S, 10.12.2022.

Vairāk nekā puse iedzīvotāju Latvijā vēlētos doties pensijā neilgi pēc 50 gadu sliekšņa pārvarēšanas

TVNET
Vairāk nekā puse iedzīvotāju Latvijā vēlētos doties pensijā neilgi pēc 50 gadu sliekšņa pārvarēšanas
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Cilvēki pastaigājas parkā, kad Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija, kas paredz ievērot virkni ierobežojumus, lai ierobežotu  Covid-19 vīrusa izplatību.
Cilvēki pastaigājas parkā, kad Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija, kas paredz ievērot virkni ierobežojumus, lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību. Foto: Zane Bitere/LETA

Ja būtu iespēja izvēlēties, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pensijā vēlētos doties ātrāk, nekā tas šobrīd Latvijā paredzēts, noskaidrots bankas Citadele veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā 2022. gada jūnijā.

Starp aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem vairums jeb 57 % pensijā vēlētos doties 51 - 60 gadu vecumā. Šī atbilde vispievilcīgākā šķitusi arī Lietuvā un Igaunijā, kur šādu pensionēšanās vecumu labprāt izvēlētos, attiecīgi, 51 % un 55 % sabiedrības, un interesanti, ka visās trīs valstīs visaktīvāk šo vecuma posmu kā vēlamo pensijas vecumam izcēlušas sievietes.

Latvijā un Igaunijā pensionēšanās vecums šobrīd ir vienāds, proti, 64 gadi un 3 mēneši. Tikmēr Lietuvā vīrieši pensijā var doties sasnieguši 64 gadus un 4 mēnešus, kamēr sievietes - pēc 63 gadiem un 8 mēnešiem.

Ar šobrīd noteikto pensionēšanās vecumu apmierināti ir un neko nemainīt vēlētos aptuveni 15 % respondentu Latvijā, un visbiežāk šādu atbildi snieguši vīrieši. Aptaujas dati liecina, ka Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāji ar vietējo sistēmu ir apmierināti vairāk – Igaunijā pie esošās sistēmas gatavs palikt teju katrs ceturtais jeb 23 % aptaujāto, savukārt Lietuvā par izmaiņām neuzstāj 18 %.

“Lai arī aptauja rāda, ka vairums iedzīvotāju pensijā vēlētos doties ātrāk, iztrūkst darbības no iedzīvotāju puses, lai parūpētos par to, lai vecumdienas būtu nodrošinātas. Liela daļa neinteresējas par pensiju 2. līmeni, savukārt iemaksas pensiju 3. līmenī vidēji sāk veikt tikai desmit gadus pirms pensijas, kas ir krietni par vēlu, lai uzkrātu pietiekami un pensijā saglabātu ienākumus, kas ir līdzvērtīgi darba algai,” norāda Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.

“Arī par 2. pensijas līmeņa mantošanu zina tikai retais, lai gan jebkuram strādājošajam iesniegumu iespējams uzrakstīt gan portālā Latvija.lv, gan jebkurā VSAA klientu centrā. 2021. gadā mantiniekiem nodoti 2,6 miljoni eiro, taču valsts speciālajā budžetā, kas kā saņēmējs ir gadījumos, kad nav pieteikta mantošana, pārskaitīti 15 miljoni eiro. Savukārt vecumdienu uzkrājuma novēlēšana, pašam atrodoties pensionāra statusā, iespējama ar mūža pensijas apdrošināšanas polisi. Diemžēl pietiekami liela daļa iedzīvotāju joprojām nezina pamata lietas par savas pensijas uzkrājumu, un tam būtu jāmainās,” turpina Purgailis.

Aptuveni katrs desmitais, proti, 12 % Latvijā pensiju vēlētos saņemt jau 41 - 50 gadu vecumā. Lietuvā šādu priekšlikumu atbalstītu 10 %, kamēr Igaunijā - 8 %, liecina aptaujas dati.

Reprezentatīvu aptauju par Baltijas iedzīvotāju vēlmi doties pensijā banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2022. gada jūnijā, tiešsaistē aptaujājot 1000 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu