Grēviņa sieva dalās pieredzē kā izlietot visu, kas ir ledusskapī

Tā kā Laura ar ģimeni jau vairākus gadus šķiro atkritumus, tad process neprasa piepūli un par to domāt ikdienā vairs nenākas. “Protams, uzsākot šķirošanu bija jāpiedomā, jātrenē sava atmiņa, bet, manuprāt, viss procesā sarežģītais ir nevis atkritumu šķirošana kā tāda, bet gan pieraduma maiņas process. Kad pie šķirošanas pierod, jautājums, kurā miskastē ko izmest, laiku neprasa.”

Mācāmies no jaunās paaudzes

Laura atzīmē, ka galvenais ir ne tikai pašam iemācīties un praktizēt atkritumu šķirošanu, bet iemācīt to darīt arī saviem ģimenes locekļiem, kas sniedz lielisku motivāciju un atgādinājumu arī turpmāk. “Šobrīd gan bērni paši mēdz man atgādināt, ka jāšķiro atkritumi. Bērni, īstenībā, ļoti ātri mācās, pierod un saprot, man prieks par jauno paaudzi, tā ir pozitīva tendence,” ar saviem novērojumiem dalās Laura. Runājot par pieaugušajiem, kas iepriekš nav praktizējuši atkritumu šķirošanu, Laura mierina, ka, lai arī sākumposmā process var prasīt nedaudz vairāk uzmanības, jo ieradums izveidojas pakāpeniski, to ieviest savā ikdienā nepavisam nav tik grūti, īpaši, ja procesā iesaistīta visa ģimene.

No problēmas par iespēju rīkoties ilgtspējīgi

“Daudziem cilvēkiem šobrīd ir papildu motivācija nemest ārā produktus, jo pārtika ir sadārdzinājusies. Pēdējie divi gadi pandēmijā ir pamainījuši uztveri par pārtikas pieejamību kā tādu, turklāt ne vienmēr gribas doties uz veikalu.” Tādēļ Laura cenšas plānot savas ēdienreizes uz priekšu, un, ja ne pilnīgi visu nedēļas maltīšu grafiku, tad vakariņas noteikti. Izvēloties šādu pieeju, tiek izskausti gadījumi, kad nopirktais produkts nemaz netiek izmantots un nākas iztērēto naudu “izmest miskastē”. Ne mazsvarīgāks ir fakts, ka, plānojot ēdienreizes un pirkumus, tiek plānots arī veikalu apmeklējums — dodoties uz veikalu vien reizi vai divas nedēļā, tiek patērēts ievērojami mazāk laika, nekā tad, ja pēc iepirkumiem dodas teju katru dienu. Tas, protams, ir vēl viens svarīgs bonuss.

Esi lietas kursā par produktu krājumiem

Laura aicina — pirms dodies uz veikalu, pārbaudi, kādi produkti ir mājās. Lai iepirkumu saraksts pēc maltīšu saplānošanas nebūtu bezgalīgs un nesanāktu nopirkt pārtiku, kas patiesībā jau ir ledusskapī. Pirms došanās uz veikalu, pirmkārt, svarīgi iztērēt svaigos produktus, kas jau ir ledusskapī, otrkārt, iesāktos bakalejas produktus, graudaugus un pārslas, un citus iepakojumus. Tādā veidā sanāks gan ietaupīt naudu, gan apēst visus labumus, kas ar labu nodomu sagatavoti ziemai.

Nost ar rutīnu

Ēdiena gatavošana un baudīšana ir mūsu ikdienas sastāvdaļa. Sagatavot maltītes vairākām dienām ir vērtīgi, bet nedrīkst aizmirst par uztura dažādošanu, kā arī nevajag baidīties eksperimentēt. “Maldinošs ir pieņēmums, ka maltīšu plānošana ir nolemta rutīnai un garlaicībai,” saka Laura. Ieplānot var arī to, ka apņemies izmēģināt vienu jaunu recepti ik mēnesi. Savukārt pielietot radošumu var, izdomājot, kā pasniegt dažādi pagatavotus nedēļā pāri palikušos produktus. “Turklāt nav jau tā, ka nevar nedaudz novirzīties no plāna, galvenais ir spēja rēķināties un rēķināt savus izdevumus un pārtikas patēriņu, kas būtībā iet roku rokā. Pie maltīšu plānošanas, tāpat kā pie citu videi draudzīgu lēmumu pieņemšanas, pierod. Tas ir pieraduma jautājums, kas rezultējas ietaupījumā un priekā!”