Gada sākums Latvijas ekonomikai bija veiksmīgs, tomēr turpmāk arvien pieaugs izaicinājumi un nav izslēgta iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās atsevišķos ceturkšņos, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi, komentējot ceturtdien publicētos Latvijas IKP ātrā novērtējuma datus.
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka lielu daļu 2022.gada pirmā ceturkšņa arvien bija spēkā ārkārtējā situācija Covid-19 pandēmijas kārtējā viļņa dēļ. Augošās enerģijas cenas sāka vairāk ietekmēt pirktspēju, un cenu kāpumam teju nakts vidū papildu ātrumu piešķīra Krievijas iebrukums Ukrainā. Tas pasliktināja tautsaimniecības dalībnieku noskaņojumu un raisīja diskusijas par atsevišķu uzņēmumu vai pat nozaru tālākās izaugsmes iespējām, ņemot vērā, ka iepriekšējie globālo piegādes ķēžu traucējumi vēl nebija atrisināti.
Tikmēr vēl 2021.gada IKP dati rāda, ka jau pērn aktuālo piegāžu grūtību dēļ, daļa uzņēmumu veidojuši krājumus, importējot izejmateriālus, kas pagaidām ļauj uzturēt ražošanu un nodrošināt pasūtījumu izpildi, iegūstot nedaudz laika turpmākās darbības pārkārtošanai, skaidro Paula. Nozaru apgrozījuma īstermiņa dati, kā arī maksājumu karšu dati rāda, ka relatīvi sekmīgi attīstījusies tirdzniecības nozare, tajā pirmā ceturkšņa laikā jau mazinājušies Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi.
Latvijas Bankas ekonomiste uzskata, ka pirkumus varētu būt veicinājuši arī palīdzības sūtījumi Ukrainas iedzīvotājiem.
Covid-19 ierobežojumu mazināšana pamazām aktivizējusi arī darbību citās pakalpojumu nozarēs, tostarp ēdināšanā, kā arī mākslas un izklaides jomās.
Pandēmijas laikā veidojušies uzkrājumi, kā arī valdības atbalsts enerģijas cenu pieauguma ietekmes mazināšanai ļauj stabilizēt mājsaimniecību pirktspēju un patēriņa līmeni, norāda Paula. Patērētāju skaitam pamazām piepulcējas kara dēļ ieceļojušie Ukrainas iedzīvotāji. Tiem ir gan ikdienas patēriņa vajadzības, gan vienreizējas vajadzības, aprīkojot pagaidu mājvietu vai sākot darba gaitas Latvijā.
Lai gan Covid-19 ierobežojumu tālākā mazināšana vairākās nozarēs ir viens no aktivitāti uzturošiem faktoriem arī otrajā ceturksnī, to negatīvā virzienā kompensēs piegāžu traucējumu pastiprināšanās, kā arī, beidzoties apkures sezonai un pārtrūkstot atsevišķiem valdības atbalsta pasākumiem, patērētāju saskare ar cenu jauno realitāti var nelabvēlīgi ietekmēt patēriņu reālā izteiksmē, uzskata Paula.
Viņa uzsver, ka nenoteiktība pēdējo mēnešu laikā ir būtiski augusi, tā ietekmē visu tautsaimniecības dalībnieku noskaņojumu un lēmumus. Atsevišķi investīciju plāni varētu tikt septiņreiz nomērīti gan ar šīs nenoteiktības, gan ar izmaksu dinamikas olekti un uz brīdi atlikti malā.
Vienlaikus ir jomas, kurās ieguldījumi aktualizējas vairāk nekā jebkad.
Lai gan īstermiņā ir svarīgas enerģijas un izejmateriālu piegādes alternatīvas, saglabājams ilgtermiņa redzējums - fosilajiem resursiem energobilancē ir jāmazinās, un risinājums rodams gan energoefektivitātes pasākumos, gan jaunās atjaunojamo resursu jaudās.
