S, 13.08.2022.

Jaunās ekonomikas darbaspēks visaugstāk vērtē darba elastīgumu

TVNET | FINANCENET
Jaunās ekonomikas darbaspēks visaugstāk vērtē darba elastīgumu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 16
Foto: Evija Trifanova/LETA

21. gadsimta otro desmitgadi atcerēsimies kā jaunas ekonomikas laikmeta sākumu. Pandēmija, kas teju vai pusi pasaules 2021. gadā nolika mājsēdē, vēl nebijušos apmēros veicināja e-komerciju, dažādu tiešsaistes un piegādes platformu attīstību. Tas radīja nosacījumus arī jauna veida darba attiecībām, kurās dominē jaunās paaudzes vēlme būt brīviem no agrāk tik raksturīgā darba attiecību “rāmja” – fiksēta darba laika, raksta "Wolt" vadītāja Baltijā Līsa Ristala.

“Darba tirgus nākotne ir nevis striktā darba laika regulējumā, kas obligātā kārtā būtu attiecināms uz visiem darbiniekiem, bet gan arvien lielākā darba nosacījumu elastībā. Katram darbiniekam pašam atkarībā no savām prioritātēm arvien biežāk būs iespēja izvēlēties gan savas darba nedēļas ilgumu, gan pensionēšanas vecumu,” raksturojot aktuālās pārmaiņas darba tirgū, visai trāpīgi norāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Darba devēja un darbinieka vai sadarbības partnera savstarpējā sadarbība pēdējo gadu laikā ir krasi mainījusies. Uzņēmumiem aizvien biežāk ir jāņem vērā ne tikai tas, ka cilvēks vēlas pelnīt, bet kā viņš vēlas pelnīt. Darbaspēka elastīgums un brīvība tiek vērtēti kā viens no svarīgākajiem nosacījumiem darba meklējumos.

Protams, būtiski ņemt vērā katras nozares specifiku, jo ne visās fleksibilitāte ir iespējama un pat nepieciešama. Un tomēr darba elastīguma principus un nākotnes tendences būtu jāņem vērā, pārplānojot esošos tiesību aktus un to piemērotību un efektivitāti dažādām nodarbinātības formām.

Viena no elastīgas sadarbības formām, kas strauji attīstījusies pandēmijas laikā, ir papildu darbu veikšana brīvajā laikā.

Jauna veida profesijas un agrāko profesiju modifikācijas pielāgojas jaunajai ekonomikai, kur viss darbam un atpūtai nepieciešamais ir pieejams tiešsaistē.

Spilgts t.s. brīvā laika profesiju piemērs ir kurjeri, bez kuriem tiešsaistes platformas nebūtu lietojamas. Un elastīgs darba laiks te ir atslēgas faktors.

Ēdiena piegādes industrija ir viena no pirmajām, kas jau 2020. gada laikā piedzīvoja strauju izaugsmi. Šobrīd tās apgrozījums Eiropā tiek vērtēts aptuveni 20 miljardu eiro apjomā, un tajā aktīvi strādā aptuveni 375 tūkstoši kurjeru, secināts ekonomikas pētījumu centra Copenhagen Economics pētījumā, kas visā Eiropā tika veikts 2021. gada novembrī (kurjeru skaits ir mainīgs, minētais skaits ir fiksēts vienas nedēļas ietvaros). Pirmajā tik apjomīgajā šāda veida pētījumā tika aptaujāti 16 tūkstoši kurjeru, un galvenie secinājumi ir, ka kurjera pakalpojums ir šo cilvēku papildu nodarbošanās (72% gadījumu), kas nodrošina mazliet vairāk par pusi no ienākumiem.

Viena no galvenajām papildu darba priekšrocībām ir elastīgs darba modelis, un aptuveni 70% kurjeru atzinuši, ka nemainītu to pret stingri fiksētu darba laiku pat tad, ja tas nozīmētu iespēju gūt par 15% lielāku ienākumu. Proti, piegādes segmenta darbinieki visā Eiropā tik ļoti novērtē darba elastīgumu, ka ir gatavi atteikties no ievērojama ienākumu pieauguma, ko solītu fiksētais darba grafiks. Pamatā tas skaidrojams ar to, ka iesaiste piegādes servisa veikšanā nav šo cilvēku pamata nodarbošanās, kas tomēr spēj ģenerēt gana lielu papildu ienākumu.

