Vācijas uzņēmēji un arodbiedrības iebilst pret tūlītēju aizliegumu importēt dabasgāzi no Krievijas

"Straujš gāzes embargo novedīs pie ražošanas zaudēšanas, slēgšanas un tālākas deindustrializācijas un ilgtermiņa darbavietu zaudējuma Vācijā," pirmdien kopīgā paziņojumā apgalvoja Vācijas darba devēju asociāciju konfederācijas BDA priekšsēdētājs Rainers Dulgers un arodbiedrību konfederācijas DGB priekšsēdētājs Reiners Hofmans.

Paziņojums izplatīts laikā, kad ES līderi izskata jaunas sankcijas Krievijas enerģētikas sektoram pēc tam, kad 7.aprīlī bloks nolēma no augusta aizliegt Krievijas ogļu importu.

Ukrainas līderi uzstāj, ka Krievijas enerģētikas eksporta ieņēmumi ļauj Maskavai finansēt karu Ukrainā.

Tomēr atteikšanās no Krievijas energoresursiem varētu būt sarežģīta, jo 27 ES valstīs 40% patērētās dabasgāzes un 25% naftas iepērk no Krievijas. Enerģētikas analītiķi norāda, ka atteikšanās no dabasgāzes varētu būt vissarežģītākā, jo lielākā daļa tiek saņemta pa gāzesvadiem no Krievijas, savukārt sašķidrinātās dabasgāzes piegādes lielā pieprasījuma pasaulē dēļ ir ierobežotas.

Vācija līdz šim bijusi atturīga tūlītējas sankcijas vērst pret Krievijas enerģētikas sektoru, paziņojot, ka līdz gada beigām pakāpeniski atteiksies no Krievijas naftas, bet no lielākās daļas Krievijas gāzes importa varētu atteikties līdz 2024.gada vidum. Eiropas Komisijas plāns paredz līdz gada beigām Krievijas gāzes importa apmēru samazināt par divām trešdaļām.

Vācijas vicekanclers Roberts Habeks intervijā mediju grupai "Funke" atzina, ka "tūlītējs gāzes embargo apdraudētu sociālo mieru Vācijā".

Kopš kara sākuma ES ir samaksājusi Krievijai vairāk nekā 35 miljardus eiro par gāzi, naftu un oglēm, paziņojis ES augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels. Ogļu embargo nozīmē, ka Krievija no ES nesaņems astoņus miljardus eiro gadā.