Krievijā pieņemts likums par "nedraudzīgo" rietumvalstu mediju slēgšanu

Tas noticis pēc vairāku Krievijas valsts ziņu kanālu slēgšanas Rietumos.

Likumprojekts, kuru pirmajā lasījumā pieņēma parlamenta apakšpalāta, aizliedz Krievijas žurnālistiem izplatīt arī rakstus vai citus materiālus no medijiem, kurus prokuratūra ir slēgusi. Lai likums tiktu pieņemts, tas vēl jāpārskata parlamenta augšpalātā un jāparaksta arī valsts prezidentam Vladimiram Putinam.

Šī likuma pārkāpšanā apsūdzētajiem žurnālistiem tiks atsaukta Ārlietu ministrijas akreditācija. Tas nozīmē, ka viņi nevarēs strādāt Krievijā.

"Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā mediji ir kļuvuši par sabiedrības ietekmēšanas instrumentu," teikts likumdevēju oficiālajā likumprojekta paskaidrojumā.

Ārvalstu mediju darbība Krievijā tiek bremzēta jau ilgstoši. Martā Krievijā tika pieņemts likums, kas aizliedz izplatīt "viltus" ziņu izplatīšanu par Krievijas armiju Ukrainā.

Krievija savu iebrukumu Ukrainā joprojām dēvē par "specoperāciju" un medijiem uzspiež lietot valdības izmantotos formulējumus. Šī iemesla dēļ faktiski visiem atlikušajiem neatkarīgajiem medijiem, tostarp "Eho Moskvi" un "Doždj", nācies apturēt savu darbību Krievijā.

Valdība liegusi pieeju arī sociālajiem tīkliem "Twitter", "Facebook" un "Instagram".

TVNET jau ziņoja, ka mēnesi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā savu darbību pārtrauca arī laikraksts “Novaja gazeta”. Tas bija vienīgais neatkarīgais laikraksts Krievijā, kas visa mēneša garumā sniedza objektīvu informāciju par notikumiem Ukrainā.