties līdz 20%.
Kopumā varam secināt, ka 2021. gads bija dažādu negaidītu (lielākoties gan nepatīkamu) pārsteigumu pilns. Krīze pēc krīzes, dažādi jauni draudi un faktori, kas neļauj cerēt, ka "jau drīzumā atkal viss būs labi". Protams, arī 2022. gadā redzēsim daudz jaunas norises, kas ietekmēs mūsu dzīvi. Jāatceras, ka ekonomika ir cikliska, un ja reiz šis gads ir bijis lielu grūtību un sarežģījumu pilns, tad jācer, ka nākamajā gadā beidzot redzēsim arī kādus pozitīvākus pavērsienus. Protams, arī nākamajā gadā turpināsim rūpīgi sekot līdzi un atspoguļot aktuālās norises finanšu un ekonomikas jomā. Ar cerību, ka būs vairāk pozitīvu ziņu...
