2021. gads ekonomikai ir bijis dažādu izaicinājumu pilns. Arī Latvijas ekonomikā atbalsojas tas, kas notiek pasaulē. Portāls TVNET aicināja lielāko banku ekonomistus ieskicēt tos faktorus, kas Latvijas ekonomikā diktēs noteikumus Jaunajā – 2022. gadā.
“Swedbank Latvija” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda, ka joprojām ekonomikas izredzes var iespaidot vīrusa attīstība, tomēr līdzšinējā pieredze liecina, ka jauni vīrusa viļņi atstāj un, visdrīzāk, atstās mazāku ietekmi uz ekonomiku.
“Protams, nevaram izslēgt, ka omikrons vai kādas citas, bīstamākas mutācijas ekonomiku atkal bremzēs. Tomēr mums ir gan zāles, gan vakcīnas, uzņēmumi un iedzīvotāji pierādījuši savu spēju pielāgoties, un tas liek cerēt uz mazāku vīrusa ietekmi 2022. gadā. Šobrīd prognozējam, ka IKP 2022. gadā varētu augt par aptuveni 4.5%,” saka Zorgenfreija.
“Mans bāzes scenārijs – būs omikrona vilnis, varbūt būs arī citi, bet to ietekme ar katru reizi būs mazāka. Mazāki būs riski katram saslimušajam – aug imunitāte, mainās pats vīruss, mazāki būs arī riski ekonomikai, jo tā arvien labāk pielāgojas. No socializācijas atkarīgo nozaru daļa ekonomikā ir samazinājusies,” skaidro “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.
Arī SEB bankas galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ka pandēmijai joprojām būs nozīmīga ietekme uz ekonomiku.
“Covid-19 omikrona paveids ir radījis jaunus ierobežojumu un lokdaunu viļņus visā pasaulē. Neskatoties uz omikrona nesto satraukumu un nenoteiktību, Latvijas valdībai ir jāstrādā pie ilgtspējīgas un prognozējamas ierobežojumu politikas, kas ir nepieciešama kā uzņēmējiem, tā arī sabiedrībai,” tā Gašpuitis.
"Tas nozīmē, ka pagaidām mēs pilnībā nevaram atgriezties pie iepriekšējās dzīves un nevaram arī izslēgt, ka kādos brīžos mums būs nepieciešams atkal ieviest stingrākus ierobežojumus," saka bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Pieaugošie ikdienas tēriņi turpinās ietekmēt mājsaimniecību pirktspēju un noskaņojumu, savukārt uzņēmējiem izmaksu kāpums liks pārdomāt, cik daudz no pieaugošās nastas nodot patērētājiem.
“Šis ir vēl viens brīdinājuma zvans par nepieciešamību sākt aktīvi attīstīt zaļās un alternatīvās enerģijas avotus, kas varētu mazināt mūsu atkarību no fosilajiem resursiem.
Šajā kontekstā izšķirīgi ir centrālo banku lēmumi un rīcība cīņā ar inflāciju – svarīgi, lai tās nesabiedē finanšu tirgus, nesagrauj nekustamo īpašumu tirgu un pārāk nesabremzē ekonomiku,” saka Gašpuitis.
Inflācija Latvijā šobrīd ir sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008.- 2009. gada. Šobrīd vairāk nekā pusi no inflācijas Latvijā veido degvielas, elektrības, dabasgāzes un siltumenerģijas cenu kāpumi.
"Ja šie cenu līmeņi saglabāsies ilgākā laika periodā, tad inflācija Latvijā varētu sasniegtu pat 10%, kas negatīvi ietekmēs iedzīvotāju pirktspēju, palielina uzņēmēju izmaksas un bremzēs Latvijas ekonomikas izaugsmi," prognozē Āboliņš.
Inflācijas kāpums Latvijā lielā mērā ir saistīts ar straujo energoresursu cenu kāpumu Eiropā, kur ir pamats runāt par enerģētikas krīzi. Enerģētikas krīzei Eiropā ir daudzi cēloņi, tajā skaitā straujā un nevienmērīgā ekonomikas atkopšanās (mēs tērējam vairāk preču nekā pakalpojumus), kā arī politiskie un klimatiskie faktori. Šobrīd dabasgāzes krājumi Eiropā ir būtiski zemāki nekā citos gados šajā laikā un prognozes ziemai joprojām nav iepriecinošas. Tādēļ dabasgāzes tirgus cenas naftas ekvivalentā šobrīd pārsniedz 200-300 ASV dolārus. Tas ir aptuveni 10-15 reizes vairāk nekā dabasgāze šobrīd maksā ASV. Tas ir liels risks Eiropas un attiecīgi arī Latvijas ekonomikas izaugsmei.