Arī "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis atzīmē, ka gads ekonomikā sākās uz spēcīgas nots, ko stiprināja optimisms par normalizēšanos pēc Covid-19 ierobežojumos pavadītās ziemas. Izzūdot ierobežojumiem atdzīvojās pakalpojumu sektors un patēriņš. Tas pārliecinoši atspoguļojās mazumtirdzniecības datos un nodokļu ieņēmumos.
Tāpat atzīstama izaugsme, pēc Gašpuita minētā, turpinājās apstrādes rūpniecībā, bet augsts pieauguma temps turējās eksportā.
Negaidīti labi veicās arī tranzītā, taču turpmākās šīs nozares perspektīvas ir visai drūmas. No otras puses, negatīvu ietekmi veido strauji pieaugošie importa apmēri.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts arī atzīmēja - ir jāņem vērā, ka spēcīgais pieaugums veidojas uz pērnā gada bāzes, kad IKP samazinājās par 0,9%. Otrajā ceturksnī šī paša iemesla dēļ kāpums būs jau mazāks.
Gašpuitis skaidro, ka daudzo sarežģījumu dēļ pozitīvās plūsmas ir iegājušas pārejas posmā, un krietni atšķirīgāka situācija gaidāma gada otrajā pusē, īpaši uz gada beigām. Tuvākajos mēnešos saglabāsies pietiekami labvēlīgi apstākļi patēriņa pieaugumam, ko lēnām sāks bremzēt inflācijas kāpums. Tas izteiktāk būs jūtams gada beigās, kad sāks pienākt palielinātie mājokļa rēķini.
Pagaidām tēriņu potenciālu uzturēs Covid-19 laikā veiktie uzkrājumi, kuru pieaugums jau samazinās un aizturētais patēriņš, pauž Gašpuitis. "SEB bankas" veiktā aptauja apstiprina, ka iedzīvotāju iespējas uzkrāt sarūk un tie jau sākuši aktīvāk izmantot uzkrājumus tēriņu nodrošināšanai. Krasa patēriņa izmaiņas var ietekmēt arī uzņēmēju noskaņojumu un to investīciju plānus.
Ekonomists gan atzīst, ka apstrādes rūpniecības uzņēmēju noskaņojums pagaidām nesignalizē par būtiskām izmaiņām pieprasījumā, bet parādās neliels kāpums attiecībā uz pieaugošām finanšu grūtībām un problēmām ar izejmateriāliem, samazinoties darbaspēka pieejamības aktualitātei. Izaicinošākais uzdevums tuvāko mēnešu laikā būs atrast alternatīvas Krievijas izejmateriāliem. Gašpuitis norāda, ka no tā lielā mērā būs atkarīga būvniecības spēja nepastiprināt izmaksu kāpumu un absorbēt ieplūstošos Eiropas Savienības (ES) fondus. Savukārt eksporta ekspansija rietumu virzienā turpināsies.
Gašpuitis skaidro, ka augsto nenoteiktību attiecībā uz gada otro pusi veidos plaša spektra riski, kas palielina arī būtisku izaugsmes palēnināšanās iespēju - tātad galvenie izaugsmes pretinieki būs īpaši nepatīkamā pārtikas un enerģijas izmaksu pieauguma kombinācija mājsaimniecībām, kas nozīmēs to pirktspējas kritumu un vairos to piesardzību.
Liela loma būs valdības tālākiem atbalsta pasākumiem, uzsver Gašpuitis, norādot, ka tēmēti pabalsti ļaus efektīvāk izmantot budžeta resursus, bet noteiktos apstākļos var būt nepieciešami vispārēji pasākumi, tostarp uzņēmējiem. Savlaicīga sagatavošanās samazinās iespējamo stresu sabiedrībā. Aktuāli būs enerģijas pieejamības un cenas jautājumi, pie kuriem šobrīd valstis aktīvi strādā, lai izvairītos no enerģijas krīzes riskiem.
Tāpat Gašpuitis norāda, ka nozīmīgs faktors joprojām būs epidemioloģiskā situācija ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē un spējai izvairīties no lokdaunu ieviešanas. Tā kā pieaugošā inflācija ir likusi centrālajām bankām paātrināt stimulējošās politikas noslēgšanu, tām būs svarīgi izsvērti viest korekcijas to politikā. Pārlieku agresīva inflācijas ierobežošana var atsaukties vēl vājākā ekonomikas aktivitātē.
Viņš uzsver, ka gada spēcīgais sākums ļauj no labām pozīcijām stāties pretī jaunajam izaicinājumu vilnim, tāpēc "SEB bankas" šā gada Latvijas IKP pieauguma prognoze ir 1,8%. Ņemot vērā spēcīgo gada sākumu un iespēju, ka visi riski nematerializēsies, gada veikums gan var izrādīties arī augstāks.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ar labu izaugsmi, un Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas šobrīd pārsvarā jūtama tikai augošajās cenās, taču šā gada otrajā pusē Latvijas ekonomikā ir gaidāmi lieli izaicinājumi.
Viņš arī atzīmē, ka spēcīgais ekonomikas pieaugums gada pirmajā ceturksnī lielā mērā ir saistīts ar zemo ekonomisko aktivitāti pagājušā gada sākumā, kad daudzās nozarēs bija daudz apjomīgāki Covid-19 ierobežojumi. Trīs gadu laikā kopš 2019.gada pirmā ceturkšņa Latvijas ekonomikas ir augusi par 2,5%.
Divus mēnešus kopš kara sākuma Ukrainā situācija Latvijas ekonomikā ir labāka, nekā varēja gaidīt, un recesija noteikti nav sākusies, uzsver Āboliņš, norādot, ka inflācija ir pārsniegusi 10%, galvenokārt pārtikas un degvielas cenu kāpuma pasaulē dēļ, taču citi īstermiņa ekonomikas rādītāji ir pozitīvi.
Ekonomists informē, ka martā un aprīlī ir audzis kredītkaršu apgrozījums Latvijā, reģistrētā bezdarba līmenis samazinās, vakanču un darba sludinājumu skaits aug. Tāpat, neskatoties uz augstajām cenām, elektrības patēriņš ir lielāks nekā pirms gada, kas liecina par stabilu rūpniecības darbību. Martā gan ir pasliktinājies Latvijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojums, kā arī nedaudz sarucis nekustamo īpašumu darījumu skaits. Šobrīd sākotnējā nenoteiktība ir beigusies, un gadījumos, kad tiek atlikti kādi investīciju projekti, tas pamatā ir straujā būvniecības cenu kāpuma dēļ.
Āboliņš uzskata, ka lielāki izaicinājumi Latvijas ekonomikā ir gaidāmi šā gada otrajā pusē. Cenas šobrīd aug straujāk nekā ienākumi, un reālā pirktspēja šogad samazināsies. Šobrīd visvairāk jūtams pārtikas un degvielas cenu kāpums, taču rudenī ir gaidāms būtisks siltumenerģijas tarifu kāpums. No valsts puses tiks sniegts atbalsts, taču pilnībā kompensēt cenu kāpumu būs grūti. Tas nozīmēs ne pirmās nepieciešamības preču patēriņa kritumu un lēnāku atkopšanos pakalpojumu nozarēs.
Vienlaikus, uzsver Āboliņš, ražotājiem ir jāmeklē alternatīvas Krievijas izejvielām. Ražotāju cenas turpina strauji augt un pasaulē jaunie eksporta pasūtījumi rūpniecībā vairs neaug. Karš un augstās energoresursu cenas Eiropā, plašie ierobežojumi cīņai ar Covid-19 pandēmiju Ķīnā, un gaidāmais straujais procentu likmju kāpums ASV bremzēs globālās ekonomikas izaugsmi, ko jau vasarā varētu izjust arī Latvijas rūpniecībā. Āboliņa ieskatā, recesijas riski Latvijas ekonomikā tuvākā gada vai pusotra laikā ir augsti.
