Nešķirojot atkritumos izmetam tūkstošus. Vai tiešām vajag?

Netrūkst iedzīvotāju, kas vienmēr visus atkritumus met vienā sadzīves atkritumu konteinerā — burtiski izmetot atkritumos naudu. Decembrī un janvārī “Clean R” sadarbībā ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) īstenoja unikālu eksperimentu, kura laikā tika pāršķiroti sadzīves atkritumu konteineri no mājām, kas šķirošanu neveic. Eksperimentā tika noskaidrots, ka viena neliela sešu dzīvokļu māja nešķirošanas dēļ atkritumos gadā izmet ap 720 eiro, mājai ar 30 dzīvokļiem tie ir jau 3600 eiro. Iepriekš esam stāstījuši, ka šķirošana sniedz ekonomiju, tagad to varam pierādīt ar precīziem datiem, kas, es ceru, daudzus pārliecinās.

Katrs no mums gada laikā rada turpat 500 kilogramu atkritumu (atgūstot Latvijas neatkarību, tie bija aptuveni 200 kilogrami uz cilvēku). Kopējais atkritumu daudzums ik gadu pieaug vidēji par 2 % līdz 5 %. Latvijā radītais sadzīves atkritumu apjoms pārsniedz 900 tūkstošus tonnu gadā, un apmēram trešā daļa no šī apjoma nonāk Getliņos. Šis apjoms ir jāsamazina, un viens no veidiem, kā to panākt, ir ne vien ierobežot atkritumu ražošanas apjomus, ko katrs var darīt, apdomīgāk iepērkoties un nepērkot lieku, bet arī šķirojot atkritumus. Var sacīt, ka jau ir apgūta sausā iepakojuma — papīra, plastmasas un metāla, kā arī stikla — šķirošana, nākamais lielais solis — bioloģisko atkritumu šķirošana. “Clean R” un RNP eksperiments parādīja, ka vidēji sadzīves atkritumu konteinerā viegli nodalāmu bioloģiski noārdāmu atkritumu īpatsvars ir ap 25 %. Šo 25 % atkritumu pārvirzīšana uz brūno BIO konteineru un nodošana tālākai pārstrādei ir viens no “Clean R” nozīmīgākajiem izaicinājumiem ceļā uz atbildīgāku un zaļāku Latviju.

Ieguvumi: mazāks rēķins, ieguldījums aprites ekonomikā

Eksperimentā kopā ar RNP izvēlējāmies Rīgas māju, kas nekad nav šķirojusi atkritumus, lai precīzi noskaidrotu, cik daudz naudas māja nešķirošanas dēļ izmet — tieši tādus atkritumus, kurus viegli atpazīt un atšķirot. Rezultātā noskaidrojām, ka sadzīves atkritumu konteinerā apmēram 25 % sastāva veido bioloģiski noārdāmi atkritumi, kas būtu šķirojami, izvedami lētāk un atdodami tālākai pārstrādei. Vēl apmēram 25 % sastāva veido sausais plastmasas, papīra, metāla un stikla iepakojums — atkritumu veids, kuru šķirotu izvedam bez maksas. Tam klāt pieskaitāms arī tekstils, kuru iedzīvotāji arī var nodot bez maksas. Reālais sadzīves atkritumu īpatsvars konteinerā ir labi ja puse no kopējā apjoma; aprēķini liecina, ka tikai ar šķirošanu sadzīves atkritumu apjomu ir iespējams samazināt par 52 %. Turklāt šis ir viegli atšķirojams apjoms, kas neprasa lielu piepūli — šķirojot skrupulozāk, pārstrādei var nodot vēl lielāku apjomu. Eksperimentā noskaidrojām, ka nešķirošanas dēļ šī konkrētā sešu dzīvokļu māja atkritumos izmet ap 720 eiro gadā, savukārt mājai ar 30 dzīvokļiem tie ir jau 3600 eiro gadā. Tā ir nauda, ko ir iespējams neizmest atkritumos, ja vien iedzīvotāji pieņem izaicinājumu mainīt savus paradumus un sāk šķirošanu. Cits eksperiments ar daudzdzīvokļu māju, kurai nodrošinājām visu šķirošanai nepieciešamo, sākot ar konteineriem pagalmā un beidzot ar dzīvokļos ērti izmantojamiem atkritumu šķirošanas komplektiem, pierāda — sākot šķirot, patiesībā viss labi sanāk. Konkrētās mājas šķirošanas rezultāti ir ļoti labi, un redzam, ka laikā, kamēr daudziem pieaugošu tarifu dēļ palielinās izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu, šai mājai rēķinā izmaksu pieauguma nav. Turklāt aizvien ir potenciāls rēķinu arī samazināt, tikai pavisam nedaudz mainot dzīves paradumus — rūpīgāk pievēršot izmanību tam, kas tiek izmests, un nodalot to, kas ir derīgs pārstrādei, tiek apsaimniekots bez maksas vai par samazinātu maksu.

Eksperimenti mums parāda, ka mājsaimniecībai, kura atkritumus šķiro, pretstatā tādai, kas tam nepievērš vērību, kopējais rēķina samazinājums ir aptuveni 30 %. Tiem, kas vēl nav sākuši šķirot atkritumus, der atcerēties, ka no šī gada nešķiroto atkritumu apsaimniekošana kļuvusi dārgāka un, visticamāk, izmaksu kāpums nākotnē vēl turpināsies.

Otrs nozīmīgs ieguvums ir iespēja palielināt otrreizējo atkritumu pārstrādi un audzēt to atkritumu apjomu, ko ieguldām enerģijas ražošanā. Industriālajiem uzņēmumiem visā pasaulē atkritumi kļūst par nozīmīgu enerģijas resursu, taču šajā procesā kritiski svarīga ir atkritumu šķirošana.