Vairāk nekā puse kurjeru atzinuši, ka tad, ja sadarbība elastīgajā darba attiecību modelī būtu jāpārtrauc, tie meklētu līdzīga veida darba iespējas citviet. Vidējais laiks, ko cilvēki papildus citām aktivitātēm pavada kurjera darbā, ir 23 stundas nedēļā, kas ļauj nodrošināt papildu ienākumus aptuveni 800 līdz 1000 eiro apmērā mēnesī (šie ienākumi atšķiras dažādās ES valstīs).

"Minētos Eiropas mēroga pētījuma secinājumus apstiprina arī mūsu pašu veiktā aptauja, ko "Wolt" ik ceturksni veic savu kurjerpartneru vidū. 2021. gada rudenī 89% Latvijas kurjerpartneru atzina, ka ir vai nu ļoti apmierināti, vai apmierināti ar piedāvāto elastīgo sadarbības modeli. Viena mēneša laikā – oktobrī – "Wolt" platformai Latvijā pievienojās gandrīz 350 jauni kurjerpartneri," norāda Ristala. 

Ko tad īsti nozīmē šis elastīgais sadarbības modelis, kuru kurjeri tik augstu vērtē visā Eiropā? "Wolt" un citas tiešsaistes platformas faktiski ir veicinājušas līdz šim vēl nebijuša darba veida rašanos. Cilvēks var pieteikties par kurjerpartneri sadarbības platformā, kad vien vēlas, kā arī, pieslēdzoties platformai tiešsaistē, var izvēlēties, kurus piegādes pasūtījums pieņemt, kurus noraidīt. Šāds modelis daudziem cilvēkiem rada iespēju gūt papildu ienākumus un iespēju strādāt sev ērtā laikā.

"Jauna veida darba tiesiskās attiecības, protams, rada arī jautājumus par to, vai un kā šī joma būtu regulējama. Mūsuprāt, Eiropas Komisijas (EK) sāktā diskusija par regulējumu attiecībā uz tiešsaistes platformās nodarbinātajiem cilvēkiem ir pareizs solis, jo jau sen esam vēlējušies, lai šajā jomā tiktu rasta lielāka skaidrība.

Tāpēc ir apsveicama EK apņemšanās aizsargāt pašnodarbinātu personu tiesisko statusu, taču būtu ļoti vēlams, lai jaunā regulējuma tapšanā un ar to saistītajās diskusijās tiktu ņemtas vērā arī pašu kurjeru domas. Cita starpā, arī attiecībā uz elastīgo sadarbības modeli, kuru kurjeri vērtē tik augstu," saka Ristala. 

"Apzinoties to, cik daudziem cilvēkiem kurjera darbs ir kļuvis par vērtīgu papildu ienākumu avotu, tomēr jānorāda arī uz citiem aspektiem, kurus sekmē jaunais sadarbības modelis. Mūsu gadījumā tie ir restorāni un mazumtirdzniecības segments ("Wolt" piegādā ne vien ēdienu, bet arī, piemēram, smaržas, apģērbu, pat Ziemassvētku eglītes), kas var nodrošināt savu darbību, pateicoties tiešsaistes ekonomikas iespējām. Un tieši elastīgais sadarbības modelis, kas neprasa ieviest papildu birokrātiskas procedūras, nodrošina to, ka produktu piegāde līdz namdurvīm maksā salīdzinoši maz.

Elastīgs sadarbības modelis aizvien biežāk nonāks visu mūsu dienaskārtībā - gan kā darba devējiem, gan darba ņēmējiem, gan lēmējvarai - tāpēc jo svarīgāk rast risinājumu, kas šo sadarbības formu turpina attīstīt, ieklausoties visās iesaistītajās pusēs.

Esmu pārliecināta, ka Eiropas likumdevēji nonāks pie sabalansēta risinājuma, kas precizēs sadarbības modeli ar kurjerpartneriem un dos pozitīvu impulsu jaunā ekonomikas veida attīstībai," norāda Ristala.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu