Ķīnas ekonomika recesijas priekšā: Sliktas ziņas Eiropai, vēl sliktākas - Krievijai (26)

Kamēr ASV un Eiropas Savienībā pieaug bažas par iespējamo recesiju, uz ekonomiskā krituma sliekšņa nonācis trešais svarīgākais pasaules ekonomikas centrs: Ķīna. Ķīnas Statistikas birojs 15. jūlijā ziņojis, ka gada otrajā ceturksnī Ķīnas IKP pieaugums teju apstājis – tas bijis vien 0,4%, salīdzinot ar analoģisku laika posmu pērn. Vēl pirmajā ceturksnī Ķīnas IKP pieauga par 4,8%.

Lielākas bažas rada fakts, ka lēnā izaugsme fiksēta nevis gada, bet ceturkšņa rādītājos, kas atspoguļo aktuālo ekonomikas stāvokli. Ja arī trešajā ceturksnī ekonomikas samazināšanās turpināsies, tad Ķīna nonāks recesijā.

Ķīnai tās ir ļoti sliktas ziņas, uzskata Vācijas iknedēļas izdevums par ekonomiku “Wirtshaftswoche”. Savā portālā izdevums norāda, ka kopumā 2022. gadā līdz šim Ķīnas ekonomikas izaugsme mērāma 2,5% no IKP. Tiek atgādināts, ka Pekina gada sākumā paziņoja, ka šogad ekonomikas izaugsmei jābūt 5,5% apmērā. Mērķis jau tā ir relatīvi pieticīgs, jo Ķīna līdz šim pieredzējusi lēnāko ekonomikas izaugsmes tempu kopš 1991. gada. Eksperti gada sākumā nospraustos Ķīnas mērķus dēvē pat par utopiskiem.

Drakoniskā nulles tolerance pret kovidu

Ķīnas ekonomikas sliktie rādītāji gada otrajā ceturksnī tiek skaidroti ar kādu specifisku faktoru – ilgstošu lokdaunu vairākos Ķīnas industriālajos centros, piemēram, ar divu mēnešu karantīnu Šanhajā aprīlī un maijā. Tā rezultātā Ķīnas lielākās pilsētas IKP otrajā ceturksnī pieredzējis kritumu 13,7% apmērā.

Tik ilgstošs lokdauns ieviests, jo Ķīnā pastāv nulles tolerances politika pret kovidu. Šāds politiskais uzstādījums paredz nekavējoties ieviest stingru karantīnas režīmu ne tikai atsevišķos rajonos, bet pat pilsētās brīdī, kad tiek atklāts kaut viens jauns saslimšanas gadījums ar kovidu. Ņemot vērā, ka dominējošais ir lipīgākais, taču mazāk bīstamais omikrona variants, šāda politika pēdējo mēnešu laikā radījusi situāciju, ka periodiski tiek paralizēta dzīve blīvāk apdzīvotajos valsts reģionos.

Tāpēc Ķīnas ekonomikai labas ziņas būtu nulles tolerances pret kovidu politikas atcelšana, tomēr Ķīnā uz to neviens īsti necer,

norāda Berlīnes analītiskā centra “Mercator Institute for China Studies” galvenais ekonomists Makss Cenglains.

Pārkarsušajā nekustamo īpašumu tirgū situācija kļūst sliktāka

Tuvāko mēnešu laikā Ķīnā pilnīgi noteikti var tikt ieviesti ļoti stingri lokdauni, tā kā tas bija Šanhajā. Jāņem vērā, ka kovida saslimstības rādītāji pieaug Rietumeiropā un citur pasaulē, prognozes uz rudeni un ziemu ir visai pesimistiskas.

Piemēram, Eiropas Savienībā lielākā daļa cilvēku ir vakcinēti ar jaunāko mRNS tehnoloģiju vakcīnām. Ķīnas varasiestādes kategoriski atsakās izmantot importa tehnoloģijas, izmantojot savas ražotās vakcīnas.

Tomēr bez kovida pastāv arī citas problēmas, piemēram, krīze nekustamo īpašumu sektorā. No vienas puses, jau desmito mēnesi pēc kārtas krītas jaunu dzīvokļu cenu indekss 70 lielākajās Ķīnas pilsētās. Tas draud pasliktināt jau bez tā sarežģīto finanšu situāciju nekustamo īpašumu attīstītājiem, kuriem jau tā ir milzīgs kredītu slogs. No otras puses – ekonomiskās izaugsmes un ienākumu krituma apstākļos pieaug arī mājsaimniecību problēmas ar hipotekāro kredītu atmaksu.

Finanšu krīzes bīstamība Ķīnā

Gan kovids, gan situācija nekustamo īpašumu tirgū draud Ķīnas banku sistēmas stabilitātei.