Ekonomists gan uzsver, ka pašreizējā situācija ekonomikā gan nav salīdzināma nedz ar 2008.gadu, nedz 2020.gadu. Straujais inflācijas kāpums nozīmē, ka bezizmēra budžeta deficītu laiks tuvojas beigām, tomēr Latvijas iekšējā ekonomika ir sabalansēta - uzņēmēju, mājsaimniecību un valdības parādu līmenis ir zems, ārējā tirdzniecība pietiekami sabalansēta un kreditēšana tiek finansēta ar iekšējiem resursiem. Tādēļ lielākie riski ir saistīti ar energoresursu piegāžu drošību, kā arī to izmaksām.
Tas nozīmē, ka ekonomikā galvenā prioritāte šobrīd ir enerģētiskā drošībā un saprātīga finanšu sloga sadale starp valsti un iedzīvotājiem, ko rada straujais resursu cenu kāpums, skaidro Āboliņš. Īstermiņā tas, visticamāk, nozīmēs papildu aizņemšanos un subsīdijas, taču vidējā termiņā svarīgi ir nodrošināt investīcijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai. Ekonomists norāda, ka nenoteiktība šobrīd ir ļoti liela, tomēr recesija Latvijā, visticamāk, nozīmēs ļoti lēnu izaugsmi un IKP kritumu atsevišķos ceturkšņos.
Pēc Āboliņa prognozēm, Latvijas IKP pieaugums izaugsme šogad varētu būt tuvu 2%, savukārt nākamgad Latvijas ekonomikas izaugsme, visticamāk, būs ļoti zema - 1-1,5% apmērā.
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš ekonomikai veiksmīgo pirmo ceturksni skaidro ar to, ka tautsaimniecība paspēja izbaudīt pandēmijas ierobežojumu samazināšanās efektu, bet Krievijas iebrukums Ukrainā šajā laikā to vēl ietekmēja samērā maz. Izaugsme lielā mērā ir pandēmijas pārvarēšanas rezultāts, taču tas nav vienīgais izskaidrojums.
Strautiņš skaidro, ka preču nozaru vājo rezultātu lielā mērā nosaka siltā ziema, tātad mazāks siltuma patēriņš. Apstrādes rūpniecība, kuras dati patiešām atspoguļo ekonomiskās norises, auga spēcīgi - līdzīgi kā pakalpojumu nozares.
Ekonomists akcentē, ka otrajā ceturksnī IKP līkni uz pretējām pusēm velk divi vareni spēki - ierobežojumu atcelšana un karš Ukrainā.
Strautiņš informē, ka ceturksnis ir sācies ar spēcīgu patēriņa kāpumu. Nemieri pasaulē kaitē tūrismam, taču restorānu nozarei klājas labāk, nekā nesenā pagātnē. Tāpat nekur nav pazudis milzīgais investīcijām plānotais sabiedriskā sektora finansējums, kaut arī tā pārvēršana fiziskos aktīvos būs izaicinājums izmaksu kāpuma dēļ. Turpinās attīstīties arī mājokļu tirgus - ģeopolitiskās krīzes izraisītais hipotekāro kredītu pieprasījuma kritums ilga vien pāris nedēļas.
Tomēr neseno notikumu ietekme uz ekonomiku kopumā būs negatīva, uzsver Strautiņš.
Viņš norāda, ka ir ļoti ticami, ka IKP šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni samazināsies, tas var notikt arī trešajā ceturksnī. Daļa no problēmas ir tiešie zaudējumi no eksporta uz Krieviju samazināšanās. Pērn gan Latvijā ražoto preču, gan pakalpojumu eksports uz šo valsti bija apmēram 1% no IKP.
Strautiņš skaidro, ka sankciju, transporta un finanšu sadarbības pārtraukšanas dēļ līdz gada vidum šis eksports var tikt zaudēts gandrīz pilnībā. Ir arī novērojama nelabvēlīga ietekme tūrisma pakalpojumu eksportā uz Rietumiem.