"Tikmer gada otrajā pusē, manuprāt, ir pamats zināmām bažām par globālās ekonomikas bremzēšanos un mūsu eksporta pieauguma tempa kritumu, bet pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām rīcības brīvība mūsu valsts budžetā, visticamāk, kļūs ievērojami mazāka," tā Āboliņš.
Zorgenfreija pauž, ka 2022. gads sāksies ar sen neredzēti augstu inflāciju. Gaidāms, ka gada laikā inflācija noplaks, tomēr to, cik ātri un līdz kādam līmenim tā atkāpsies, noteiks lielākoties pasaules cenu dinamika.
Nenoteiktība gan par šīs ziemas, gan nākamā gada pasaules enerģijas, pārtikas un citu izejvielu cenām ir ļoti liela. Šā brīža prognozes paļaujas uz finanšu tirgus gaidām par to, ka, piemēram, enerģijas cenas pēc šīs ziemas saruks, lai gan saglabāsies krietni augstākas nekā ierasts. Strauji augošas cenas slāpē ekonomikas aktivitāti, jo ierobežo reālā patēriņa kāpumu. Augošas būvniecības vai kapitālpreču cenas var arī kavēt uzņēmumu vēlmi investēt, ja nav iespējams atbilstoši pēc tam celt pārdošanas cenu.
Līdz šim uzņēmumiem izmaksu kāpumu izdevies pārnest uz klientu, bet jautājums – cik ilgi pircējs to varēs atļauties?” spriež Zorgenfreija.
“Enerģijas cenas jau varētu būt kļuvušas par lielāko risku. Tās ļoti negatīvi ietekmēs patēriņu vismaz nākamā gada 1.pusē. Ir cerības, ka elektrības cenas līdz vasarai varētu normalizēties, bet gāzes cenas varētu būt ilgstošāka galvassāpe. Taču te ir kāda laba ziņa – strauji augs investīcijas privāto un centralizēto apkures sistēmu pārkārtošanai uz biomasu,” prognozē Strautiņš.
Ja tiks īstenots viss plānotais, no valsts budžeta un ES fondiem, finansēto investīciju apjoms nākamgad divkāršosies, no apmēram miljarda eiro līdz diviem.
“Tas būtu grandiozs attīstības stimuls. Ne visi plāni piepildīsies, būvniecību traucēs darbinieku trūkums un materiālu cenu svārstības.
Līdz ar to sabiedrisko investīciju kāpums būs pakāpeniskāks, tas iestiepsies nākamajos gados, kas ir drīzāk laba ziņa, nevajag pārkarsēt ekonomiku,” saka “Luminor” ekonomists.
Ievērojamais gaidāmais ES līdzekļu pieplūdums nākamajos gados ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ skats uz tuvāko gadu Latvijas ekonomikas izaugsmi ir bijis ļoti pozitīvs. Tomēr, domājot tieši par 2022. gadu, svarīgi būs, kad un cik strauji plānotie projekti tiks sākti.
“Piemēram, daļa no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) investīciju virzienos plānotajām projektu atlasēm sāksies jau 1. ceturksnī, taču lielākoties plānotais projektu atlases sākšanas laiks ir 2022. gada 2. ceturksnis. Strauja projektu uzsākšana nozīmētu lielāku lēcienu investīcijās, taču laika grafiks un ieviešanas termiņi var pabīdīties. Jo tālāk šo investīciju projektu ieviešana pārceļas, jo mazāks pozitīvais efekts uz investīcijām un ekonomikas izaugsmi 2022. gadā,” norāda “Swedbank Latvia” ekonomiste Zorgenfreija.
“Nākamgad sagaidāma Eiropas Savienības fondu finansējuma ieplūšana Latvijas ekonomikā, kas veicinās jau šobrīd silstošās būvniecības nozares pārkaršanu. Valsts sektoram jārūpējas par vienmērīgu un koordinētu publiskā pasūtījuma izlīdzināšanu, lai kontrolētu riskus,” tā SEB bankas galvenais ekonomists Gašpuitis.