“Ķīnā drīz varētu pienākt moments, kad valdībai vairs neizdosies apslēpt savas finanšu problēmas. Tas neizbēgami nozīmēs nekustamo īpašumu sfērā esošo lielo koncernu bankrotu, kā arī vairāku valsts banku un īpašumu uzņēmumu slēgšanu,” prognozēja Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta vadītājs Marsels Franšers.

Laikrakstu “Handelsblatt” un “Tagesspiegel” publikācijā Franšers aicinājis Vācijas biznesam samazināt ar Ķīnu saistītos riskus, jo Ķīnai tuvojas finanšu krīze. Turklāt, šis aicinājums izskanējis vēl pirmā ceturkšņa vidū, kad ekonomika auga par 4,8%, nevis 0,4%.

Un arī šī nelielā izaugsme ir saistāma ar to, ka Ķīnas varasiestādes atkal ķērušās pie vecajām ekonomikas atbalsta receptēm – tiek stimulēta kredītu izsniegšana lieliem infrastruktūras projektiem.

“Tā rezultātā redzam, cik ātri aug parādi, ko izsauc spītīga vēlme sasniegt valdības noteiktos izaugsmes rādītājus.

To nevar uzskatīt par noturīgu izaugsmi. Ķīnas varasiestādes ne reizi vien centušās izbeigt šādu praksi, taču grūtākos brīžos atkal pie tās atgriežas,”

norāda ASV eksperts valsts finansēs, Pekinas universitātes pasniedzējs Maikls Petiss.

Eiropas eksportētāji jūt vāju iekšējo pieprasījumu Ķīnā

Tajā pašā laikā Ķīnas ekonomikai ir maz impulsu, kas varētu veicināt izaugsmi, kā privātā biznesa investīcijas un iekšējais pieprasījums. Ķīnas minimālais importa pieaugums sāpīgi sit pa Eiropas kompānijām. Tādējādi Ķīnas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās nav Eiropas ražošanas produkcijas un patēriņa preču eksportētāju interesēs, tāpat tas ir nav izdevīgi Eiropas Savienības investoriem, kuri atvēruši ražotnes Ķīnā.

Piemēram, autobūves ražotājam “Volkswagen” Ķīnas tirgus jau sen ir svarīgāks nekā Vācijas tirgus. Kompānija atzinusi, ka 2022. gada pirmajā pusgadā Ķīnā pieredzētas “gigantiskas grūtības” - visas uzņēmuma grupas pārdošanas rezultāti Ķīnā kritušies par 20%, bet “esot cerības, ka otrais pusgads varētu būt mazliet labāks”.

Tomēr šādas cerības nav visiem. Eiropas Tirdzniecības palātas Ķīnā pārstāvis Jorgs Vutke televīzijai ARD sacīja, ka

“tas ir fatāli, ka tieši tagad Ķīna pieredz ekonomiskus sarežģījumus. Mums pašlaik Eiropā un ASV ir lielas problēmas ar enerģētiku un recesiju. Ķīna vienmēr ir bijusi tā ekonomika, kas mūs stabilizējusi, taču tagad, iespējams, tā tas nebūs”.

Galvenais sabiedrotais – Krievija. Kā tā izjutīs nedienas Ķīnas ekonomikā?

Ķīna ir ļoti svarīgs sabiedrotais Eiropai tirdzniecības jomā, un ekonomiskās problēmas Āzijas valstī pilnīgi noteikti būs jūtamas Eiropas tirgū, it īpaši atsevišķās ražošanas nozarēs. Tomēr Eiropas valstīm ir arī spēcīga saikne arī ar ASV un citiem partneriem, kas pašlaik ļauj izlīdzināt potenciālās problēmas.

Tāpat pastāv cerība, ka Ķīnas ekonomikas bremzēšanās ļaus samazināties energoresursu cenām – naftai, sašķidrinātajai dabasgāzei, oglēm, metāliem un citiem izejmateriāliem. Tas palīdzētu Eiropas Savienībai un ASV mazināt inflācijas tempus, kas pašlaik ir liela problēma visās Rietumvalstīs.

Tajā pašā laikā Krievija, pret kuru Ukrainas kara dēļ ir noteiktas sankcijas, augustā zaudēs pieeju Eiropas ogļu tirgum, bet 2022. gada beigās Eiropa pārtrauks iepirkt naftu no Krievijas. Ņemot vērā Ķīnas ekonomikas problēmas, Krievija no tām var ciest dubultā.

Pirmkārt, Ķīnas pieprasījums pēc izejmateriāliem, tostarp pēc Krievijas energoresursiem un metāliem var jūtami samazināties. Otrkārt – var nākties pieredzēt izejmateriālu cenu samazinājumu (vai pat strauju kritumu) it īpaši tad, ja recesija sāksies Eiropas un ASV ekonomikās.

Līdz ar to, Krievijai var nākties zaudēt milzīgus līdzekļus cenu krituma, kā arī pieprasījuma samazināšanās dēļ no Ķīnas, tādējādi ievērojami ierobežojot tālākas iespējas finansēt noziedzīgo karu pret Ukrainu.