Tāpat Strautiņš informē, ka šis ir pirmais gads kopš 2011.gada, kad pirktspēja jeb reālās algas samazinās.
Turklāt, piebilst Strautiņš, aug risks, ka Eiropas Savienība un varbūt pat pasaules ekonomika kopumā nonāks recesijā. Tāpēc šogad "Luminor Bank" sagaida ekonomikas pieaugumu par 1,7% laba gada sākuma ietekmē. Taču atsevišķos ceturkšņos IKP varētu būt mazāks nekā gadu iepriekš.
Nākamgad banka sagaida pieaugumu par vairāk nekā 3%, pieņemot, ka aktīva karadarbība beidzas līdz šā gada rudenim. Strautiņš prognozē, ka tad ekonomika iegūs gan no stiprāka eksporta pieprasījuma, gan enerģijas cenu krituma, kas ar lielu varbūtību novedīs pie kopējā patēriņa cenu līmeņa samazināšanās nākamā gada otrajā pusē.
Savukārt "Swedbank" galvenās ekonomistes Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece skaidro, ka ļoti būtisks nopelns tik labam IKP rezultātam pirmajā ceturksnī bija Covid-19 risku mazināšanās un attiecīgi mazāk stingri pandēmijas ierobežojumi salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo un pēdējo ceturksni. Turklāt šie IKP rādītāji izslēdz cenu pieauguma efektu - ja skatāmies uz IKP faktiskajās cenās, tad gada laikā pieaugums ir vēl daudz iespaidīgāks un joprojām pārsniedz divu ciparu skaitli.
Buceniece informē, ka ierobežojumu mīkstināšana visvairāk palīdzēja pakalpojumu nozarēm, kas uzrādīja 6,3% kāpumu gada laikā. Atkopšanās uzņēma ātrumu pandēmijas visvairāk skartajās ar izklaidi, atpūtu un ceļošanu saistītajās pakalpojumu nozarēs. Gada laikā dubultojās Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits, pieauga arī lidostā apkalpoto pasažieru skaits, un, protams, līdz ar tūristu skaita pieplūdumu pieauga arī viņu tēriņi Latvijā. Arī ēdinātāju pusē situācija bija būtiski labāka nekā ierobežojumu laikā, kas bija spēkā 2021.gada sākumā.
Lai gan brīvākas ceļošanas iespējas arī turpmāk pozitīvi ietekmēs tūrismu, ģeopolitisko risku pieaugums un Latvijas relatīvais tuvums kara zonai rada jaunus izaicinājumus, atzīst Buceniece. Latvijas viesnīcas ir sākušas ziņot par lielu skaitu atsauktu rezervāciju - ārvalstu tūristi nogaida. Turklāt aptaujas rāda, ka, mazinoties pirktspējai, vietējie iedzīvotāji apsver iespējas taupīt uz atpūtas un izklaides rēķina.
Dati par kravu apmēru, kas pārvadāts pa dzelzceļu un pārkrauts ostās, norāda uz pagaidām vēl salīdzinoši labu sniegumu ar tranzītu saistītajās nozarēs. Tomēr Buceniece prognozē, ka ap gada vidu situācija var sākt pasliktināties, stājoties spēkā sankciju ierobežojumiem. Liela daļa no Latvijas un Krievijas, Baltkrievijas savstarpējās tirdzniecības līdz šim ir veidojis reeksports, kuram mazinoties, gaidāma nelabvēlīga ietekme uz loģistikas sektoru un atsevišķiem vairumtirgotājiem.
Dati par gada pirmajiem diviem mēnešiem rāda, ka pārdošanas apjomus audzēja arī citi pakalpojumu sniedzēji tādās jomās kā, piemēram, informācija un komunikācija, darbaspēka meklēšana, iznomāšana un līzings, ēku uzturēšana, juridiskie pakalpojumi un grāmatvedība. Tūristu tēriņu pieaugums, kravu un pasažieru skaita kāpums un labāks sniegums citos pakalpojumos sekmēja arī pakalpojuma eksporta palielināšanos, norāda Buceniece.
Ekonomiste piebilst, ka salīdzinājums ar stingrāku ierobežojumu laiku pozitīvi ietekmēja mazumtirdzniecību. Pārdošanas apmēri atguvās līdz ar veikalu atkal atvēršanu gada nogalē, bet šā gada sākumā pieaugums mēnesi, salīdzinot ar mēnesi, izslēdzot cenu ietekmi, ir gandrīz vai apstājies. Lielāki rēķini par apkuri un gāzi, kā arī strauji augošās pārtikas cenas ir sākušas pasliktināt iedzīvotāju pirktspēju.
Savukārt ražojošās nozares gada pirmajā ceturksnī ir pieredzējušas 0,2% kritumu. Visticamāk, pieļauj Buceniece, kritums turpinājās lauksaimniecībā un, iespējams, arī būvniecībā. Pirmās prognozes, kas izskanējušas par ziemāju sējumu pārziemošanu neļauj cerēt uz ražu rekordiem. Arī degvielas, citu energoresursu un mēslojuma līdzekļu cenu kāpums sadārdzina izmaksas. Labā ziņa, ka būs iespējas celt pārdošanas cenu, it īpaši graudaugiem un eļļas augiem.
Savukārt būvniecības apmēru kāpumu kavē augstās būvniecības izmaksas un materiālu piegāžu kavēšanās, skaidro Buceniece. Turklāt virknei būvmateriālu, kas iepriekš tika pirkti no Krievijas un Baltkrievijas, tagad jāmeklē alternatīvas, kuras ir dārgākas, un ir nepieciešams laiks, lai vienotos ar jauniem sadarbības partneriem.
Tomēr ne visiem ražotājiem ceturksnis ir bijis mīnusos, akcentē Buceniece. Noturīgi spēcīgs ārējais pieprasījums gada sākumā ļāva vēl nedaudz pakāpties apstrādes rūpniecībai un preču eksportam. Bet arī šeit tālākie mēneši solās būt izaicinājumu pilni.
Buceniece skaidro, ka lēnāka izaugsme Eiropā nozīmēs lēnāku pieprasījuma kāpumu no šī reģiona. Farmācijas nozarei aktīvi jāstrādā pie karā iesaistīto valstu tirgu aizstāšanas, bet virknei citu ražotāju jāmeklē jauni izejvielu un izejmateriālu piegādātāji. Sarežģījumus rada arī stingrie pandēmijas ierobežojumi Ķīnā, kas nelabvēlīgi ietekmē gan ražošanas procesus, gan arī ostu darbību šajā valstī.
"Tomēr katram mākonim ir zelta maliņa. Iepriekš esam jau redzējuši, ka laikā, kad Ķīnā ir spēcīgāki ierobežojumi un apgrūtināta uzņēmumu darbība, mūsu uzņēmumi var pārņemt un nodrošināt kādu mazu daļu no Ķīnas pasūtījumiem. Eiropas tirgu aizvēršana virknei Baltkrievijas un Krievijas ražojumu arī potenciāli rada iespējas mūsu ražotājiem palielināt savus eksporta apjomus," pauž Buceniece.
Viņa skaidro, ka lielākie izaicinājumi Latvijas ekonomikai šogad ir augstās cenas un lielā nenoteiktība, tostarp attiecībā uz energoresursu importa pieejamību.
"Swedbank" prognozē, ka ekonomikas izaugsme turpmākajos ceturkšņos būtiski savārgs. Pāris ceturkšņos gaidāms arī kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Kopumā gan ekonomikā saražotais apmērs šogad augs un pārsniegs pagājušā gada līmeni par 1,4%. Neskaidrība un negatīvie riski gan ir augsti, tāpēc ekonomikas attīstības scenārijs var būt arī nelabvēlīgāks, atzīst Buceniece.
Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 5,9%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu.
