Latvija gatava Ukrainai piegādāt medikamentus (2)

Preses konferences sākumā Pavļuts pauda atbalstu Ukrainas tautai un uzsvēra, ka Latvija iestājas par stingrām sankcijām, kuras gan Eiropas Savienība, gan citas valstis varētu noteikt, lai apturētu Krievijas agresiju, tādējādi norādot uz Krievijas nepieņemamo rīcību, atzīstot tā dēvēto Austrumukrainas tautas republiku "neatkarību".

Amatpersonas sarunas laikā pārrunājušas iespējamos praktiskās palīdzības virzienus. Pavļuts informēja, ka Ukraina ir nosūtījusi Civilās aizsardzības mehānisma ietvaros iesniegumu ar palīdzības lūgumu par konkrētu lietu nodrošināšanu.

"Tie ir medikamenti, ārstniecības līdzekļi, tostarp pārsēji un aprīkojums. Tajā skaitā individuālās aizsardzības līdekļi," skaidroja Pavļuts.

Eiropas Savienības valstis šobrīd sniedz savas atbildes, kurās pozīcijās kura valsts ir gatava sniegt palīdzību.

Pēc ministra teiktā, Latvija ir gatava palīdzēt ar pretiekaisuma līdzekļiem, intravenozo infūziju materiāliem u.c. lietām. "Esam lūguši savām slimnīcām apkopot, ko tās šobrīd būtu spējīgas nodrošināt," sacīja Pavļuts. Konkrēti, cik daudz un kādi medikamenti un materiāli tiks piegādāti, būs zināms vēlāk, kad būs skaidrs, kura valsts kuras vajadzības apmierinās.

Sarunas laikā pārrunāts arī Latvijas atbalsts vakcinācijas jomā. Pavļuts atādināja, ka Latvijas valdība jau ir lēmusi par "Janssen" ("Johnson & Johnson") vakcīnu piegādi Ukrainai. Vienlaikus ministrs pauda, ka Latvija ir gatava piedāvāt arī apjomīgāku klāstu dažādu vakcīnu tipu.

Tāpat Pavļuts minēja, ka Nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari" (NRC "Vaivari") tiks turpināta rehabilitācijas programma Ukrainas karavīriem un to varētu arī palielināt.

Savukārt Ukrainas vēstnieks Latvijā pateicās par Ukrainai sniegto atbalstu gan politiskā, gan praktiskā līmenī. Viņš norādīja, ka diemžēl Ukrainas valsts nespēj palielināt veselības aprūpes finansējumu, jo valsts ir spiesta novirzīt līdzekļus aizsardzības jomai. 

Miščenko skaidroja, ja Ukraina nevarēs nodrošināt un nogādāt medicīnisko palīdzību saviem iedzīvotājiem, tas izraisītu iedzīvotāju neapmierinātību ar savu valdību. Tas savukārt destabilizētu iekšējo situāciju, ko Krievija varētu attiecīgi izmantot. "Tas ir vēl viens no kara pret Ukrainu paveidiem," viņš sacīja.

Vēstnieks arī atzina, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums atzīt tā dēvētās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas" par "neatkarīgām" valstīm mainīja daudzu skeptiķu domas Eiropā. Miščenko uzsvēra, ja Krievijas tagadējā rīcība tiks pieļauta, nav zināms, kur viņš apstāsies.

"Tāpēc loģiski piešķirt Ukrainai ieročus, finansējumu, lai apstādinātu agresoru, lai tas nevarētu iet tālāk," pauda Ukrainas vēstnieks.

Tāpat viņš atzīmēja, ka nesenā Rīgas domes rīkotā akcija, paceļot Ukrainas karogu pie Brīvības pieminekļa, parādīja, ka Ukrainu atbalsta arī Latvijas iedzīvotāji. "Vēlreiz gribētu no sirds pateikties Ukrainas tautas vārdā par šo atbalstu," sacīja Miščenko.

Vēstnieks atzina, ka nevar prognozēt, kāda būs tālākā Krievijas rīcība, bet skaidrs, ka

"Putina paņēmieni nav mainījušies. Provokācijas, nekaunīga agresija, dezinformēcija turpināsies," norādīja Miščenko.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien atzina tā dēvēto Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību, neraugoties uz rietumvalstu brīdinājumiem, ka šāds solis var novest pie jaunām sankcijām. Putins pirmdienas vakarā uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" tā sauktajās Donbasa "tautas republikās". Šis dekrēts nozīmē oficiālu Krievijas armijas ievešanu šajās jau iepriekš faktiski okupētajās Ukrainas austrumu teritorijās.