Vasaras sākumā inflācija varētu pietuvoties 15%, norāda banku analītiķi

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane skaidro, ka, ņemot vērā satricinājumus, ko Eiropa piedzīvoja pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, inflācijas pirmais vilnis, kas martā sasniedzis Latviju, ir gana pieticīgs - vien nedaudz lielāks nekā inflācija, kas piedzīvota iepriekšējos mēnešos.

Karadarbības un sankciju ietekmē energoresursu un pārtikas cenas augušas globāli, līdzīgas cenu pieauguma tendences vērojamas arī Latvijā. Opmane skaidro, ka globālo cenu ātra pārnese uz to, kas redzams cenu zīmēs Latvijā, vislabāk vērojama degvielas cenu pieaugumā un cenu kāpumā precēm, kuru piegādē relatīvi svarīgu lomu ieņem Krievija vai Ukraina.

Tomēr, kā atzīst Opmane, augot izejvielu cenām un sadārdzinoties piegādes izmaksām, cenu kāpums turpināsies arī tuvākajos mēnešos. Turklāt atsevišķām precēm un pakalpojumiem, piemēram, siltumapgādei, elektroenerģijai un citām, kurām cenu izmaiņas tiek regulētas vai ir spēkā tarifi ar fiksētu cenu kādā laika periodā - pieaugumu izjutīsim ar novēlošanos un tas Latviju vēl pilnā apjomā nav sasniedzis, norāda Opmane.

Latvijas Bankā analizēti vairāki scenāriji, kā inflācija Latvijā varētu turpināt attīstīties, diemžēl neviens no tiem nesniedz optimistiskāku skatu kā Latvijas Bankas pamatprognoze, kas sagaida, ka inflācija 2022.gadā būs 9,5%, piebilst Opmane.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka martā pārtika, transports un mājoklis bija galvenās inflāciju virzošās grupas, kas veidoja 9,1 procentpunktu no visas inflācijas. Šobrīd inflāciju veido ārkārtīgi izaicinoša kombinācija, kad vienlaikus strauji pieaug gan enerģijas, gan pārtikas cenas, kas smagi cērt pa iedzīvotāju pirktspēju. Gašpuitis prognozē, ka šogad gada vidējā inflācija būs 9,2%.

Ekonomists norāda, ka nenoteiktība ap turpmāko kara gaitu Ukrainā un politiskie lēmumi būtiski koriģēs tuvāko mēnešu inflācijas ritējumu. Augsto enerģijas cenu negatīvo ietekmi gada sākumā piebremzēja labvēlīgie laikapstākļi, kas ierobežoja rēķinu kāpumu, bet pastiprināti šis jautājums atkal aktualizēsies rudenī. Noturīgi augstās enerģijas cenas iegriež otrreizējo ietekmi un pastiprina cenu pieaugumu arī citās patēriņa grupās. Inflācijas plūsma kļūst arvien plašāka.

Tāpat arvien nostiprinās apstākļi tālākam un ārkārtējam pārtikas cenu kāpumam, informē Gašpuitis. Tomēr, ņemot vērā pārtikas cenas ietekmējošo faktoru milzīgo apjomu, tai skaitā laikapstākļu ietekmi uz ražu, pieauguma tempa prognožu amplitūda ir ļoti plaša. Turklāt šajos apstākļos vēl lielāka nozīme būs katra konkrēta cilvēka patēriņa grozam.

Ekonomists paredz, ka algas šogad turpinās pieaugt visai straujā tempā - par 6,5%, bet cenu kāpums šogad to apsteigs, kā dēļ vidējā pirktspēja kritīsies. Pēc viņa teiktā, tas sabremzēs patēriņa pieaugumu, bet pavisam to neapstādinās.

Rezultātā uzkrājumu pieaugums strauji palēnināsies un pieaugs to iedzīvotāju skaits, kas neko atlicināt vairs nespēs vai saskarsies ar grūtībām segt jau ikdienišķos tēriņus.

