Domstarpības Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa tapšanas procesā, kas radušās starp privātajām kompānijām "Alexela" un "Infortar" un Igaunijas valsts pārvades sistēmu operatoru "Elering", ir normāla biznesa sastāvdaļa, pauda enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
Viņš skaidroja, ka nav pamata satraukumam saistībā ar šīm nesaskaņām starp kompānijām. "Tāds ir bizness, sarunām ir jābūt diezgan nežēlīgām - neviena puse negrib zaudēt. Tas, ka valdībām ir jāiegulda līdzekļi - par to, man personīgi, nav šaubu, ka bez tā nevarētu iztikt," sacīja enerģētikas eksperts.
Vienlaikus Ozoliņš norādīja, ka gadījumā, ja projekts Paldiskos un Somijas pusē netiks realizēts, vai ja netiks atrasts ātrs risinājums "zibenīgi" realizējamam projektam Skultē, situācija Latvijas enerģētikas nozarē būtu ļoti slikta. Latvijā lielākais dabasgāzes patērētājs ir AS "Latvenergo", kas dabasgāzi izmanto koģenerācijas stacijās. Lai gan "Latvenergo" ir iegādājies papildu jaudas caur Klaipēdas LNG termināli, enerģētikas eksperts norāda, ka tas uz kopējā fona ir tikai mazs ielāps.
"Katrā ziņā mums ar aizturētu elpu ir jāseko tam, kas notiek Igaunijā un Somijā. Es ar aizturētu elpu gaidu, kad arī Latvijas puse pieslēgsies, jo mums ir vienotais gāzes tirdzniecības apgabals. Mūsu gāzes tirgotājiem ar Igauniju ir īpašs līgums par gāzes tarifu un gāzes sistēmas izmantošanu," sacīja Ozoliņš.
Viņš izcēla, ka īpaši sarunu gaitā vēlētos dzirdēt par aktīvāku iesaisti no AS "Augstsprieguma tīkls" pārstāvjiem kā AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākā akcionāra un Finanšu ministrijas pārstāvjiem.
Jau ziņots, ka "Alexela" un "Infortar" pārtraukušas sarunas ar "Elering" par LNG termināļa izveidi Paldisku ostā.
Abu kompāniju skatījumā "Elering" piedāvājums par LNG termināļa piestātnes būvniecību privātajiem partneriem nav pieņemams un tādēļ sarunas ar valsts kompāniju ir uzskatāmas par izbeigtām, jo "Elering" neesot izrādījusi pietiekamu vēlmi īstenot projektu.