Nākamā gada oktobrī gaidāmās parlamenta vēlēšanas sola interesantu priekšvēlēšanu laiku un ne mazāk saspringtu koalīcijas un budžeta veidošanas posmu.
“Viena no lielākajām intrigām gaidāmo vēlēšanu kontekstā ir populistu skaits parlamentā. Lieki teikt, ka tas noteiks mūsu tuvāko četru gadu un arī tālāko nākotni,” prognozē Gašpuitis.
Saeimas vēlēšanu gadi Latvijā parasti ir labvēlīgi būvniecības nozarei, un arī nākamais gads nebūs izņēmums - 2022. gada valsts budžetā ir ieplānots aptuveni 25% investīciju kāpums.
"Tā ir laba ziņa, taču arī risks veicināt vēl straujāku cenu kāpumu nozarē, kur brīvu jaudu jau šobrīd nav daudz. Taču 2023. gadā eirozonā, visticamāk, atsāks darboties fiskālie noteikumi un tas nozīmē ka mums būs jādomā par budžeta deficīta mazināšanu, kas nākamgad plānots gandrīz 5% apmērā no IKP," norāda Āboliņš.
“Šis faktors jau ir ietekmējis budžeta politiku, ir uzkrītoši, ka lielākā daļa nodokļu samazinājuma stājas spēkā jūlijā. Tāpat būs izteikta vēlme tautai kompensēt enerģijas cenu kāpuma ietekmi un citas nedienas. Ekonomika tiks sildīta,” norāda Strautiņš.
Tas, cik ļoti aktivitāti ierobežos inflācija būs atkarīgs no tā, vai patērētāju pirktspēja turpinās kāpt, kā to ir darījusi visus pēc-finanšu-krīzes gadus. Gada sākumā daži mēneši paies krītošas pirktspējas zīmē, jo inflācijas straujums, visdrīzāk, apsteigs pat spēcīgi augošās algas.
“Kopumā 2022. gada prognoze paredz, ka algas (8%) darbaspēka trūkuma apstākļos augs straujāk nekā inflācija (6%) – tas nozīmē, ka vidējā strādājošā rocība 2022. gadā tomēr palielināsies. Te gan jāatgādina, ka trūcīgākajai un neaizsargātākajai sabiedrības daļai situācija, protams, būs grūtāka, nekā vidējam strādājošajam, tādēļ valsts atbalsts, īpaši gada sākumā, būs ļoti nepieciešams,” prognozē Zorgenfreija.
Nākamā gada prognozes ir labas vai pat ļoti labas visās svarīgākajās eksporta nozarēs. Enerģijas cenas gada sākumā var kaitēt mūsu galvenajiem eksporta tirgiem, taču pieprasījums pēc precēm ir spēcīgs visā pasaulē, līdz ar to citi tirgi to kompensēs.
“Pandēmija ir devusi labu attīstības stimulu preču nozarēm, investīciju optimismu mērošais noskaņojums indekss ir augstā līmenī. Pārvaldes uzlabošanās Rīgā nāks par labu IT un biznesa pakalpojumiem, kuru kāpums jau ir uzņēmis tempu pēc piebremzēšanās pandēmijas sākumā,” saka Strautiņš.
Darba tirgus nākamajā gadā kļūs tikai saspīlētāks, jo jau tagad ir skaidri dzirdami signāli par darbinieku trūkumu.
“Vienlaikus darbaspēka piedāvājuma samazināšanās veicinās tālāku algu pieaugumu. Situācija darba tirgū prasa aktīvāku uzņēmēju, kā arī valsts iesaistīšanos darbaspēka pārkvalificēšanā un mūžizglītības veicināšanā, kā arī ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanu darba tirgū,” saka Gašpuitis.
COVID-19 pandēmijas laikā bezdarbs Latvijā palielinājās, taču šobrīd tas jau tuvojas pirms pandēmijas līmenim. Pēc manām aplēsēm 10-20 tūkstoši strādājoši ir pametuši darba tirgu, iespējams, dēļ attālinātām mācībām un nepieciešamības rūpēties par ģimenes locekļiem. Savukārt kopējais iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā turpina samazināties dēļ demogrāfiskiem faktoriem un, pat pakalpojumu nozarēs, uzņēmumi atkal ziņo par grūtībām atrast darbiniekus.
"Darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās ir būs liels izaicinājums Latvijas ekonomikai turpmākajos gados, bet nākamgad darbaspēku trūkumu visvairāk varētu izjust pakalpojumu nozares, jo darbiniekus ir piesaistījušas citas nozarēs, kuras ir augušas COVID-19 pandēmijas laikā," skaidro Āboliņš.
Šogad, iedzīvotājiem saglabājot ienākumus un sēžot mājās, bijis milzu pieprasījums pēc precēm, taču jautājums ir – cik ilgi šis pieprasījuma vilnis turpināsies. Liela daļa no pēdējā pusotra gada laikā novērotā preču patēriņa buma nav ilgtspējīga vairāku iemeslu dēļ.
“Pirmais, elektronika, preces mājai utt., ir ilglietošanas preces, nepieciešamība pēc kurām mājsaimniecībām atkal radīsies tikai pēc vairākiem gadiem. Otrs, pasaulei iemācoties sadzīvot ar vīrusu, iedzīvotāju paradumi normalizēsies, pārvirzot daļu patēriņa no precēm atpakaļ pie pakalpojumiem. Trešais, preču pieprasījumu veicina arī uzņēmumu vēlme piepildīt noliktavas un nodrošināties pret iespējamām piegāžu ķēžu problēmām. Šādiem pasūtījumiem arī ir “piesātinājuma punkts”, pēc kura pieprasījumam jānormalizējas,” skaidro Zorgenfreija.
No otras puses, aktivitāti balstīs tas, ka daļa no pieprasījuma vēl nav apmierināta, jo piedāvājuma puse netiek līdzi un nespēj vai nu saražot nepieciešamās preces pietiekamā daudzumā, vai tās piegādāt. Otrs, ne jau visi iedzīvotāji krīzes laikā spēja tērēties preču iegādei – daudziem šī tiešām bija krīze.
“Ekonomikai atkopjoties, uzlabojas darba tirgus situācija,
iedzīvotāju ienākumi aug, un, ja inflācija tos nenoēdīs, augs arī pirktspēja – tas nozīmē, ka arī tie iedzīvotāji, kas līdz šim patēriņa bumā nepiedalījās, varēs tajā nākamo gadu laikā iesaistīties.
Tādēļ kopumā prognozējam, ka pieprasījuma vilnis nomierināsies, bet neapstāsies,” pauž Zorgenfreija.
Globālais pieprasījums pēc precēm ir ļoti spēcīgs, krājumu līmenis daudzās nozarēs ir relatīvi zems, savukārt ražošanas un piegāžu ķēdes joprojām ir ļoti noslogotas. Krājumi ir jāatjauno, taču pasaules rūpniecībā krājumu atjaunošanas cikls kādā brīdī noslēgsies un, manuprāt, jau šobrīd ir pazīmes par pieprasījuma bremzēšanos rūpniecībā nākamā gada vidū un otrajā pusē.
"Jau šobrīd ir redzams, ka Ķīnas ekonomika bremzējas un inflācijas kāpums arvien vairāk liks ierobežot ekonomikas atbalsta pasākumus arī Rietumu attīstītajās valstīs. Ierobežot inflāciju, neapturot izaugsmi, būs ļoti izaicinoši. Nākamgad ASV Federālo rezervju sistēma varētu 2-3 reizes celt procentu likmes, un finanšu tirgos jau sāk pāradīties arī pa kādam recesijas signālam tuvāko 2-3 gadu laikā," saka Āboliņš.
Arvien vairāk uzmanības tiks pievērsts klimata pārmaiņām, neizbēgami aktivizējot ekonomikas zaļo transformāciju. Pakāpeniski sāksim apgūt Atjaunošanās un noturības mehānisma līdzekļus, taču vienlaikus neizbēgams ir jautājums – cik ilgtspējīgs būs investīciju rezultāts?
“Šajā jomā liels izaicinājums ir arī darbs ar sabiedrību un uzņēmējiem – lielu daļu sabiedrības būs grūti pārliecināt par nepieciešamajām reformām, kas skars gan mūsu ikdienu, gan veidu, kā strādājam,” noslēdz Gašpuitis.
Vienlaikus Āboliņš norāda, ka Latvijas ekonomikas attīstību var ietekmēt arī citi riski, piemēram, ģeopolitiskā situācija un iespējamā konflikta eskalācija Ukrainā, kā arī kādi negaidīti satricinājumi finanšu tirgos
/nginx/o/2021/09/09/14056268t1h4129.jpg){kind=small}