Tādēļ, kā uzskata Gašpuitis, no valsts puses ir laicīgi jāgatavo pasākumi iedzīvotāju atbalstam, izvērtējot dažādus attīstības scenārijus. Mērķēti atbalsta pasākumi ļaus efektīvi izlietot valsts finanses, bet noteiktos scenārijos var būt nepieciešami arī vispārēji atbalsta pasākumi, lai ierobežotu nesamērīgu izmaksu pieaugumu. Iedzīvotājiem praktiski nav iespējas ietekmēt cenu pieaugumu, ja nu vienīgi neveidojot liekas ažiotāžas. Vienīgais instruments ir pārskatīt un koriģēt patēriņu, kam tuvākajā laikā daudziem nāksies pievērsties.

Eirozonas inflācija martā paātrinājās līdz 7,5%, kas ir visu laiku augstākais līmenis. Gašpuitis norāda, ka patēriņa cenu pieaugums martā bija straujākais kopš 1999.gada. Enerģijas cenu kāpums bija nozīmīgākais faktors.

Turklāt ražošanas cenu kāpums liecina, ka patēriņa cenas vēl savu maksimumu nav sasniegušas.

Tikmēr valstis gatavojas dažādiem scenārijiem un vērtē un ievieš atbalsta mehānismus. "Bloomberg" ziņo, ka eirozonas enerģijas patērētāji šogad saskarsies ar 230 miljardu eiro šoku. Apkures un elektrības izmaksu pieaugums mājsaimniecībām radīs papildu izmaksas 1,8% apmērā no bloka iekšzemes kopprodukta (IKP).

Skatoties no tirgus pozīcijām, naftas cenām augstākais punkts ir jāsasniedz otrajā ceturksnī, prognozē Gašpuitis. Otrajā pusgadā pasaules naftas tirgū var izveidoties neliels pārpalikums, taču neskaidrības ir ārkārtīgi lielas, primāri Krievijas piegāžu dēļ. Tādējādi paredzamais nelielais pārpalikums var viegli kļūt par deficītu. Krievija ir pasaulē lielākā enerģijas eksportētāja, un piegādes zudumi no Krievijas pastiprinās spiedienu uz cenām.

Lai izvairītos no šāda veida šokiem, kas iedragātu globālās ekonomikas gaitu, Starptautiskā enerģētikas aģentūras dalībvalstis koordinēs savu stratēģisko naftas rezervju samazināšanu, kas ir lielākais tās 47 gadu pastāvēšanas vēsturē, informē Gašpuitis. Papildu tam, Ukrainas karš tikai pastiprina tās tendences, kas izveidojās Covid-19 pandēmijas laikā. Saslimstības atjaunošanās no jauna sāk apgrūtināt jau tā plašos sarežģījumus piegādes ķēdēs. Starptautiskais Valūtas fonds norāda, ka transporta izmaksu pieauguma dēļ globālā inflācija šogad varētu pieaugt vēl par 1,5 procentpunktiem, informē Gašpuitis, piebilstot, ka pēdējo 18 mēnešu laikā jūras kravu pārvadājumu izmaksas ir palielinājušās septiņas reizes.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis vēl straujāku pārtikas, energoresursu un citu izejvielu cenu kāpumu pasaulē, un inflācija Latvijā pirmo reizi kopš 2008.gada ir pārsniegusi 10%, savukārt patēriņa cenu kāpums martā par 3,3% salīdzinājumā ar šī gada februāri ir straujākais cenu kāpums Latvijā viena mēneša ietvaros kopš 1996.gada, pārspējot pat 2008.gadā pieredzēto.

Līdzīga situācija martā ir arī citās Eiropas valstīs, un eirozonā kopumā inflācija ir sasniegusi 7,5%. Inflācija un resursu, piemēram, metālu, deficīts šobrīd noteikti ir lielākais izaicinājums ekonomikā gan Latvijā, gan Eiropā. Diemžēl šis inflācijas vilnis bez recesijas, visticamāk, nebeigsies, prognozē Āboliņš.

Viņaprāt, ir skaidrs, ka inflācija Latvijā šogad noteikti pārsniegs 10%, un vasaras sākumā inflācija Latvijā varētu pietuvoties 15%. Āboliņš norāda, ka šobrīd nav pamata gaidīt pārtikas vai energoresursu cenu kritumu pasaulē, un Latvijā pagaidām tikai nedaudz esam izjutuši dabasgāzes cenu kāpuma ietekmi. Pašreizējās dabasgāzes cenas ir aptuveni piecas reizes augstākas nekā iepriekš, un rudenī noteikti ir gaidāms siltumenerģijas cenu kāpums, lai gan valdībai būs jādomā par atbalsta pasākumiem. Karš Ukrainā ir nozīmīgs faktors, kādēļ inflācija Latvijā ir pārsniegusi 10%, taču cenu spiediens bija jūtams arī pirms tam - februārī ražotāju cenu inflācija Latvijā pārsniedza 25%.