Šķirošanas nākamais solis — bioloģiskie atkritumi

Kopumā var teikt, ka līdz šim esam iemācījušies tikt galā ar kartona, plastmasas, stikla un metāla iepakojuma šķirošanu, bet nu jāsper nākamais solis — jāsāk šķirot arī bioloģiskie atkritumi.

Latvijā pie privātmājām un daudzdzīvokļu namiem šobrīd ir uzstādīti vairāki tūkstoši brūno konteineru, kas paredzēti bioloģiskajiem atkritumiem (no tiem ap 1500 Rīgā). Salīdzinot ar 2020. gada beigām, kad kopš BIO šķirošanas sākšanas Rīgā bija pagājuši septiņi mēneši, — tas ir teju 90 % pieaugums. Jāatzīst, par BIO aizvien netrūkst jautājumu, taču palielinās arī to iedzīvotāju īpatsvars, kas zina, ka bioloģiski noārdāmi atkritumi, kas metami brūnajā konteinerā, ir sausas pārtikas paliekas bez iepakojuma un zaļie atkritumi jeb augu masa, kas efektīvi pārstrādājama kompostā un tālāk — biogāzē. Tātad dārzeņu un augļu mizas un serdes, olu čaumalas, zivju asakas, kauli un gaļas atliekas, tējas un kafijas biezumi, novītuši ziedi, nopļautā zāle, kā arī dārza augi, saknes, nezāles un nelieli koku zari.

Līdzīgi kā tas ir ar iepakojuma un stikla konteineru, arī par brūnā BIO konteinera uzstādīšanu jāvēršas vai nu pie nama apsaimniekotāja, ja dzīvojat daudzdzīvokļu mājā, vai tieši pie atkritumu apsaimniekotāja, ja esat privātmājas iedzīvotājs.

Mērķis — mazināt pārmērīgu patēriņu un veicināt šķirošanu

Ņemot vērā aizvien būtisko atkritumu apjoma pieaugumu, ar aicinājumu radīt mazāk atkritumu pērn sākām kampaņu “Nenoroc nākotni mēslos!”. Kampaņas mērķis ir samazināt pārmērīgu patēriņu un atkritumu daudzumu Latvijā. Vēlamies ne vien pievērst uzmanību draudiem, ko vides un cilvēku veselībai rada arvien lielākais patēriņš un atkritumu daudzums, bet arī rosināt ikvienu mainīt ikdienas paradumus, nodrošinot labāku rītdienu. Vienlaikus ar kampaņu skaidrojam atkritumu šķirošanas nozīmīgumu. Papildus tam, rosinot aizvien kārtīgāk šķirot un “otrai dzīvei” nodot visu, kas ir nododams, pērn vasarā sākām uzstādīt tekstila šķirošanas konteinerus, aicinot iedzīvotājus dot otru dzīvi sev nevajadzīgām drēbēm, apaviem un mājas tekstilam. Savukārt pērn, popularizējot BIO šķirošanu, daudzdzīvokļu mājām izsludinājām izaicinājumu “Šķiro BIO”. Tā laikā noskaidrojām māju, kurai ar BIO šķirošanu veicas vislabāk, un vasarā sveicām šķirošanas izaicinājuma uzvarētājus (piedalījās aptuveni 40 tūkstoši rīdzinieku).

Visu šo un arī turpmāk iecerēto izglītojošo aktivitāšu mērķis ir pievērst cilvēku uzmanību tam, kas ikdienā paliek nepamanīts, taču ir ļoti nozīmīgs faktors mūsu kopīgās nākotnes kontekstā. Pirmkārt, mums ir jāpievērš uzmanību savam patēriņam, kas ir efektīvākais veids atkritumu masas samazināšanai. Otrkārt — lielākā daļa no atkritumos nonākušā, pareizi šķirojot, var gūt otru mūži kā būvmateriāli, siltumizolācijas materiāli, jaunas plastmasas mantas, segumi rotaļu laukumiem, apģērbs un vēl daudz citu lietu. Protams, atkritumi var pārvērsties arī kompostā un kļūt par izejvielu enerģijas ražošanā.

Efektīva mērķu sasniegšana iespējama tikai sadarbojoties

Tas, ko redzam visās savās aktivitātēs, ir sadarbības nozīmīgums. Atkritumu šķirošanas jautājumā būtiski ir sadarboties atkritumu apsaimniekotājam ar nama apsaimniekotāju, nama apsaimniekotājam ar nama iedzīvotājiem. Jo izglītotāki namu apsaimniekotāji un iedzīvotāji, jo labāki rezultāti kopējā mērķa sasniegšanai — tas, kas nododams pārstrādei, tiek šķirots, un vienlaicīgi samazināts arī atkritumu apsaimniekošanas rēķins, apjoms.

Pēc “Clean R” veiktā pētījuma mēs redzam, ka lielākā daļa iedzīvotāju sāk šķirot, ja pie mājas parādās konteiners, daļa to dara tikai tāpēc, ka ir tāda iespēja, daļa iedzīvotāju šķiro jau apzināti — vieni vides saglabāšanas dēļ, otri, lai samazinātu izmaksas. Un šis ir tas gadījums, kad rūpes par vidi un vides resursiem ir arī rūpes par saviem finanšu resursiem — neizmetam to, ko var pārstrādāt, pērkam tik, cik varam patērēt. Mums ir jāsāk ar savu dzīvokli, savu māju, savu darbavietu, savu daudzdzīvokļu nama pagalmu vai sētu, un tikai mēs paši un visi kopā panāksim, ka mūsu nākotne netiek “norakta mēslos”.