5. Patērētāju pirktspēja
Tas, cik ļoti aktivitāti ierobežos inflācija būs atkarīgs no tā, vai patērētāju pirktspēja turpinās kāpt, kā to ir darījusi visus pēc-finanšu-krīzes gadus. Gada sākumā daži mēneši paies krītošas pirktspējas zīmē, jo inflācijas straujums, visdrīzāk, apsteigs pat spēcīgi augošās algas.
“Kopumā 2022. gada prognoze paredz, ka algas (8%) darbaspēka trūkuma apstākļos augs straujāk nekā inflācija (6%) – tas nozīmē, ka vidējā strādājošā rocība 2022. gadā tomēr palielināsies. Te gan jāatgādina, ka trūcīgākajai un neaizsargātākajai sabiedrības daļai situācija, protams, būs grūtāka, nekā vidējam strādājošajam, tādēļ valsts atbalsts, īpaši gada sākumā, būs ļoti nepieciešams,” prognozē Zorgenfreija.
6. Eksporta kāpums
Nākamā gada prognozes ir labas vai pat ļoti labas visās svarīgākajās eksporta nozarēs. Enerģijas cenas gada sākumā var kaitēt mūsu galvenajiem eksporta tirgiem, taču pieprasījums pēc precēm ir spēcīgs visā pasaulē, līdz ar to citi tirgi to kompensēs.
“Pandēmija ir devusi labu attīstības stimulu preču nozarēm, investīciju optimismu mērošais noskaņojums indekss ir augstā līmenī. Pārvaldes uzlabošanās Rīgā nāks par labu IT un biznesa pakalpojumiem, kuru kāpums jau ir uzņēmis tempu pēc piebremzēšanās pandēmijas sākumā,” saka Strautiņš.
7. Darbinieku trūkums un augošās algas
Darba tirgus nākamajā gadā kļūs tikai saspīlētāks, jo jau tagad ir skaidri dzirdami signāli par darbinieku trūkumu.
“Vienlaikus darbaspēka piedāvājuma samazināšanās veicinās tālāku algu pieaugumu. Situācija darba tirgū prasa aktīvāku uzņēmēju, kā arī valsts iesaistīšanos darbaspēka pārkvalificēšanā un mūžizglītības veicināšanā, kā arī ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanu darba tirgū,” saka Gašpuitis.
COVID-19 pandēmijas laikā bezdarbs Latvijā palielinājās, taču šobrīd tas jau tuvojas pirms pandēmijas līmenim. Pēc manām aplēsēm 10-20 tūkstoši strādājoši ir pametuši darba tirgu, iespējams, dēļ attālinātām mācībām un nepieciešamības rūpēties par ģimenes locekļiem. Savukārt kopējais iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā turpina samazināties dēļ demogrāfiskiem faktoriem un, pat pakalpojumu nozarēs, uzņēmumi atkal ziņo par grūtībām atrast darbiniekus.
"Darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās ir būs liels izaicinājums Latvijas ekonomikai turpmākajos gados, bet nākamgad darbaspēku trūkumu visvairāk varētu izjust pakalpojumu nozares, jo darbiniekus ir piesaistījušas citas nozarēs, kuras ir augušas COVID-19 pandēmijas laikā," skaidro Āboliņš.
8. Globālais pieprasījums pēc precēm
Šogad, iedzīvotājiem saglabājot ienākumus un sēžot mājās, bijis milzu pieprasījums pēc precēm, taču jautājums ir – cik ilgi šis pieprasījuma vilnis turpināsies. Liela daļa no pēdējā pusotra gada laikā novērotā preču patēriņa buma nav ilgtspējīga vairāku iemeslu dēļ.
“Pirmais, elektronika, preces mājai utt., ir ilglietošanas preces, nepieciešamība pēc kurām mājsaimniecībām atkal radīsies tikai pēc vairākiem gadiem. Otrs, pasaulei iemācoties sadzīvot ar vīrusu, iedzīvotāju paradumi normalizēsies, pārvirzot daļu patēriņa no precēm atpakaļ pie pakalpojumiem. Trešais, preču pieprasījumu veicina arī uzņēmumu vēlme piepildīt noliktavas un nodrošināties pret iespējamām piegāžu ķēžu problēmām. Šādiem pasūtījumiem arī ir “piesātinājuma punkts”, pēc kura pieprasījumam jānormalizējas,” skaidro Zorgenfreija.