Inflācija ir politiska problēma arī ASV un Eiropā, un ir arvien lielāks spiediens to ierobežot, informē Āboliņš. ASV Federālo rezervju sistēma jau sākusi celt procentu likmes, un finanšu tirgi arvien vairāk sagaida likmju kāpumu arī eirozonā. Likmju celšanas mērķis ir ierobežot pieprasījumu, un praksē tas ļoti bieži nozīmē recesiju ekonomikā. Vienlaikus Āboliņš piebilst, ka šī nav tradicionāla ekonomiskā lejupslīde un situācija noteikti nelīdzinās ne 2008., ne 2020.gadam.

Arī "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka diemžēl kļūs vēl sliktāk, pirms kļūs labāk. Par to signalizējot gan importa izmaksu kāpums, gan inflācijas gaidu eksplozija cilvēku prātos.

Strautiņš informē, ka inflācijas kāpumu virzošo preču un pakalpojumu grupu sarakstā pārliecinoši dominē pārtika, transports un mājoklis, veidojot četras piektdaļas no kopējā cenu kāpuma, un šim dzīves dārdzības pieaugumam "kājas aug" globālajos izejvielu tirgos. Taču arī citās produktu grupās inflācija ir vismaz divreiz spēcīgāka nekā bija pirms gada un cenu kāpums kļūst visaptverošs.

Strautiņš skaidro, ka tādi izdevumu posteņi kā sadzīves tehnika, veselība, atpūta un kultūra un citi sadārdzinās gan tāpēc, ka arī tos ietekmē izejvielu cenas, gan tāpēc, ka pārdevējos nostiprinās sajūta, ka cenas var paaugstināt, un viņi "netiks par to sodīti". Dārgākas kļūst arī preces, kuru cenas ir ilgstoši kritušās. Piemēram, mājsaimniecības ierīču cenas 2005.-2021.gadā vidēji samazinājās par 1,7%, tās kritās pat 2007.-2008.gada ekonomikas pārkaršanas trakumā. Tagad šajā kategorijā gada inflācija sasniegusi 5,8%.

Arī darbaspēka izmaksu kāpumam ir liela nozīme, skaidro Strautiņš, jo pērnā gada nogalē algu kāpuma temps pārsniedza 12%, kas ir straujākais kāpuma temps kopš 2008.gada vasaras. Neskatoties uz augošo inflāciju, pērn vēl bija ļoti veselīgs reālo algu kāpums - šogad gan pirktspējas izmaiņas visdrīzāk būs ar mīnusa zīmi, prognozē ekonomists.

Viņš skaidro, ka šobrīd gan Latvijā, gan pasaulē strauji brūk cenu stabilitātes gaidas - to ļoti labi var redzēt patērētāju un uzņēmumu noskaņojuma aptaujās, bet vislabāk tieši finanšu tirgos, kuros var vērot inflācijas baiļu kāpumam pa stundai un minūtei. Finanšu tirgos atspoguļotās vidējās Vācijas inflācijas gaidas nākamajos divos gados janvārī vēl bija zem 2%, bet šobrīd sasniegušas 5,56%. Sagaidītais vidējais ASV cenu kāpuma temps nākamajos 10 gados ir sasniedzis 2,8% salīdzinājumā ar 1,8% gadu mijā. Gaidas par vidējo inflāciju nākamajos 10 gados ir gandrīz tieši tādas pašas - tas ir augstākais līmenis šajā gadsimtā.

Par Latviju šādas prognozes nav pieejamas, jo nav tik attīstīti finanšu tirgi, bet Strautiņš pieļauj, ka mūsu valstī cenu kāpums būs apmēram par procentpunktu straujāks nekā Vācijā.

Inflācijas gaidas ir pilnīgi pārņēmušas cilvēku prātus, atzīst ekonomists. Ekonomikas noskaņojuma indekss (ESI) vēsta, ka martā Eiropas Savienībā bija līdz šim spēcīgākās cenu kāpuma gaidas gan starp patērētājiem, gan visās ekonomikas nozarēs. Latvijā ir visu laiku stiprākās inflācijas gaidas rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un celtniecībā. Pakalpojumu nozarēs un starp patērētājiem tās vēl atpaliek no rekorda, taču patērētāju bailes no inflācijas vairs nav tālu no tā, turklāt kāpums salīdzinājumā ar februāri ir bijis šokējoši straujš.

Naudas Latvijā ir vairāk nekā jebkad, taču arī cenu kāpums ir un būs straujš, atzīst Strautiņš. Ekonomists piekrīt Latvijas Bankai, ka vidējā inflācija šogad varētu būt tuvu 10%, taču ticamu scenāriju vēdeklis ir ļoti plašs. To var ietekmēt izejvielu cenas, kas nebūt nevirzās vienā virzienā, piemēram, naftas cena divu nedēļu laikā eiro izteiksmē samazinājusies par 16%, bet "S&P" pārtikas cenu indekss pēdējā mēneša laikā ir bijis stabils.

Strautiņš akcentē, ka inflāciju var ietekmēt arī politiskie lēmumi - palīdzēt mājsaimniecībām ar enerģijas cenu subsidēšanu vai pabalstiem. Šobrīd signāli no politiķiem liecina, ka drīzāk īstenosies otrais variants. Strautiņa ieskatā tad zudīs svarīgs apstāklis, kas līdz šim inflāciju Latvijā turēja ievērojami zemākā līmenī nekā Lietuvā un Igaunijā, kurās gada inflācija martā pārsniedza 15%.

"Inflācijas džins ir izlaists no pudeles, un to atpakaļ dabūt nebūs viegli. Inflācijas gaidas varētu salauzt ekonomikas krīze ar recesiju un augstu bezdarbu. Patīkamāks scenārijs būtu ilgstošs un spēcīgs izejvielu cenu kritums, un arī tas noteikti ir iespējams," pauž Strautiņš.

Viņš norāda, ka daudzu izejvielu, tai skaitā naftas, kviešu, kukurūzas, sojas pupu, kokvilnas, cukura biržu nākotnes cenu līknes ir izteikti lejupejošas, paredzot cenu kritumu apmēram par piekto daļu trīs gadu laikā. Gāzes cena ar piegādi pēc trīs gadiem vienlaikus ir mazāk nekā puse tūlītējas piegādes cenu līmeņa un trīs reizes augstāka nekā pērn aprīļa sākumā. Var iztēloties arī vēl radikālākus scenārijus, jo īpaši naftas tirgū.

"Kas notiks, piemēram, ja beigsies karš Ukrainā, tirgū nonāks augsto cenu ievilinātā slānekļa nafta, brīvu pieeju tirgum atgūs Irāna un Venecuēla? Rezultāts droši vien būtu 2014.gada izskaņai līdzīgs cenu krahs. Taču pagaidām tie ir saldi sapņi, un turpmākajos mēnešos ir gaidāms tālāks inflācijas kāpums," atzīst Strautiņš.

Arī "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne atzīst, ka karš Ukrainā un sankcijas turpina veicināt cenu augšupeju Latvijā. Inflācijā pagaidām tas galvenokārt atspoguļojas degvielas cenās, bet arvien vairāk to redzēsim arī citās preču un pakalpojumu cenās.

Būtiskākais cenu pieauguma virzītājs martā bija augošās pārtikas cenas, kas gada griezumā pieauga par 15%. Augsto cenu līmeni Latvijā šobrīd vairāk nosaka notikumi 2021.gada otrajā pusē, kad jau tika novērots būtisks ražošanas izmaksu kāpums un nelabvēlīgie laikapstākļi ierobežoja pagājušā gada ražu, nevis kara un sankciju efekti.

Orleāne skaidro, ka Krievija un Ukraina ir nozīmīgi spēlētāji pasaules pārtikas izejvielu tirgū un notiekošā karadarbība un sankcijas jau sāk ierobežot dažādu graudu un eļļas sēklu pieejamību tirgū, turklāt rodas arī bažas, ka tas ietekmēs nākotnes piedāvājuma apjomu. Sankciju rezultātā augošās mēslojuma, degvielas, pārtikas un lopbarības izejvielu cenas, kā arī atsevišķu izejvielu trūkums vēl vairāk veicinās pārtikas cenu augšupeju pasaulē un līdz ar to arī Latvijā.

Otrs būtiskākais inflācijas virzītājs martā bija ar transportu saistītās izmaksas, kuras pieauga par 22,9%. Degvielas cenas gada griezumā reģistrēja pieaugumu 43,3% apmērā. Degvielas cenas Latvijā ar nelielu laika nobīdi seko pasaules naftas cenai, norāda ekonomiste. Bažas par pieprasījumu no Ķīnas un paziņojums par ASV un citu Starptautiskās enerģijas asociācijas dalībvalstu stratēģisko naftas rezervju atbrīvošanu nākamā pusgada laikā veicinājšas pasaules naftas cenu kritumu līdz 100 ASV dolāriem par barelu aprīļa sākumā. Ņemot vērā eiro vājināšos pret ASV dolāru, naftas cenas vērtība eiro izteiksmē gan ir sarukusi lēnāk.

Ņemot vērā lielo nenoteiktību par tālāko notikumu attīstību, naftas cenā pēdējo mēnešu laikā ir vērojamas lielas svārstības, un nevar izslēgt arī turpmāku cenas pieaugumu, atzīst Orleāne. Tāda situācija varot veidoties, ja, piemēram, naftas eksporta apjomu kritums no Krievijas ir būtiskāks, nekā tirgi ir iecenojuši, un ja tiek plašāk piemērotas sankcijas Krievijas naftai.

Vairākās Latvijas pilsētās martā tika celti siltumenerģijas tarifi. Gan dabasgāzes, gan elektrības cenas biržās martā mēneša griezumā vidēji pieauga par aptuveni 60%. Tā rezultātā, ar mājokli saistītās izmaksas Latvijā pieauga par 14,5% un sastādīja aptuveni piekto daļu no inflācijas. Gada griezumā inflācijā reģistrētā gāzes gala cena privātpersonām pakāpās par gandrīz 70%, siltumenerģijas cena - par gandrīz 30%, bet elektrības cenā reģistrēts kritums 4,9% apmērā. Orleāne atzīmē, ka augošo komunālo pakalpojumu tarifu lomu inflācijā vēl joprojām slāpē valdības atbalsts mājsaimniecībām. Bez tā, cenu līmeņa pieaugums būtu vēl iespaidīgāks un trieciens maciņam - lielāks.

Inflācija pieņemas spēkā visur, skaidro Orleāne. Eirozonā martā vidējais patēriņa cenu līmenis pieaudzis par 7,5%, kas ir visu laiku augstākais rādītājs, un Ukrainas kara un sankciju rezultātā cenu līmenis šogad vēl turpinās kāpt. Kaut arī dati vēl nav pieejami, analītiķi prognozē, ka ASV inflācija, kas jau februārī bija 40 gadu augstākajā līmenī, martā varētu būt pakāpusies līdz 8,5%.

Ekonomiste informē, ka liela uzmanība šobrīd tiek pievērsta centrālajām bankām - inflācijas savaldīšanas nolūkos, šogad sagaidāms monetārās politikas atbalsta samazinājums gan ASV, gan Eiropā. Taču pēcpandēmijas ekonomiku izaugsme sāk atslābt, ja centrālās bankas spiedīs uz bremzēm pārāk strauji, negatīvā ietekme uz ekonomikām varētu būt pārāk liela. Gaidāms, ka centrālās bankas, it īpaši eiro zonā, rīkosies piesardzīgi.

Sagaidāms, ka inflācija savu pīķi Latvijā sasniegs tuvāk gada vidum. Gada otrajā pusē inflāciju gada griezumā slāpēs iepriekšējā gada bāzes efekti. "Swedbank" prognozē, ka vidējā inflācija Latvijā 2022.gadā būs ap 10%, bet 2023.gadā atslābs un samazināsies līdz 3,5%.

Jau ziņots, ka patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 3,3%, bet gada laikā jeb salīdzinājumā ar 2021.gada martu - par 11,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 5,6%.